Foto: pexels.com

Pētījums: katrs ceturtais iedzīvotājs neizrāda rūpes par sirds veselību 2

Katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs (28%) neizrāda īpašas rūpes par sirds veselību, savukārt vēl 24% nepārzina simptomus, kas varētu liecināt par sirds veselības problēmām, liecina “BENU Aptiekas” veiktais pētījums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka par sirds veselības problēmām var liecināt sirdsklauves, paātrināts pulss miera stāvoklī, elpas trūkums, kā arī nepatīkams spiediens un sāpes sirds apvidū. Tāpat ārste norāda, ka regulāri reiboņi, ilgstošs nogurums un bezspēks, kā arī roku vai kāju aukstums un vājums var signalizēt par iespējamām sirds kaitēm.

Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju asinsspiedienu mēra vismaz pāris reizes nedēļā, 21% šos mērījumus veic pāris reizes mēnesī, 35% norādījuši, ka to mēra pāris reizes gadā, bet 11% respondentu asinsspiedienu nemēra vispār.

CITI ŠOBRĪD LASA

63% respondentu kā normālus asinsspiediena rādītājus minējuši 120/80, 23% atzīmējuši, ka optimāls asinsspiediens ir 80/120-129, bet vēl 6% uzskata, ka normāls asinsspiediens ir 80/130-139 robežās. Z. Zitmane atklāj, ka 120/80 ir optimāls asinsspiediens, tomēr satraukumam nav pamata arī tad, ja asinsspiediens ir nedaudz zemāks (piemēram, 110/70).

Asinsspiedienu ietekmē vairāki faktori: vecums, ķermeņa stāvoklis (stāvus, sēdus vai guļus), fiziskā sagatavotība, stresa līmenis ikdienā, kaitīgie ieradumi, kofeīns, medikamentu lietošana un citi. Otrs rādītājs, kam vēlams sekot līdzi, ir pulss. Optimāls pulss miera stāvoklī ir no 55 līdz 80 sitieniem minūtē, savukārt trenētiem cilvēkiem šie rādītāji ir zemāki – no 40 līdz 60 sitieniem minūtē.

Skaidrojot pētījuma rezultātus, Z. Zitmane norāda, ka gadījumos, kad cilvēkam sirds veselības problēmas nav bijušas, pilnībā pietiek ar asinsspiediena mērīšanu pie ģimenes ārsta ikgadējo profilaktisko vizīšu laikā. Nedaudz paaugstināta asinsspiediena gadījumā eksperte iesaka noteiktu periodu veikt vairākus mērījumus dienā un apkopotā formā nodot ārstam, lai kopīgi izvērtētu vidējos asinsspiediena rādītājus un saskaņotu turpmāko ārstēšanas taktiku.

Reizi gadā būtu vēlams veikt elektrokardiogrammu, noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī vismaz reizi pāris gados ieteicams veikt arī veloergometriju, kas īpaši attiecināms uz iedzīvotājiem vecumā pēc 40. Ja ir atklāti sirds ritma traucējumi, ieteicams veikt Holtera monitoringu.

Ģimenes ārste uzsver, ka īpaša uzmanība sirds veselībai jāpievērš iedzīvotājiem pēc 40, kuriem papildus profilaktiskajām sirds veselības pārbaudēm vēlams veikt ģimenes anamnēzes izvērtēšanu, noteikt ķermeņa masas indeksu, kopējo holesterīnu un glikozes līmeni asinīs, kā arī veikt sirds un miega artēriju auskultāciju.

Reklāma
Reklāma

Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka kopumā 68% aptaujāto ir veikta kāda sirds veselības pārbaude, 18% šādas pārbaudes nav veiktas, bet vēl 10% atklājuši, ka sirds veselības pārbaudes nav veikuši, lai gan vēlētos to izdarīt.

Tāpat pētījumā iegūtie dati parāda, ka sirds pārbaudes biežāk veic gados vecākie iedzīvotāji. Vienlaikus Z. Zitmane atklāj, ka praksē sirds pārbaudes vienlīdz aktīvi veic gan gados jauni, gan veci cilvēki. Skaidrojot šo tendenci, ārste norāda, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien regulāras sirds pārbaudes tiek veiktas, lai kontrolētu esošās sirds saslimšanas, kamēr gados jaunāku cilvēku vidū novērojama aizvien lielāka interese par veselīgu dzīvesveidu, kas ietver arī rūpes par sirds veselību.

“BENU Aptiekas” farmaceite Ilze Priedniece gan atklāj, ka aptiekās lielāku interesi par sirds veselības jautājumiem un asinsspiediena mērīšanu izrāda tieši vecāka gadagājuma cilvēki, kuri jau piedzīvojuši sirds saslimšanas vai paaugstinātu asinsspiedienu.

Veslīga pārtika, regulāra fiziska slodze, kā arī pozitīvs skatījums uz dzīvi un profilaktiskas pārbaudes ir nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums sirds veselībā.

BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.