Pētījums: Latvijas sabiedrībā pieaug tolerances līmenis pret kontrabandu 25
Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.
Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu.
Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē. Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu).
Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.
Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.
Tāpat eksperti norāda, ka lēmumu pieņēmējiem ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un līdzsvaroti, to papildinot ar kontrabandas novēršanas pasākumiem, kā arī ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi.
“Kontrabandas rādītājus joprojām ietekmē trīs savstarpējā mijiedarbībā esoši faktori – sabiedrības attieksme un vēlme iegādāties šos produktus, nodokļu politika un ierobežojumi, kā arī tiesībsargājošo iestāžu kapacitāte un darba kvalitāte.
Kā parāda sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, aktuālie kontrabandas rādītāji un nodokļu ekspertu pētījumi, Latvijā kontrabanda kā ēnu ekonomikas izpausme ir un turpmākos gados būs aktuāla problēma.
Mēs redzam, ka starp dažādiem produktiem nesabalansēta nodokļu politika nedod vēlamo efektu ne attiecībā uz sabiedrības veselības, ne nodokļu ieņēmumu mērķiem.
Līdz ar to pārdomāti un izsvērti īstenota nodokļu politika un sadarbība starp dažādām tiesībsargājošām institūcijām, kas cīnās ar organizēto noziedzību, ēnu ekonomiku un nelegālo akcīzes preču apriti, ir kritiski svarīga, ja gribam panākt situācijas uzlabošanos,” uzsver biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Juris Stinka.
Pētījumu centra SKDS šā gada jūlijā veiktais pētījums liecina, ka vēl aizvien populārākā kontrabandas prece ir cigaretes – 10% aptaujāto norāda, ka paši ir pirkuši kontrabandas cigaretes, vēl 9% atzīmē, ka to ir darījuši viņu paziņas vai draugi.
Kontrabandas degvielu ir pirkuši 3% aptaujāto, bet alkoholu – 2% aptaujāto, un katrā šo preču grupā attiecīgi pa 4% un 3% respondentu ir norādījuši, ka viņu draugi vai paziņas ir iegādājušies šīs preces.
Kā minēts, 77% aptaujāto šogad nav pirkuši kontrabandas preces (salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem 2013. gadā – nebija pirkuši 41%, 2015. – nebija pirkuši 44%, 2019. gadā – 70%, bet 2021. gadā – 72%).
Līdzīga aina atspoguļojas jautājumā par kontrabandas preču iegādes vietām – līdzīgi kā pērn arī šogad 28% aptaujāto norāda, ka zina, kur iegādāties kontrabanda cigaretes, 17% zina, kur nopirkt kontrabandas alkoholu (15% pērn), savukārt 9% aptaujāto ir informēti, kur nopirkt kontrabandas degvielu (11% aizvadītajā gadā).
Šī gada aptauja arī parāda, ka līdz pat 4% ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas zinātu, kur nopirkt nelegālās e-cigaretes (pērn 2%).
Satraucošs ir fakts, ka pēdējā gada laikā nav mainījusies, pat pieaugusi, sabiedrības iecietība pret kontrabandas preču iegādi – joprojām saglabājas augsts to respondentu īpatsvars, kas uzskata, ka kontrabandas preču iegāde nemaz (10%) vai drīzāk nav nosodāma (22%).
Protams, šī iedzīvotāju tolerance ir krietni zemāka nekā pirms 5 -7 gadiem – 2013. gadā 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču tirdzniecība kopumā nav nosodāma, bet 2015. gadā tā uzskatīja 30% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem.
Joprojām galvenā motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, pat 96% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 20% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās.
Tomēr, kas interesanti – 9% respondentu norāda, ka kontrabandas preces iegādājas par spīti valstij, lai valsts nesaņemtu naudu nodokļos. Pērn šāda motivācija bija tikai 1% respondentu.
To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums – 16% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 29% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro, bet 14% – pat vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.
Kā norāda 3. Nacionālā kontrabandas problemātikai veltītā foruma eksperti, akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar konkrētā valstī īstenoto nodokļu politiku.
ES valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.
Rezultātā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana var izraisīt mazāku patēriņa samazināšanos, nekā sākotnēji plānots, vai pat palielināt un veicināt pārmērīgu patēriņu (jo patērētāji, iepērkoties pierobežas veikalos, veido preču rezerves, kas var veicināt pārmērīgu patēriņu), un rezultātā tam var nebūt pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselības stāvokli.
Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes un īstenot akcīzes nodokļa reformas līdz ar tiesībaizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšanu un pastiprinātu robežkontroli.
Jebkura nodokļa paaugstināšana jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.
Ja nodokļa paaugstināšanu nepapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem, nodokļa ieviešanas ietekme uz patēriņu varētu būt neitrāla vai pat negatīva valsts budžetam, bet faktiskais akcīzes preces patēriņš rezultātā nesamazināsies.
Līdzīga situācija veidojas ar tā dēvētajiem bezdūmu jeb alternatīvajiem produktiem. Latvijā pēc top-down metodes 2019. gadā tika novērtēts, ka apmēram 32% no visām valstī iegādātajām e-cigaretēm tiek pirktas nelegālajā tirgū. Savukārt līdz pat 50% beztabakas nikotīna spilventiņu tiek iegādāti legāli tiešsaistē (ārpus Latvijas), bet ap 20% tiek nelegāli iegādāti vai ievesti valstī.
KPMG pētījums
To, ka akcīzes preču kontrabanda ir Eiropas līmeņa problēma, apliecina starptautiskās auditoru kompānijas KPMG neatkarīgais ikgadējais pētījums par cigarešu kontrabandas apjomiem Eiropā. Latvijā 2020. gadā atkal ir strauji kāpis kontrabandas un viltoto cigarešu patēriņš, to apjomam pieaugot par 5% un sasniedzot 19,1% no kopējā tirgus.
Tas bijis otrs augstākais kāpums visā Eiropas Savienībā – straujāk nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomi pieauga tikai Francijā (par 9,4%). Līdz ar to Latvijas ikgadējie zaudējumi no nesamaksātajiem nodokļiem cigarešu kontrabandas un viltojumu dēļ veido aptuveni 59 milj. eiro, kas ir par 19 milj. eiro vairāk, nekā 2019 gadā.
Lielākā Latvijā ievesto kontrabandas cigarešu izcelsmes valsts jau vēsturiski ir Baltkrievija. Attiecīgi, no Baltkrievijas kontrabandas ceļā 2020. gadā tika ievests 291 miljons cigarešu jeb 67% no kopējā kontrabandas apjoma.
Kontrabandas plūsmas galvenais iemesls ir ievērojamās cigarešu cenu atšķirības. Populārākās cigarešu markas, kas kontrabandas ceļā tika ievestas Latvijā, ir NZ, Premier un Camel.
2020. gadā Eiropā kopumā nelegālo cigarešu (kontrabanda un viltojumi) patēriņa apjoms pieauga par 0,5%, sasniedzot 7,8% no kopējā patēriņa, un, kā liecina aplēses, kopējie zaudējumi neieņemto nodokļu veidā Eiropas valstu budžetiem bija 8,5 miljardi eiro.
Turklāt, kā liecina pētījums, Eiropā turpinās straujš viltoto cigarešu patēriņa pieaugums – par 87%, sasniedzot 10,3 miljardus vienību, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs.
Nielsen pētījums
Arī pētījumu aģentūras “Nielsen” veiktais faktiskā cigarešu patēriņa pētījums (“Empty Packs Survey”) par 2021.gada 2. ceturksni apliecina, ka kontrabandai ir būtiska ietekme uz legālo tirdzniecību un nodokļu ieņēmumiem.
Saskaņā ar pētījuma datiem, šā gada 2. ceturksnī turpat katra piektā jeb 18,3% no patērētajām cigaretēm bija nelegālas izcelsmes. Tas ir nedaudz mazāk salīdzinot ar 2020.gadu.
Pēc pētnieku aplēsēm, vienlaikus ir palielinājušies viltotu cigarešu nelegālās ražošanas apjomi iekšzemē, kas sasniedz 1,8% no kopējā Latvijā patērētā cigarešu apjoma.
Kopumā valsts budžetā neieņemtie ieņēmumi šī gada laikā no kontrabandas un nelegālo cigarešu tirdzniecības varētu būt vismaz 38 miljonu eiro apmērā.
3. Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu “Cīņa ar kontrabandu – izaicinājumi un panākumi” organizē biedrība BASE un SSE Riga sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
