Pētījums: iedzīvotāji tagadni redz kā drūmāko savas dzīves posmu 0
Latvijas iedzīvotāji dzīvi tagadnē uzskata par mazāk svarīgu nekā to, kas bija pagātnē vai arī būs nākotnē , secināts “Swedbank” Latvijas Vērtību pētījumā attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju laika plānošanas izjūtu .
Pētījuma autori uzsver, ka svarīgi apzināties, ka savu rītdienu veidojam šodien – kā ģimenes, tā arī valsts mērogā. Mūsu ikdienas rīcības un kopējais briedums finanšu, valstiskās apziņas un laika plānošanas ziņā jau šobrīd nosaka Latvijas nākotnes attīstības kursu. Ikvienas valsts izaugsme ir tajā dzīvojošo indivīdu lēmumu un rīcību summa. Tāpēc ar šo pētījumu vēlamies rosināt ikvienu apdomāties, kā jau šodien savā ikdienas dzīvē ieviešot vienkāršus finanšu ilgtspējas principus, tostarp, apdrošināšanas risinājumus, varam veicināt arī Latvijas kā valsts veselīgu izaugsmi un attīstību,” saka “Swedbank” Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs Reinis Jansons.
Gatavojoties Latvijas simtgadei un aicinot apzināt vērtības, kas ikvienam iedzīvotājam nozīmīgas, “Swedbank Apdrošināšana” sadarbībā ar psiholoģijas profesoru Ivaru Austeru piedāvā Latvijas Vērtību pētījumu, kurā analīzē, kā Latviju un savu dzīvi tajā redz valsts iedzīvotāji. Vērtības šī pētījuma kontekstā tiek skatītas kā konceptuālas grupas. “Identitāte” ir pirmā no kopumā trijām pētījumā aplūkotajām vērtību grupām. Nākamajos pētījuma prezentācijas pasākumos šī gada laikā tiks iztirzātas tēmas “Laime” un “Nākotne”.
“Šis ir vērtību pētījums plašā nozīmē. Vērtības kā sabiedrībā dominējoši, abstrakti mērķi mainās ļoti lēni. Taču priekšstati un pieņēmumi par to, kā abstraktos mērķus sasniegt, gan var mainīties visai strauji. Piemēram, veselība kā vērtība var tikt sasniegta, ēdot noteikta veida pārtiku, sportojot, regulāri to pārbaudot un vajadzības gadījumā ārstējoties. Bez tam šie pieņēmumi par to, kā noteiktas vērtības varētu tikt īstenotas, var būt arī publiskajā telpā reti pausti, politnekorekti, varbūt pat kādai sabiedrības daļai nepieņemami. Citiem vārdiem, tas ir Latvijas iedzīvotāju identitātes pētījums, kura mērķis ir noskaidrot ideoloģiju aprakstoši, “kāda tā ir”, nevis preskriptīvi, “kā ir pieņemts domāt” vai “kā būtu jādomā”,” norāda tā metodoloģijas autors Ivars Austers.
“Kā rāda pētījuma dati, cilvēkiem Latvijā vissvarīgākā ir piederība savai ģimenei. Tikai pēc tam svarīguma ziņā seko piederības sajūta noteiktai pilsonības, etniskajai vai kādai sociālajai grupai. Tātad ģimene ir arī lielākā Latvijas iedzīvotāju vērtība. Bet par to, kas ikvienam no mums svarīgs, nepieciešams parūpēties. Pēdējos piecus gadus esam paplašinājuši savu darbību un rūpējamies arī par apdrošināšanu, rosinot ikvienu gādāt par svarīgajām vērtībām gan savas ģimenes, gan valsts mērogā. Tas ir nozīmīgi, domājot ne tikai par katra personīgo finanšu drošību un stabilitāti ilgtermiņā, bet arī nosaka, uz kādiem pamatiem būvēta mūsu nākotne Latvijā,” uzsver “Swedbank” valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.
Kas nāk prātā, domājot par Latviju?
Analizējot Latvijas iedzīvotāju biežāk minētās atbildes uz jautājumu, kas pirmais nāk prātā, domājot par Latviju, redzams, ka, pretstatā vispārpieņemtajiem uzskatiem par asociācijām ar mūsu zemes kultūru un tradīcijām, visbiežāk (32%) cilvēki minējuši dabu, sev ierasto vidi un noteiktas ģeogrāfiskas vietas. Tam seko emocionālo piesaisti raksturojošas atbildes – dzimtenes apziņa, tuvības, piederības izjūta (22%). Savukārt 15% Latvijas iedzīvotāju, domājot par Latviju, pirmās nāk prātā galvenokārt negatīvas lietas. Vērts atzīmēt, ka šajā gadījumā vērojams atmiņas “pūralādes” efekts – biežāk pieredzētās lietas, asociācijas nosacīti atrodamas virspusē.
Kad lepojas ar piederību Latvijai?
Lepnumu par piederību Latvijai iedzīvotājos visbiežāk raisa sportistu panākumi (14%) un brīži, kad atrodamies ārzemēs vai komunicējam ar citu valstu pārstāvjiem (9%). Tas liecina, ka lielākā nozīme tiek piešķirta ārējam novērtējumam – esam lepni ar Latviju tad, kad ar mums lepojas citi. Interesanti, ka katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (11%) norādijis, ka lepojas ar piederību Latvijai nepārtraukti. Savukārt biežāk minētās asociācijas, kas nāk prātā, domājot par Latviju, respondentiem nemaz nešķiet lepošanās vērtas un atbildēs minētas ļoti reti.
Kad kaunas par piederību Latvijai?
