Pētījums: Kliegšana uz bērnu var būt tikpat kaitīga viņa attīstībai kā fiziska un seksuāla vardarbība 33
Jaunos pētījumos atklāts, ka vecāki, kuri kliedz uz saviem bērniem, var pakļaut viņus lielākam paškaitējuma, narkotiku lietošanas vai pat cietumsoda riskam, ziņots “Metro“.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Child Abuse & Neglect”, teikts, ka emocionālā vardarbība – kliegšana, nepamatota kritizēšana un draudi – ir kaitīga un var ietekmēt bērnu ilgtermiņā.
“Šāda veida pieaugušo darbības var būt tikpat kaitīgas bērna attīstībai kā, piemēram, fiziska un seksuāla vardarbība,” raksta akadēmiķi.
Saskaņā ar pētījumu emocionālā vardarbība skar 40% bērnu (ja ne vairāk), savukārt fiziska un seksuāla vardarbība tiek piedzīvota mazāk.
Profesore Shanta R Dube, eksperte jautājumos, kas saistīti ar vardarbību pret bērniem un pētījuma līdzautore, norāda: “Bieži vien pieaugušie neapzinās, ka viņu kliegšanas tonis un kritizējošie vārdi, piemēram, “stulbenis” un “sliņķis”, var negatīvi ietekmēt bērnus, īpaši gadījumos, kad viņi paši tā tikuši audzināti.
Vēl kādā nesenā rakstā, kas publicēts “BMJ Open”, profesors Marks Belliss norāda, ka tie, kuri ir piedzīvojuši emocionālu vardarbību, gandrīz divas reizes biežāk lieto “zālīti” nekā tie, kuri to nav pieredzējuši. Tāpat lielāks skaits bērnu, kas saskārušies ar emocionālo vardarbību, daudz biežāk nonāk cietumā.
Kādā aptaujā, kas veikta Apvienotajā Karalistē un kurā piedalījušies 11 līdz 17 gadus veci jaunieši, 41% respondents apgalvoja, ka pieaugušie — vecāki, skolotāji, aizbildņi – pret viņiem bieži izmanto aizskarošus vārdus. Puse apgalvoja, ka viņi to piedzīvo katru nedēļu, un katrs desmitais teica, ka tā ir ikdiena.
Vārdi tiekot izmantoti, lai viņus apvainotu vai kritizētu.
Uz jautājumu, kādi vārdi visbiežāk tiek izmantoti viņu aizskaršanai, bērni atbildēja: “Tu nekam neesi derīgs, tu esi stulbs un tu neko nevar izdarīt pareizi.”
Profesors Pīters Fonagi, Annas Freida centra izpilddirektors, sacīja: “Bērni ir ģenētiski gatavi uzticēties tam, ko saka pieaugušie. Viņi mūs, pieaugušos, uztver nopietni.
“Ja mēs izmantosim šo uzticību, lai bērnus ar vārdiem aizskartu, nevis mācītu, tas var viņus ne vien iedzīt kaunā, izolācijā un atstumtībā, bet arī radīt grūtības bērnam saziņā ar saviem vienaudžiem.”
“No simtiem pētījumu mēs varam secināt, ka bērna pakļaušana emocionālai vardarbībai dziļi ietekmē bērnus un ir saistīta ar pastāvīgu psiholoģisku diskomfortu, fiziskiem, kā arī garīgiem traucējumiem.”
