Pētījums: jebkura alkohola daudzuma lietošana ir kaitīga veselībai 0
Ja tu esi viens no tās cilvēces trešdaļas kas lieto alkoholu, atceries: nav tāda liķiera, vīna vai alus daudzuma, kas ir drošs tavai veselībai, liecina jaunākie pētījumi par globālo alkohola patēriņu un saslimšanas riskiem.
Alkohols 2016. gadā ir bijis lielākais saslimšanas un pāragras nāves risks pasaulē gan vīriešiem, gan sievietēm vecumā no 15 līdz 49 gadiem, tas bijis “līdzvainīgs” vidēji katrā desmitajā nāvē, liecina žurnālā “The Lancet” publicētais pētījums.
Kopumā alkoholu šajā gadā var saistīt ar 2,8 miljoniem nāves gadījumu, tostarp alkohola lietošanas izraisītu vēzi un sirds – asinsvadu slimībām, infekcijas slimībām, piemēram, tuberkulozi, tīšām traumām, tostarp vardarbību un paškaitējumu, ceļu satiksmes negadījumiem, arī slīkšanu un ugunsgrēkiem. Lielā iedzīvotāju skaita dēļ nav pārsteigums, ka visvairāk ar alkoholu saistītu nāves gadījumu ir Ķīnā, Indijā un Krievijā.
“Pārsteidzošākais secinājums ir tas, ka pat nelielas alkohola devas rada globālus veselības traucējumus.”
“Mēs bieži dzirdam par to, ka viena vai divas vīna glāzes dienā nekaitē. Taču pierādījumi ir pierādījumi,” atzīst vecākā pētniece, Vašingtonas universitātes Veselības pētījumu un attīstības institūta profesore Emanuela Gakido.
Pētījums ir spēcīgs atgādinājums par reāliem riskiem. Taču tas, ka nav droša alkohola lietošanas līmeņa, nav arguments, lai no tā lietošanas atturētos vispār.
“The Lancet” pētījums, ko atbalstīja Bila un Melindas Geitstu fonds, izmantoja datus no 2016.gada globālā slimību noslodzes ziņojuma, kurā apkopoti dati par priekšlaicīgu nāvi un invaliditāti par vairāk nekā 300 slimībām 195 valstīs vai teritorijās laika posmā starp 1990. un 2016.gadu pēc dzimuma un vecuma.
Pētnieki analizēja alkohola ietekmi uz 23 veselības rādītājiem un ar alkoholu saistītajiem riskiem cilvēkiem vecumā no 15 līdz vidēji 95 gadiem 2016.gadā. Standarta alkoholiskais dzēriens tika definēts kā 10 grami vai aptuveni 12 mililitri tīrā alkohola.
Tikmēr Alkohola informācijas partnerība, kurā ietilpst astoņi pasaulē lielākie liķieru ražotāji, izplatīja paziņojumu, kurā norāda, ka “šajā pētījumā nekas neapstrīd pētījumus, kuros secināts, ka mērena alkohola lietošana samazina atsevišķu veselības problēmu un nāves riskus”. “Mēs atbalstām saprātīgu dzeršanu tiem, kuri vēlas lietot alkoholu, un atbalstām konsekventus, pierādījumos balstītus padomus, kas ļauj cilvēkiem pieņemt informētus lēmumus par alkoholiskajiem dzērieniem.”
Viņiem piebalso arī Destilēto alkoholisko dzērienu padome, kas paziņojusi: “Šā pētījuma secinājumi apstrīd citus par iespējamiem ieguvumiem no mērena patēriņa un neatspoguļo zinātnisko pierādījumu kopumu šajā jomā, tostarp jaunākos Amerikas sirds asociācijas atzinumus, ka mērens alkohola patēriņš ir viens no pieciem zema riska dzīves veida faktoriem, kas palīdz cilvēkiem dzīvot ilgāk.”
“Pētnieki skaidri norāda, ka viņi atbalsta atturēšanos no alkohola visā pasaulē. Taču daudz saprātīgāka un efektīvāk pieeja ir risināt jautājumus, kas ir saistīti ar pārmērīgu alkohola atkarību konkrētā valstī, atkarībā no tās kultūras, individuāliem alkohola lietošanas paradumiem un tirgus,” teikts paziņojumā.
Pētījums atklāja, ka pasaulē aptuveni 2,4 miljardi cilvēku lieto alkoholiskos dzērienus. To dara 25% sieviešu, kas dienā izdzer vidēji 0,73 dzērienu, kā arī 39% vīriešu, kas dienā izdzer vidēji 1,7 dzērienu.
Visvairāk alkoholisko dzērienu lietotāju ir Dānijā, Norvēģijā un Vācijā. Kā ierasts, vismazāk to ir arābu un Vidējo Austrumu valstīs.
Vecuma grupā virs piecdesmit gadiem, audzēji bija galvenais ar alkoholu saistīto nāvju cēloņi, vecuma grupā 15 – 49 gadi: ceļu satiksmes negadījumi, paškaitējums un tuberkuloze. Vidēji visā pasaulē visvairāk ar alkoholu saistīto nāvju cēloņi bija sirds asinsvadu slimības un audzēji.
Gakido atzīst, ka pētnieki konstatēja zināmu pozitīvu ietekmi mērenai alkohola lietošanai uz 2.tipa cukura diabēta un sirds išēmiskās slimības skartajiem, tomēr šie ieguvumi, viņasprāt, neatsver kopējo nelabvēlīgo ietekmi uz veselību. Proti, vispārējie alkohola lietošanas riski neatsver mērenus ieguvumus.
Avots: edition.cnn.com
