Pētījums: ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn – 23,5% no IKP 1
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2013.gadā, liecina “SSE Riga” Ilgtspējīga biznesa centra veiktais pētījums.
Savukārt Igaunijā un Lietuvā 2014.gada ēnu ekonomikas īpatsvars veidoja attiecīgi 13,2% un 12,5% no IKP un kaimiņvalstis ir turpinājušas ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu.
Pētījumā secināts, ka kaimiņvalstu ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013. gadu. “Līdz ar to varam secināt, ka Latvijā ēnu ekonomika 2014.gadā ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs,” uzsvēra pētījuma autors, “SSE Riga” docents Arnis Sauka.
Jautāts, kāpēc atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm ir tik liela, Sauka skaidroja, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā apmierinātība ar nodokļu politiku un valdības darbu ir daudz augstāka nekā Latvijā.
Tāpat Sauka norādīja, ka liela daļa uzņēmēju Latvijā ir krievvalodīgie, kuri netiek pieteikami integrēti, tādējādi viņu vadītie uzņēmumi vairāk iesaistās ēnu ekonomikas veidošanā. “Es ļoti apdomāju, pirms teicu par krievvalodīgajiem. (..) Latvijā krievvalodīgo ir arī vairāk [nekā Lietuvā un Igaunijā], tādēļ ēnu ekonomika ir arī lielāka,” piebilda Sauka.
Viņš norādīja – lai arī izmaiņas ēnu ekonomikas īpatsvarā Latvijā praktiski netiek novērotas, ir mainījies ēnu ekonomikas sastāvs. 2014. gadā lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi – izvairīšanās no nodokļu maksāšanas – kas šobrīd veido aptuveni 46% no visas Latvijā ēnu ekonomikas.
Otrs lielākais īpatsvars Latvijā ēnu ekonomikā ir aplokšņu algām (36,1%). Sauka norādīja, ka aplokšņu algas ir gājušas mazumā, bet šo samazinājumu kompensēja attiecīgi pieaugoša izvairīšanās no nodokļu maksāšanas – 2014. gadā Latvijas uzņēmumi neuzrādīja lielāku savas uzņēmējdarbības ienākumu daļu, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem. “Neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi šobrīd ir apsteiguši aplokšņu algas un veido aptuveni 46% no Latvijas kopējās ēnu ekonomikas – un tas ir būtisks signāls politikas veidotājiem,” sacīja Sauka.
Tostarp neuzrādītie darbinieki pērn Latvijā veidoja 18,4% no ēnu ekonomikas veidojošajiem komponentiem.
Pētījuma dati liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē Latvijā tiek lēsts līdz pat 48,9%, salīdzinājumā ar aptuveni 20% Lietuvā un Igaunijā. Iespējams, daļēji pateicoties būvniecības nozares svaram, visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2014. gadā bija tieši Rīgā. Arī Igaunijā un Lietuvā šajā nozarē ir visaugstākā ēnu ekonomika, taču tās īpatsvars ir mērenākā līmenī – 21% un 19%.
Otrs augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars vērojams mazumtirdzniecībā (28,6%).
Savukārt visaugstākā ēnu ekonomika reģionos vērojama Rīgā (32%) un Kurzemē (28,7%).
Tāpat Sauka pastāstīja, ka uzņēmumi joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un izteikti neapmierināti ar valsts nodokļu politiku un atbalstu uzņēmējiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi sliecas būt neapmierinātāki ar valsts institūcijām, salīdzinot ar Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem, taču šī tendence mainās – kopš 2010. gada neapmierinātības ar valdību līmenis Latvijā ir pakāpeniski mazinājies, kamēr Igaunijā tas ir pieaudzis.
Pētījumā arī secināts, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi.
2014.gada pētījumā pirmo reizi tiek mērīts arī nereģistrētās uzņēmējdarbības apjoms Baltijas valstīs. Atbilstoši pētījuma datiem nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5-8% no visiem uzņēmumiem Latvijā. Visizplatītākie tie ir būvniecības nozarē.
Sauka norādīja, ka augoša ēnu ekonomikas īpatsvara atšķirība starp Latviju un tās kaimiņvalstīm (pēc tam, kad šī atšķirība bija gandrīz novērsta 2012. gadā) daļēji atspoguļo Latvijas politiķu atslābušos centienus apkarot ēnu ekonomiku. Lai samazinātu ēnu ekonomikas apmēru, Sauka norādīja, ka Latvijas politikas veidotājiem būtu jāīsteno otru liela mēroga un nopietnu politikas pasākumu kopumu ar mērķi apkarot ēnu ekonomiku līdzīgi tam, kā tas tika darīts 2010.-2013. gadā.
Reformas būtu jākoncentrē uz uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšanu, kā arī būvniecības nozari, jo šīs ir visproblemātiskākās ēnu ekonomikas komponentes, atzīmēja pētnieks.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka atbilstoši “SSE Riga” iepriekš veiktajam pētījumam Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars 2013.gadā pieauga par 2,7 procentpunktiem – līdz 23,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Atbilstoši pētījuma datiem Latvijas ēnu ekonomikas augstākais punkts tika sasniegts 2010.gadā (38,1%), bet zemākais – 2012.gadā (21,1%).
