BIB barometrs: ļaudis skeptiski par ES vidējā līmeņa sasniegšanu 1
Kā liecina jaunākais “Baltic International Bank Latvijas barometrs”, vairumam iedzīvotāju ir skeptiska attieksme pret Latvijas izredzēm drīzumā sasniegt Eiropas vidējo līmeni pēc IKP, darba algām un citiem kritērijiem. 22% iedzīvotāju uzskata, ka Latvija to sasniegs vairāk nekā pēc 20 gadiem. Taču vēl pesimistiskāk noskaņoti ir 21% iedzīvotāju – viņi uzskata, ka tas nenotiks nekad, portālam la.lv pavēstīja banka.
Raksturojot, kādi pēc iedzīvotāju domām ir trīs galvenie tautsaimniecības mērķi, uz kādiem Latvijai būtu jātiecas 2018.gadā, 58% aptaujāto atklāj, ka, viņuprāt, primāri būtu jāuzlabo cilvēku labklājība. Nedaudz retāk (42%) respondenti atzīst, ka ne mazāk svarīgs mērķis ir samazināt bezdarba līmeni valstī, bet kā trešo iedzīvotāji min nepieciešamību palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi (38%).
Uz jautājumu, kādas pēc iedzīvotāju domām ir nozīmīgākās nozares Latvijas tautsaimniecībā, pārliecinošs vairākums jeb 68% aptaujāto uzskata, ka tā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība (53%). Savukārt, raksturojot, kurās nozarēs tuvākajos gados ir gaidāma vislielākā attīstība, visbiežāk respondenti nosaukuši tūrismu (23%).
Vaicāti, kurās nozarēs Latvijai ir vislielākās iespējas radīt mūsu pasaules līmeņa atklājumu, produktu vai pakalpojumu, ar ko Latvija varētu kļūt pazīstama un bagāta – visbiežāk tika pausts viedoklis, ka tādas iespējas ir farmācijā (50%), informācijas tehnoloģijās (33%) un ekoloģisko produktu ražošanā (31%).
“Baltic International Bank” klientu apkalpošanas vadītājs Guntars Reidzāns norāda: ‘’Ja valsts daudz nopietnāk iesaistīsies prioritāro nozaru attīstīšanā, definēs un ar konkrētiem atbalsta pasākumiem veicinās salīdzinoši mazāk tradicionālās, bet perspektīvās tautsaimniecības nozares, kuras var nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju ilgtermiņā, tad reālu ietekmi uz valsts tautsaimniecību un katra iedzīvotāja ‘’maciņu’’ varam sagaidīt krietni ātrāk, nekā to pašlaik pieļauj vairums iedzīvotāju.’’
‘’Milzīgs neizmantots potenciāls ir izglītības pakalpojumu eksportam. Latvijas izglītības iestādes spēj sagatavot augstas klases speciālistus un nozaru ekspertus. Attīstot izglītības eksportu, tiks veicināta ne tikai pašu izglītības iestāžu attīstība, bet arī citu, saistītu tautsaimniecības nozaru izaugsme,’’ turpina G.Reidzāns.
‘’Viena no pašlaik un nākotnē būtiskām nozarēm ir IT, līdz ar to, šai nozarei ir nepieciešamība pievērst īpašu uzmanību šīs nozares attīstībai, investējot IT speciālistu izglītībā un konkurētspējīgas nodarbinātības veicināšanā. Tomēr vēlos uzsvērt, ka, ja mēs vēlamies patiešām palielināt Latvijas konkurētspēju globālajā arēnā, mums pašlaik ir jādomā ne tikai par IT nozares attīstību un digitalizāciju, kas globālā mērogā jau ir kļuvusi par pašsaprotamu un visiem sen ierastu faktu, bet vēl tālāk – par intensīvu valsts atbalstu tradicionālās nozares izaicinošām inovācijām, piemēram, FinTech risinājumiem,” uzskata G. Reidzāns.
Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā atskaites mērauklu “ekonomikas izrāvienam’’ Latvijā izmantotu mērījumus par cilvēku labklājības uzlabošanos (50%), uzņēmējdarbības izaugsmi (35%) un bezdarba līmeņa samazināšanos (44%).
“Saprotama ir vēlme katram domāt par savu vai savas ģimenes un tuvāko labklājību kā primāro mērķi arī visai Latvijas valstij kopumā, taču augstākas algas bez produktivitātes kāpināšanas ir īstermiņa ieguvums, ko jau sāpīgi izjutām krīzes gados,” norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Aicinot iedzīvotājus izvērtēt, kas valstij būtu jādara, lai ekonomika Latvijā attīstītos sekmīgāk, 53% izteica pārliecību, ka ir nepieciešams samazināt nodokļus ražošanas sfēras uzņēmumiem, kā arī īpaši jāatbalsta mazie un vidējie ražotāji (51%). Salīdzinoši bieži iedzīvotāji arī domā, ka ir jāveicina ieguldījumi zinātnes un jaunu tehnoloģiju attīstībā (33%), savukārt 27% aptaujāto izteica valstij aicinājumu noteikt prioritārās rūpniecības nozares.
“Baltic International Bank Latvijas barometrs” ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.
