Pētījums: Kremļa avoti – jau gatava dezinformācija 27
Informācija par Krievijas sportistu dopinga skandālu portālā LA.lv publicēta nosodošā formā, kamēr portāls “vesti.lv” centies dažādi attaisnot Krievijas sportistus. Tas ir tikai viens no piemēriem, cik liela ir atšķirība starp to, kā vienu un to pašu notikumu pasniedz latviešu un krievu valodā rakstošie interneta mediji Latvijā.
Pētījumu par starptautisko notikumu atainojumu interneta medijos veicis Austrumeiropas Politikas pētījumu centrs (APPC), un tajā analizētas 2565 publikācijas interneta portālu “Delfi” un “Tvnet” krievu un latviešu versijās, kā arī “Latvijas Mediju” portālā LA.lv un krievvalodīgajā portālā “vesti.lv”.
Pētnieki analizējuši dažādu notikumu atspoguļojumu vairāku gadu garumā – Krimas pretlikumīgo aneksiju, Malaizijas aviolīniju lidmašīnas notriekšanu Ukrainas austrumos, Rietumu noteiktās sankcijas Krievijai, NATO Varšavas samitu, Krievijas intervenci Sīrijā, Lielbritānijas balsojumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb breksitu, Krievijas dopinga skandālu un patvēruma meklētāju krīzi.
“LA.lv savās publikācijās ir kategoriska un pauž nosodījumu Krievijas dopinga skandālā iesaistītajiem, vairāk uzsver Krievijas valsts iesaisti un atbildību skandālā. Tiek publicēts arī slavenību viedoklis, kuras nosoda ar dopingu saistīto Krievijas sportistu rīcību,” saka viens no pētniekiem Didzis Bērziņš.
Tajā pašā laikā “vesti.lv” par šo skandālu plaši izmanto Krievijas ziņu avotus, piemēram, “tribīne” dota Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un arī Krievijas sporta ministram. “Vesti.lv” saviem lasītājiem mēģina notiekošo pasniegt kā sazvērestību un vēršanos pret Krieviju, kā arī diskreditē Starptautisko olimpisko komiteju kā organizāciju.
Par dažādām tēmām medijos krievu valodā raksturīga viedokļu pārstāstīšana, kamēr latviešu valodā interneta mediji pieturas pie anglosakšu žurnālistiskās prakses un, veidojot stāstījumu, izmanto citātus no iesaistītajām pusēm. D. Bērziņš norāda, ka “vesti.lv” raksturīgs par starptautiskajiem notikumiem runāt ar ironiju, sagrozot notikuma būtību.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns teic, ka, piemēram, agresīva valoda, kas pat izpaužas, pamainot vienu vārdu krievu valodā, sastopama materiālos par ES ieviestajām sankcijām pret Krieviju.
APPC izpilddirektors Andis Kudors atgādina, ka jābūt ļoti uzmanīgiem ar Krievijas propagandas mediju producēto saturu, jo tā mērķis neesot informēt sabiedrību, bet gan paust Krievijas skatījumu un iegūt tam piekritējus. Daļa no Krievijas kontrolēto ziņu aģentūru materiāliem jau esot gatavi dezinformācijas produkti.
Pētnieki sevišķu uzmanību pievēruši avotu lietojumam, pētot, kādus materiālus pārpublicē interneta mediji. Latviešu valodā rakstošajos portālos pārsvarā tiek pārpublicēti materiāli no aģentūras LETA, kura savas ziņas balsta uz tulkojumiem no starptautiskajām ziņu aģentūrām AFP un DPA.
Tikmēr krievu valodā rakstošajos portālos, pēc M. Kaprāna vārdiem, vērojams vairāk daudzveidības – tiek izmantoti tādi Kremlim simpatizējoši avoti kā “Lenta.ru”, “RIA Novosti”, kā arī alternatīva satura piegādātājs krievu valodā “newsru.com”, kurš piederot kādreizējam telekanāla NTV īpašniekam Vladimiram Gusinskim.
Taču, piemēram, “vesti.lv” pārpublicējot arī izteikti naidīgus, pret Rietumiem vērstus materiālus no resursa “polit.ru”, kuru pārrauga polittehnologs Modests Koļerovs. Viņam iepriekšējās darbības dēļ iebraukšana Latvijā ir liegta.
