Pētījums: nelaimīgi strādājošie var samazināt pasaules ekonomikas IKP par 9% 21
Nesen publicēts ziņojums atklāj, ka darbinieku ikdienas negatīvās emocijas un labklājības trūkums var būtiski ietekmēt gan darbinieku iesaistīšanos, gan kopējo ekonomiku.
“Gallup” veiktajā 2023. gada “Globālās darba vietas stāvokļa” pētījumā secināts, ka zema darbinieku iesaistīšanās rada pasaules ekonomikai 8,9 triljonus ASV dolāru lielus zaudējumus, kas veido 9% no globālā IKP.
Pētījumā apkopoti dati no 2023. gada Pasaules aptaujas, kurā piedalījās 128 278 darbinieki no vairāk nekā 140 valstīm.
Aptauja atklāja, ka aptuveni 20% respondentu visā pasaulē ziņo par vientulības, dusmu vai skumju sajūtu savā ikdienā. Vidēji 41% respondentu atzīst, ka izjūt stresu.
Visticamāk, vientulību izjūt jauni darbinieki (22 gadus veci un jaunāki), attālinātā darba režīmā strādājošie (25%) un tie, kuri jūtas vismazāk iesaistīti darbā (31%).
Lai gan darbs ne vienmēr ir tiešs negatīvo ikdienas emociju cēlonis, darba devējiem tomēr ir jāpievērš uzmanība šai problēmai.
Jo darbam var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz darbinieku labklājību.
No vienas puses, “Gallup” ziņojumā teikts: “Kad darbinieki uzskata, ka viņu darbs un darba attiecības ir nozīmīgas, nodarbinātība ir saistīta ar augstu ikdienas baudas līmeni un zemu visu negatīvo ikdienas emociju līmeni.”
No otras puses, pētnieki atklāja, ka darba nepatika var negatīvi ietekmēt cilvēka labklājību tikpat lielā mērā kā bezdarbs.
“Darbiniekiem, kuriem nepatīk savs darbs, parasti ir augsts ikdienas stresa un raižu līmenis,
kā arī paaugstināts visu citu negatīvo emociju līmenis,” viņi rakstīja.
Aptauja liecina, ka pagājušajā gadā tikai 23% darbinieku bija iesaistīti darbā, kas ir nemainīgs rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. “Gallup” definē iesaistītu darbinieku kā personu, kas ir “ļoti iesaistīta un entuziastiska savā darbā un darba vietā. Viņi virza veiktspēju un inovācijas organizācijā.
Tajā pašā laikā to darbinieku skaits, kuri norādīja, ka nejūtas iesaistīti, pieauga par 3 % līdz 62%. Šos darbiniekus raksturo kā “psiholoģiski nesaistītus ar savu darbu un uzņēmumu. Tā kā viņu vajadzības netiek pilnībā apmierinātas, viņi savā darbā velta laiku, bet ne enerģiju vai aizraušanos.”