Kauna sajūtu par piederību Latvijai iedzīvotājos visbiežāk raisa politiķi un politiskā vide (23%), kā arī negatīvas kultūras izpausmes un dažādi pārkāpumi (7%). Analizējot šī jautājuma atbildes, novērojama zināma abstrahēšanās no valsts un individuālās pieredzes nodalīšana no kopējā konteksta, it kā netieši norādot, ka pie vainas vienmēr ir kāda cita, nevis paša radītās rīcības sekas. Savukārt katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (25%) noradījis, ka nav situāciju, kad par piederību Latvijai vajadzētu kaunēties.
Kam Latvijas iedzīvotāji jūtas piederīgi?
Domājot par savu piederības sajūtu, Latvijas iedzīvotāju galvenais atskaites punkts ir ģimene, to savās atbildēs norādījuši 80% aptaujāto. Savukārt 69% iedzīvotāju svarīgākā ir piederība Latvijas pilsoņiem, bet 31% – savai etniskajai grupai. Vērts pievērts uzmanību faktam, ka, lai gan Latvija jau vairāk nekā desmit gadu ir Eiropas Savienības dalībvalsts, savu piederību eiropiešiem vai Eiropai kā būtisku uzskata vien 11% aptaujāto. Arī piederība reliģiskajām kopienām, draudzēm šodien būtiska vien 7% iedzīvotāju. Savukārt vienādi stipru piederības sajūtu (svarīgākā 28% aptaujāto) izraisa gan darba kolektīvs, studiju grupa, klase, gan dzimtā pilsēta, novads, gan arī draugi.
Trīs svarīgākie notikumi Latvijas vēsturē, ko noteikti jāzina nākamajām paaudzēm
Domājot par nozīmīgākajiem Latvijas vēstures pieturpunktiem, iedzīvotājiem visbiežāk nāk prātā valsts dibināšana un brīvības cīņas (34%), kā arī valsts neatkarības atgūšana (12%). Visai negatīva iezīme, ko rāda pētījuma rezultātu analīze – katram trešajam respondentam (32%) nenāk prātā svarīgi notikumi Latvijas vēsturē, ko vērts zināt nākamajām paaudzēm. Tāpat atbildēs vērojams ļoti zems to atbilžu īpatsvars, kuros minēti notikumi, kas norisinājušies salīdzinoši nesenā pagātnē. Tas varētu liecināt, ka Latvijas iedzīvotāju skatījumā laika distance ir tā, kas piešķir notikumiem patieso nozīmi. Tagadne ir salīdzinoši grūti novērtējama un mazāk svarīga.
Ar kuru valsti salīdzina Latviju?
Salīdzināšana ir katras pozitīvas identitātes formēšanās pamatā un visbiežāk kā atskaites punkts šajā “vingrinājumā” noder tuvākie kaimiņi. To rāda arī šī jautājuma atbildes. Brīžos, kad ar Latviju lepojas, iedzīvotāji to visbiežāk salīdzina ar Igauniju (12% gadījumu). Savukārt kaunoties par Latviju, iedzīvotāji to visbiežāk salīdzina ar Krieviju (21,1% gadījumu). Vēl, lepojoties un kaunoties par Latviju, iedzīvotāji visbiežāk to salīdzina ar Zviedriju (lepojoties – 4%, kaunoties – 2,7%), Lietuvu (lepojoties – 5,2%, kaunoties – 3,4%), Vāciju (lepojoties – 5%, kaunoties – 3,4%), Baltkrieviju (lepojoties – 0,8%, kaunoties – 1,4%) un Poliju (lepojoties – 0,3%, kaunoties – 1,8%).
Skats uz dzīvi laika griezumā
Novērtējot svarīgākos sasniegumus Latvijas ekonomikā, iedzīvotāji pamatā cer uz nākotni. 33% aptaujāto uzskata, ka svarīgākie sasniegumi jau aiz muguras, bet visbiežāk (44%) iedzīvotāji norāda, ka svarīgākās ekonomiskās izaugsmes epizodes vēl tikai gaidāmas. Savukārt tikai 6,8% aptaujāto uzskata, ka svarīgākais ekonomikā tiek paveikts šobrīd. Arī domājot par demogrāfijas attīstības tendencēm, 29% aptaujāto uzskata, ka būtiskākā attīstība šajā jomā jau ir aiz muguras un tikai 11% redz, ka tā notiek šobrīd. Savukārt 40% aptaujāto cerības demogrāfijas attīstībā saista ar nākotni. Vērtējot izglītības kvalitāti, iedzīvotāji visbiežāk (40%) norādījuši, ka labākās kvalitātes izglītība Latvijā bijusi senāk. Tikai 11,6% redz, ka augstākais punkts izglītības kvalitātē sasniegts šobrīd. Savukārt 38% augstāko izglītības kvalitātes punktu Latvijā redz nākotnē. Novērtējot zinātnes attīstību, vairāk nekā puse (51,5%) Latvijas iedzīvotāju domā, ka tās augstākais punkts gaidāms nākotnē. Tikai 5% aptaujāto uzskata, ka augstākais punkts zinātnes attīstībā sasniegts šobrīd. Savukārt katrs ceturtais (26%) uzskata, ka viss labākais zinātnes attīstībā jau bijis. Kopumā atbildes liecina, ka Latvijas iedzīvotāju atmiņa vērtējama kā neobjektīvs mērinstruments – pagātne ir viegli idealizējama, savukārt nākotne vēl nav nesusi vilšanos.
Pētījums veikts 2015.gada janvārī, sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, intervējot vairāk nekā 1500 visu Latvijas iedzīvotāju reprezentējošu izlasi Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās.
