Foto – LETA

Ar britu medicīnas žurnālā “Lancet” publicēto pētījumu par pacientu mirstību pēc vispārējām ķirurģiskajām operācijām ir neapmierināti ne tikai Latvijas mediķi, bet arī kolēģi Polijā un Slovākijā.

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus

Lasīt citas ziņas

Neapmierināto valstu anesteziologu un reanimatologu asociācijas lūgs pētījumu autoriem – Eiropas Anestezioloģijas biedrībai un Eiropas Intensīvās medicīnas biedrībai – atsaukt, viņuprāt, nepatiesos datus. Pašlaik notiek sarakste starp neapmierināto valstu pētījumu koordinatoriem, lai pēc tam vērstos ar oficiālu prasību publicēt patiesus, nevis kļūdainus skaitļus. Atgādināšu, ka pagājšnedēļ arī Latvijā plašsaziņas līdzekļos tika pārpublicēti minētā pētījuma dati, kas pārsteidza sabiedrību. Žurnāla publikācijā tika pausts, ka Latvijā ir augstākā mirstība pēc operācijām 28 Eiropas valstu vidū – mūsu valstī pēc operācijām mirstot 21,5% operēto cilvēku. Jau drīz pēc tam sekoja ziņas, ka Latvijas Ķirurgu asociācijas dati neapliecinot šādu tendenci.

No kurienes tad skaitļi radušies? Šā pētījuma koordinatore Latvijā Iveta Golubovska, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas viceprezidente, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOC) Intensīvās terapijas nodaļas vadītāja pastāstīja, ka visām slimnīcām ir piedāvāts iesaistīties pētījumā, bet piekritušas trīs – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, P. Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un TOC. Jāpaskaidro, ka pētījuma autori lūdza atsaukties tās slimnīcas, kur ķiruģiskās operācijas tiek izdarītas lielākā skaitā. Zinot, ka būs jāiegulda pamatīgs papildu darbs, reģistrējot un aizpildot pētījumam nepieciešamos dokumentus, daudzi mediķi atteikušies tajā piedalīties laika trūkuma dēļ.

Veselam

“Zēna mamma jutās pat nedaudz neērti…” – kāda sirds ārsta varoņstāsts, glābjot bērna dzīvību

Valsts kancelejā apvienos divus departamentus – direktors darbiniekus sola neatlaist, tomēr daudzi atlūgumus raksta paši

Kongresu nams mainīsies līdz nepazīšanai – priekšlaukumā vairs nebūs stikla piramīdu, uz jumta taps plaša terase

I. Golubovskas rīcībā ir informācija, ka pētījumā iekļautajā nedēļā no 2011. gada 4. līdz 11. aprīlim un divu mēnešu pēcoperācijas novērošanas periodā pēc izrakstīšanās no slimnīcas pieminētajās trijās slimnīcās ir nomiruši divi slimnieki no pētījumā iesaistītajiem 302 pacientiem. Taču pieminētajā žurnāla rakstā ir norādīts, ka miruši 65 cilvēki!

Pagaidām nav skaidrs, kā šāda kļūda radusies, bet I. Golubovska teic – tā nebūtu ieviesusies, ja pētījuma autori būtu pirms publicēšanas atsūtījuši apstiprināšanai datus, ko viņi ieguvuši no Latvijas piegādātās informācijas par operētajiem slimniekiem. Viņa ļoti cer, ka šis pārpratums tiks atrisināts, žurnālā nopublicējot patieso ainu.

Neraugoties uz šo kļūdu, tomēr jāatzīst, ka pētījums ir būtisks. Vai tas atbildīgajām veselības aprūpes politikas amatpersonām ir licis aizdomāties, cik nozīmīga ir pēcoperāciju mirstības problēma Latvijā? Tas arī liek uzdot jautājumus, vai valstī ir izveidots reģistrs, kurā iekļautā informācija pēc tam tiek analizēta, lai pieņemtu attiecīgus lēmumus? Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktores vietnieks Dzintars Mozgis informēja, ka ir izveidota nāves cēloņu datu bāze. Tiesa, mirstība nedaudz palielinājusies, bet cēloņi vēl neesot izanalizēti.

SPKC gatavojas veikt auditu par Eiropas asociāciju pētījumā norādīto periodu, lai varētu pārliecināties par patieso mirstības ainu. Tikšot noskaidroti arī informācijas avoti, kas sniedza ziņas par slimniekiem pētījuma veicējiem, lai pēc tam izdarītu secinājumus. Visticamāk, ka SPKC lūgs koriģēt kļūdaino informāciju žurnāla “Lancet” raksta autoriem.

“Lancet” publicētajā rakstā norādīts, ka šis bijis pirmais lielais perspektīvais starptautiskais izvērtējums par ķirurģijas rezultātiem Eiropas valstīs. Pētījumā vākti medicīniskā informācija par sešpadsmit gadus veciem un vecākiem pacientiem, kas operēti 498 slimnīcās (nav iekļautas kardioloģiskās, neiroģirurģiskās operācijas, torokālā ķirurģija un dzemdniecība, izslēgti dienas stacionāri) 28 Eiropas valstīs.

Mirstības līmenis hospitalizētajiem pacientiem, kuriem veica vispārējas ķirurģiskas operācijas, izrādījies augstāks nekā pieņemts. Atšķirības mirstībā valstu starpā liekot domāt, ka ir nepieciešamas nacionālas un starptautiskas stratēģijas, lai uzlabotu šīs pacientu grupas veselības aprūpi.

Pētījumi autori, rakstot par atšķirīgajiem mirstības rādītājiem, kā iemeslu piemin arī sociālekonomiskās, politiskās un kultūras atšķirības starp valstīm, kas varētu iespaidot veselības aprūpi un tās rezultātus.

Apmēram 10% operēto pacientu Apvienotajā Karalistē esot augsta riska komplikācijas, kas ir iemesls 80% lielai mirstībai šo pacientu vidū. Ja šo piemēro pasaulē, tad līdz 25 miljoniem pacientu tiek izdarītas augsta riska operācijas katru gadu. Līdz izrakstīšanās brīdim no slimnīcas neizdzīvo trīs miljoni slimnieku.

Ceturtdien notiks Latvijas Anesteziologu un reanimatologu valdes sēde, kur tiks izvērtēta gan publikācija, gan lemts par turpmāko rīcību.

Mirstība Latvijas slimnīcās

Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati par visās Latvijas slimnīcās operēto pacientu mirstību 2011. gadā parāda, ka pēcoperāciju kopējā mirstība ir 1,47%, t. sk., neatliekami operēto pacientu mirstība ir 2%.