Pētījums: Latvijai jāmācās jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu 0
Ņemot vērā pārmaiņas Eiropas Savienības (ES) budžetā, Latvijai ir jāapgūst jauni veidi, kā iegūt ES budžeta finansējumu, pētījumā “Eiropas Savienības budžeta pēc 2020.gada. Latvijas iespējas” secinājusi Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.
Kleinberga pastāstīja, ka ES budžets līdz šim bijis neatsverams stimuls Latvijas ekonomikā. Kopš iestāšanās ES Latvija saņēmusi apmēram 10 miljardus eiro, kas lielā mērā nodrošināja to, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju audzis no 42% līdz 67% no ES vidējā līmeņa. ES fondu finansējumam bijusi milzīga ietekme arī finanšu krīzes pārvarēšanā, veidojot lielu daļu no publiskajām investīcijām.
“Latvija ir ieguvēja no ES budžeta,” atzina Kleinberga, piebilstot, ka kopumā Latvija saņemt 3,6 reizes vairāk, nekā iemaksā.
Neskatoties uz ES budžeta pozitīvo ietekmi, Latvija aizvien nav sasniegusi ES vidējo labklājības līmeni. Tāpēc Latvijas nostāja sarunās joprojām koncentrējas uz sociālo labklājību, teica Kleinberga. Latvija, kā pastāstīja pētniece, šādās sarunās uzsver trīs jautājumus – finansējumu kohēzijas politikai, tiešmaksājumu izlīdzināšanu Latvijas zemniekiem un lauku attīstībai, kā arī finansējumu infrastruktūrai.
“Labā ziņa, ņemot vērā to, ka notiek Lielbritānijas izstāšanas no ES, Latvija ir paudusi vēlmi iemaksāt vairāk ES budžetā nekā to dara šobrīd. Tas ir signāls citām valstīm, ka Latvija ir gatava ne tikai ņemt, bet arī dot,” sacīja Kleinberga.
Pētniece skaidroja, ka pētījumā apskatītas ES budžeta iespējas, kuras Latvijai būtu jāizvērtē, ņemot vērā, ka arī nākamajā finanšu plānošanas periodā Latvija turpinās attīstīties un vairs nebūs mazāk attīstīts Eiropas reģions.
Paredzams, ka IKP palielināsies līdz 70% no ES vidējā, kas nozīmē, ka Latvija kļūs par pārejas reģionu, kā rezultātā valstij nebūs tik daudz kohēzijas līdzekļu. Tas nozīmē, ka ir jāiemācās iegūt līdzekļus arī citādos veidos, teica Kleinberga.
Viņa pastāstīja, ka ES ir daudz programmu, kā arī finanšu instrumentu un politiku, kas dod iespēju Latvijai iegūt jaunus ES līdzekļus.
Viena no tādām iespējām ir programma “Apvārsnis”, kuras iespējas būtu jāizmanto kā Latvijas uzņēmējiem, tā arī zinātniskajām institūcijām. Kleinberga uzsvēra, ka pašlaik Latvija ieņem tikai 26.vietu pēc “Apvārsnī” iegūtā finansējuma apjoma, norādot, ka šī programma ir iespēja stiprināt savas pozīcijas inovāciju jomā. Kleinberga pastāstīja, ka paredzēts, piemēram, arī finansējums militārajiem objektiem, digitālo prasmju uzlabošanai, kiberdrošības stiprināšanai.
Pētniece norādīja, ka finansējums lauku attīstībai nākamajā periodā ir mazāks, bet Latvijai ir iespējas gūt finansējumu šai nozarei. Ņemot vērā klimata pārmaiņas, ES budžetā liela uzmanība tiek pievērsta klimatu pārmaiņu novēršanai. Kleinbergas ieskatā, Latvija kā zaļa valsts varētu turpināt tiekties bioekonomikas virzienā, jo īpaši ņemot vērā, ka “Apvārsnī” arī šai jomai iezīmēti aptuveni 10 miljardi eiro.
Tāpat izveidots fonds, kas aizstās ES Stratēģisko investīciju fondu. Tajā Latvijai ir iespēja aizņemties uz izdevīgākiem noteikumiem, pastāstīja pētniece.
Aizsardzības jomā izveidots jauns Eiropas aizsardzības fonds pētniecībai un inovācijai militārajā jomā, kā arī ES palielinājusi finansējumu ārējās robežas stiprināšanai.
Kleinberga norādīja, ka vienlaikus Latvijai jārēķinās ar riskiem, kas saistīti ar cilvēkresursiem, proti, to trūkumu.
