Pētījums: Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība novērtēta ar 20,6 punktiem no 99 0
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība novērtēta ar 20,6 punktiem no 99, secināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pirmajā “Finanšu pratības indeksā”.
FKTK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS ir veikusi pirmo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības socioloģisko pētījumu, kurā fiksēts gan Latvijas iedzīvotāju iesaistes līmenis finanšu pakalpojumu izmantošanā, gan noskaidrotas zināšanas un ierastā praktiskā rīcība saistībā ar dažādiem finanšu jautājumiem.
FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis šodien žurnālistiem norādīja, ka indekss ir pirmais mēģinājums izmērīt Latvijas sabiedrības kopējo finanšu pratību, sekojot starptautiskiem standartiem. Viņa vērtējumā, 2014.gadā iegūtais rezultāts finanšu pratībā – 20,6 punkti – parāda, ka Latvijas sabiedrībai ir, kur augt, jo maksimālais punktu skaits, ko varēja iegūt, ir 99.
Vislabāk sabiedrība novērtēta sadaļā par privāto finanšu plānošanu, arī uzkrājumu veidošanu, turpretī negatīvāk novērtētas sadaļas par kredītiem un pensiju veidošanu.
Tā kā šis ir pirmais finanšu pratības indekss, kas veidots, ievērojot arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD izstrādātu bāzes anketu, patlaban nav iespējams salīdzināt Latvijas sabiedrības finanšu pratību ar citu OECD valstu finanšu pratību. Šī gada laikā veikto otro Latvijas sabiedrības finanšu pratības indeksu jau varēs salīdzināt ar citu valstu indeksiem, kas tiks publiskoti 2015.gada nogalē, atzina FKTK vadītājs.
Jau ziņots, ka kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaiste pamata finanšu pakalpojumu izmantošanā ir augsta – savs konts bankā ir 91% iedzīvotāju, norēķinu kartes izmanto – 89%, internetbanku klienti ir 65% iedzīvotāju, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un pētījumu centra SKDS pētījums.
Savukārt pakalpojumus, kuri prasa papildu izmaksas šodien, bet to ieguvumi ir vērsti vairāk uz tuvāku vai tālāku nākotni, Latvijas iedzīvotāji izvēlas retāk – risku apdrošināšanu izmanto 41%, privātajos pensiju fondos ir iesaistīti 14%, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veic vien 4% iedzīvotāju.
“Pirmās nacionālās aptaujas rezultāti ir bāzes datu fiksēšana turpmākiem mērījumiem. Šobrīd redzams, ka vēl cīnāmies ar pārliekās kreditēšanas sekām. Labā ziņa ir tā, ka arvien vairāk sākam domāt par privātiem uzkrājumiem, kaut nereti rocība vēl visiem neļauj tos veidot tik daudz, cik būtu vēlams vismaz tā saucamajai “nebaltai dienai”. Protam samērā labi risināt uzdevumus un visu sarēķināt ikdienas finanšu lietās, taču joprojām vissliktāk Latvijas iedzīvotājiem veicas ar ilgtermiņa finanšu plānu veidošanu un līdzekļu atlicināšanu tālākai nākotnei,” norāda FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste finanšu pratības jomā Ieva Upleja.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem maza sabiedrības daļa veido finansiālo nodrošinājumu nākotnei – tikai 24% iedzīvotāju regulāri veic uzkrājumus.
Atbildot uz jautājumu, cik ilgu laiku privātu finansiālu sarežģījumu gadījumā (piemēram, paliekot bez ienākumiem) mājsaimniecība spētu segt pamatizdevumus un iztikt bez aizņemšanās, 43% Latvijas iedzīvotāju atklāja, ka viņu uzkrājums jeb “drošības spilvens” izturētu nedēļu vai dažas dienas.
Tomēr tendence apzināti veidot uzkrājumus pieaug, piemēram, kopumā aptuveni 18% iedzīvotāju uzkrājuma veidošanai izmanto krājkontu un pēdējo divu gadu laikā krājkontu ir atvēruši 6%. Tāpat, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, ir audzis iedzīvotāju rīcībā esošās naudas daudzums, jo 24% atzīst, ka uzkrājums, kas pēdējā gada laikā izveidojies, saucams kā – “vairāk naudas manā kontā”.
FKTK sadarbībā ar pētījumu centru SKDS ir veikusi pirmo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības socioloģisko pētījumu, kurā fiksēts gan Latvijas iedzīvotāju iesaistes līmenis finanšu pakalpojumu izmantošanā, gan noskaidrotas zināšanas un ierastā praktiskā rīcība saistībā ar dažādiem finanšu jautājumiem.
Saskaņā ar “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2014-2020” noteikto FKTK turpmāk regulāri nodrošinās šādus pētījumus, lai varētu noteikt finanšu pratības līmeņa izmaiņas sabiedrībā noteiktā laika posmā. Aptaujas anketā iekļauti gan FKTK ekspertu izstrādāti jautājumi, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD bāzes anketa, kas ļaus Latvijai, iekļaujoties OECD, salīdzināt iedzīvotāju finanšu pratības līmeni ar citām OECD valstīm.
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja veikta pēc FKTK pasūtījuma sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2014.gada trešajā ceturksnī. Aptaujāti 1009 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Aptauja veikta tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā.
