Pētījums: Darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību 0
Darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) veiktais pētījums par darbaspēka pieprasījuma tendencēm līdz 2030.gadam.
Turpinot universitātes pārvaldības pilnveidi un aktualizējot studiju programmu saturu, LLU sākta apjomīga socioloģiska pētījuma īstenošana par darbaspēka pieprasījuma tendencēm līdz 2030. gadam dažādās nozarēs, kurās speciālistus ar augstāko izglītību sagatavo Jelgavā.
Līdz šim apkopoti dati par iepriekš veiktiem pētījumiem un analizēti statistikas dati par darba tirgus globālajām un Latvijas tirgus attīstības tendencēm, taču pētījuma īstenošana turpinās.
Augstākās izglītības nozīme nodarbinātībā Latvijā aizvien pieaug.
Iedzīvotāji ar augstāko izglītību ir mazāk pakļauti bezdarba riskam, turklāt nodarbināto skaits ar augstāko izglītību kopumā ir mazāks nekā darba vietu skaits augstas kvalifikācijas profesijās, kurās jānodarbina speciālisti ar augstāko izglītību.
Stratēģijas “Europa 2020” mērķis ir līdz 2020.gadam palielināt iedzīvotāju īpatsvaru ar iegūtu augstāko izglītību no 31% līdz 40%. Ekonomikas ministrijas ziņojumā prognozēts, ka līdz 2035.gadam darbaspēka pieprasījums turpinās pārkārtoties par labu speciālistiem ar augstāko izglītību. Paredzams, ka vairāk nekā puse darba vietu līdz 2030.gadam prasīs augsti kvalificētus speciālistus.
Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība perspektīvā būs viens no straujāk augošajiem sektoriem, un darbaspēka pieaugums būs atkarīgs no produktivitātes kāpuma – tehnoloģiju pārneses ražošanā, pētniecības un inovācijām, darbinieku kvalifikācijas celšanas.
Taču būtiskākais speciālistu trūkums prognozēts tieši inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, dabaszinātnēs, matemātikā un IT, kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā.
Lauksaimniecības nozarē vairāk nekā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar nozarei atbilstošu augstāko izglītību ir vecumā virs 50 gadiem, bet absolventu skaits šajā izglītības tematiskajā grupā nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnīgu novecojošā darbaspēka aizvietošanu.
Izteiktas darbaspēka novecošanās tendences vērojamas arī starp speciālistiem ar izglītību inženierzinātnēs,
piemēram, 56% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar augstāko izglītību pārtikas ražošanas tehnoloģijās ir pirmspensijas vecumā un vidējā termiņā pametīs darba tirgu.
Jau patlaban nepietiekams izglītota darbaspēka piedāvājums ir tādos segmentos kā IT, inženierzinātnes, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģija, elektrotehnika un būvniecība, u.c. tehniskās zinātnēs.
Profesiju griezumā būtiskākā darbaspēka nepietiekamība vidējā termiņā sagaidāma IT nozarē (datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti, programmētāji/lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi, informācijas tehnoloģiju darbības un lietotāju atbalsta speciālisti, telekomunikāciju un radiosakaru iekārtu speciālisti), inženierzinātņu nozarē (matemātiķi, statistiķi, aktuāri, tehnoloģisko procesu kontrolieri, elektrotehnoloģiju inženieri, dabas zinātņu un radniecīgu zinātņu speciālisti), veselības nozarē (ārsti, ārstu palīgi, medicīnas māsas, vecmātes), dažādu līmeņu vadītāji (IT, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, transporta pakalpojumos, viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumos, tirdzniecībā), kā arī citi speciālisti – arhitekti, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri, dizaineri, kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti.
