Pētījums: gandrīz pusē ES pārtikas atrodamas pesticīdu atliekvielas; Latvijā – ābolos, kāpostos un rudzos 8
Dažādu pesticīdu atliekvielas konstatētas 45% no Eiropas Savienībā pārbaudītajiem pārtikas produktiem, liecina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (ESFA) pētījums, kas tika publicēts vakar, 12.martā, informēja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.
Latvijā pētījumā analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem bija vietējā pārtika, 41,8% – ES ražotā pārtika un 5,2% – no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, kā arī rudzos.
Savukārt pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajos ābolu paraugos.
Pesticīdu atliekvielas netika konstatētas Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā, teikts pētījumā.
Kā norāda Norkārklis, fakts par 45% pesticīdu klātbūtni ES pārtikā ir ļoti satraucošs.
“Lauksaimniecība Latvijā kļūst arvien intensīvāka, un pesticīdu lietošanas apjomi katru gadu palielinās. Tas rada risku, ka pesticīdu atliekvielu mūsu pārtikā būs arvien vairāk, un to parāda arī šis pētījums. Turklāt parādās arvien jaunas lauksaimniecības ķimikālijas, kuras ir grūti izsekojamas. Sabiedrībai būtu vairāk jāpievērš uzmanība un jāizvērtē, kādu pārtiku iegādāties,” sacīja asociācijas vadītājs.
Lai arī ESFA uzskata, ka minētie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs jau paziņojis, ka rezultāti ir satraucoši, jo nav tikusi pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk nekā viena pesticīda atliekvielas.
“Lai arī 97% ES patērētās pārtikas nepārsniedz pesticīdu pieļaujamo atliekvielu līmeni, pēdējo gadu laikā ir pieaudzis kopējais pesticīdu skaits, kuru atliekvielas atklātas pārtikā. Tas ir satraucoši, jo ļoti maz zināms par to, kāda ir šo vielu kombinētā ietekme uz cilvēka veselību,” norādījis ES organizācijas “Pesticide Action Network” pārstāvis Mārtins Dermīns.
Savukārt Eiropas Vides biroja pārstāve Tatjana Santosa atzinusi, ka ESFA būtu regulāri jāpārskata un jāpazemina maksimālais pieļaujamais pesticīdu atliekvielu līmenis pārtikā, jo arvien jauni dati parāda, ka maksimālā toksiskuma līmeņa noteikšana pārtikai ir ļoti teorētiska. “Vienīgā statistika, par ko ESFA būtu jārunā attiecībā uz pārtikas drošību, ir nulles līmeņa atliekvielas,” atzina eksperte.
Latvijā ir gandrīz 3500 bioloģisko saimniecību un pārstrādes uzņēmumu, savukārt 11% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir bioloģiski sertificēta, kas ir piektais augstākais rādītājs Eiropas Savienībā.
