Pētījums: Latvijā ir pārmēru augsts nodokļu slogs, kas mazina invalīdu vēlmi strādāt 0
Latvijā ir pārmēru augsts nodokļu slogs, kas mazina invalīdu vēlmi strādāt; liels skaits ilgstošo bezdarbnieku; spilgtas reģionālās atšķirības un pārlieku zemi pabalsti. Šie ir lielākie problēmjautājumi, kurus akcentē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kas izpētījusi Latvijas darba tirgus situāciju.
Organizācijas pārstāvji aicina vairāk pievērsties atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu celt izglītības, zināšanu un prasmju līmeni.
Zaudē cerību un darbu nemeklē
OECD zinātniskajā pētījumā “Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvijā” izpētīts, ka, lai gan darba tirgus politikas pasākumi Latvijā līdz šim bijuši efektīvi, ir problēmas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Piemēram, salīdzinājumā ar citām OECD valstīm, Latvijā esot pārāk strikti bezdarbnieka statusa un pabalsta zaudēšanas nosacījumi, kā arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta apmērs esot pārlieku zems.
Taču viena no lielākajām problēmām esot tā, ka valstī dzīvo ļoti daudz cilvēku, kas ilgstoši atrodas bez darba. To meklē, bet neatrod, vai arī ir zaudējuši cerību un savā dzīvē vairs nevēlas neko mainīt.
“Līdzīgi kā citās OECD valstīs Latvijas ekonomika šobrīd piedzīvo straujas pārmaiņas. Digitālais laikmets ievieš savas korekcijas ne tikai mūsu ikdienā, bet arī darba tirgū. Pamazām mainās līdz šim ierastās profesijas un darba veidi, pārmaiņas rada arī demogrāfiskie izaicinājumi. Latvijā vērojama strauja sabiedrības novecošanās un zems dzimstības rādītājs, kas nopietni apdraud nākotnes darba tirgus situāciju,” situāciju ieskicē Stefano Skarpeta, OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta vadītājs.
Pētot situāciju Latvijā noskaidrots, ka mūsu valstij īpaša uzmanība jāpievērš darba kvalitātei un apstākļiem, jāveicina reģionālā mobilitāte, jāmotivē stāties darbā cilvēki, kas pārstāv kādu no riska grupām, kā, piemēram, ilgstošie bezdarbnieki, invalīdi un jaunieši ar mazu darba pieredzi.
“Pēc krīzes Latvija piedzīvoja ļoti strauju bezdarba pieaugumu, taču šobrīd tas ir krietni mazinājies. Lai gan tā ir pozitīva ziņa, valstī vērojamas problēmas, kurām vērts pievērst uzmanību.”
“Pirmkārt, gandrīz trešdaļa jeb 40% no visiem bezdarbniekiem ir ilgstošie jeb tādi, kas bez darba atrodas jau vairāk nekā 12 mēnešus. Otrkārt, liela daļa bezdarbnieku ir zaudējuši cerību atrast darbu, to vairs nemeklē un bieži vien nemaz nevēlas mainīt savu dzīvi.”
“Salīdzinot ar citām OECD valstīm, Latvijā šāda profila cilvēku ir ļoti daudz. Galvenokārt, tās ir personas ar zemu izglītības līmeni, ar mazu vai vispār bez iepriekšējās darba pieredzes.”
“Tādēļ valstiski ir jādomā, kā šiem cilvēkiem palīdzēt atgūt motivāciju. Un, treškārt – lai gan katrā reģionā atrodami cilvēki, kas nestrādā un meklē darbu, darba devēji norāda uz darbinieku trūkumu.”
“Šis paradokss vērojams lielākajā daļā OECD valstu, un to skaidrojam ar to, ka darba devējiem ir nepieciešami cilvēki, kas darbu veic kvalitatīvi, ir ar noteiktām prasmēm un zināšanām, labām darbaspējām. Taču ļoti bieži bezdarbnieka statusā atrodas cilvēki, kuri nav ieguvuši izglītību un ir ar mazām prasmēm un zināšanām.”
Apmācības veicina izaugsmi
Pētnieki novērtē faktu, ka Latvijā kopš 2012. gada ir ieviesta virkne jaunu aktīvā darba tirgus pasākumu, bet uzsver nepieciešamību pēc atbalsta pasākumiem, kas būtu vēl mērķtiecīgāki.
Kā, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) OECD iesaka izveidot regulāru un strukturētu sadarbību ar pašvaldībām, lai palīdzētu tiem, kas ilgstoši atrodas bez darba.
Salīdzinot ar citām OECD valstīm, Latvija darba tirgus atbalstam arī velta ļoti ierobežotus finanšu līdzekļus. Ja, piemēram, Dānija darba tirgum velta pat 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad Latvija – tikai 0,23% no IKP.
Tāpat tika uzteikti NVA organizētie apmācību pasākumi, kas par spīti sabiedrības izplatītajam mītam, ka šādas apmācības ir bezjēdzīgas, esot ar pozitīvu ietekmi. Taču kā mīnuss tika norādīts tas, ka iespēju iemācīties ko jaunu izmanto ļoti mazs procents iedzīvotāju.
“Skaitļi pierāda, ka jaunu spēju un prasmju apguve veicina ienākumu un izaugsmes līmeņa celšanos. Pētījumā noskaidrojām, ka no tiem cilvēkiem, kuri piedalījušies neformālajās apmācībās, apmēram 8% uzlabojuši savu darba situāciju. Ieguvuši labāku amatu vai arī saņēmuši lielāku atalgojumu. Tās ir iespaidīgas pārmaiņas, kas pierāda, ka apmācību programmas Latvijā rada būtiskas pārmaiņas. Un tā ir ārkārtīgi svarīga lieta, kas spēj uzlabot darba tirgus kvalitāti,” sacīja OECD pārstāvis S. Skarpeta.
Taču valstij esot jānodrošina tas, lai šādas apmācības ir pieejamas ikvienam, kas to vēlas. Jānodrošina, lai arī attālos lauku reģionos dzīvojošie varētu apgūt jaunas zinības, piemēram, IT un svešvalodu prasmes, kas mūsdienu darba tirgū tiek vērtētas kā būtiskās priekšrocības.
Tāpat ir jāsniedz atbalsts reģionālajai mobilitātei, jo vērojama liela plaisa starp Latvijas novadiem. Piemēram, Latgalē dzīvo ļoti liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, tādēļ OECD pētījumā uzsvērts, valstij jāparūpējas, lai darba tirgus pasākumi tiek pielāgoti katra reģiona situācijai individuāli.
Tāpat jāparūpējas, lai pēc iespējas vairāk darba devēji un bezdarbnieki izmantotu subsidētās nodarbinātības programmas piedāvātas iespējas. Panākot, ka arī pēc tam, kad subsīdijas beidzas, darbinieks turpina strādāt un uzreiz nepaliek bez darba.
“Nenovērtējiet par zemu iespēju mācīties no citām Eiropas Savienības vai OECD valstīm. To ir vērts darīt, ja vēlaties uzlabot esošo situāciju Latvijā,” noslēgumā sacīja S. Skarpeta.
Pabalsti Latvijā nav dāsni
Labklājības ministre Ramona Petraviča uzslavēja OECD kvalitatīvi veikto pārskatu akcentējot, ka apjomīgais pētījums turpmāk kalpos kā nozīmīgs atbalsts ministrijas ikdienas darbā.
“Pēdējo gadu laikā bezdarba līmenis ir būtiski mazinājies, turpretī audzis brīvo darba vietu skaits. Darba devēji norāda uz akūto darba roku trūkumu un aicina valsti šo problēmu risināt.”
“Valstiski šobrīd notiek aktīvas diskusijas par viesstrādnieku piesaisti, taču mums ir jādomā arī par reģionālās mobilitātes attīstību un to, kā mūsu pašu bezdarbniekus motivēt atgriezties darba tirgū. Īpaši tos, kuri bez darba ir jau ilgstoši, ilgāk par vienu gadu.”
“Ja cilvēks ilgāku laiku pavada ārpus darba tirgus, bieži vien viņš ieslīgst depresijā, tiek zaudēta motivācija un cerība atrast darbu. Tādēļ vitāli svarīga ir sadarbība ar pašvaldībām, kuras savus cilvēkus pazīst vislabāk un var palīdzēt darba meklējumos,” sacīja R. Petraviča.
Ministre priecājās, ka OECD vērtējums esot skaidri un nepārprotami parādījis, ka darba tirgus politikas pasākumiem ir būtiska ietekme uz bezdarbnieku iespējām darba tirgū, jo apmācību dalībniekiem tādējādi esot gan lielākas darba atrašanas iespējas, gan lielāki darba ieņēmumi.
“Šo pasākumu turpināšana un garantētā minimālā ienākumu pabalsta palielināšana ir instrumenti, ar kuru palīdzību varam mobilizēt darbaspēka rezervi.”
Neformālās sarunās bieži vien dzirdēts, ka tieši pabalstu sistēma Latvijā nemotivē bezdarbniekus strādāt. Vieglāk esot sēdēt rokas klēpī salikušiem, nevis iet un strādāt.
Taču gan labklājības ministre, gan NVA direktore Evita Simsone “LA” skaidroja, ka samērā ar citām ES valstīm, pabalstu sistēma pie mums nav tā pati dāsnākā.
“Pētījumā parādīts, ka samērā ar OECD vidējiem rādītājiem, Latvijā pabalsti ir ļoti mazi. GMI līmenis kopš pērnā gada mūsu valstī ir 53 eiro mēnesī, un par šādu summu mūsdienās neviens nespēj izdzīvot. Tādēļ negribu piekrist bieži dzirdētajam viedoklim, ka šos pabalstus cilvēkiem būtu jāatņem, lai motivētu strādāt,” uzsvēra ministre.
Ministre atzīst arī to, ka liela problēma esot alkohols un pašu cilvēku nolaidība, kas traucē atrast stabilu darbu. “Tāpēc vēlreiz aicinu pašvaldību un sociālo dienestu pārstāvjus palīdzēt saviem cilvēkiem, kuri nespēj tikt ārā no bedres, kurā iekļuvuši.”
