Pētījums: daļai iedzīvotāju auguši izdevumi par atpūtu un izklaidi 0
Šogad pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājušies izdevumi par atpūtu un izklaidi, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums.
Gandrīz visās atpūtas un izklaides jomās “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta izveidotais izdevumu indekss 2012.gadā, lai arī tikai nedaudz, bet ir augstāks nekā 2011.gadā, kas liecina, ka audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kas atpūtai un izklaidei šogad tērējuši vairāk nekā pērn.
Vienlaikus ir arī liels to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem atpūtas un izklaides izdevumi šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav mainījušies, informēja “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.
Lai arī ir liels to mājsaimniecību īpatsvars, kas neatvēl vai nevar atļauties izdevumus ceļošanai, sportam, skaistumkopšanai un kafejnīcu apmeklējumam, tomēr šiem rādītājiem ir tendence samazināties, piebilda Use-Cimmermane.
Izdevumu indekss parāda starpību starp iedzīvotāju īpatsvaru, kam attiecīgie izdevumi 2012.gadā bija lielāki nekā gadu iepriekš, un iedzīvotāju īpatsvaru, kam tie bija mazāki nekā gadu iepriekš.
Pozitīva indeksa vērtība nozīmē, ka ir lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kam attiecīgie izdevumi šogad bijuši lielāki, nekā to, kam izdevumi bijuši mazāki. Negatīva indeksa vērtība nozīmē, ka ir lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kam attiecīgie izdevumi šogad bijuši mazāki, nekā to, kam izdevumi bijuši lielāki.
Jau ziņots, ka būtiskākie finanšu notikumi Latvijas ekonomikā, kas visvairāk ietekmējuši iedzīvotāju finanses 2012.gadā, ir degvielas cenu kāpums, apkures un dabasgāzes cenu pieaugums, kā arī inflācija, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums.
Degvielas cenu kāpumu kā būtiskāko finanšu notikumu, kas negatīvi ietekmēja iedzīvotāju finanses, norādījuši 56% aptaujāto, 50% nosaukuši apkures un dabasgāzes tarifu pieaugumu, savukārt 28% – inflāciju.
Pagājušajā gadā būtiskākie notikumi valsts ekonomikā, kas negatīvi ietekmēja iedzīvotāju finanses, bija elektroenerģijas tarifi, apkures un dabasgāzes tarifi un degvielas cenas.
Use-Cimmermane sacīja, ka valstiskā līmeņa pozitīvās tendences ar pozitīvu ietekmi uz ģimenes finansēm iedzīvotāji ir minējuši ievērojami retāk. Ekonomiskās situācijas uzlabošanos kā pozitīvu faktoru minējuši tikai 7% aptaujāto, pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu – 6%, kredītprocentu likmju samazināšanu – tikai 3%, bet nulles deklarācijas iesniegšanu – tikai 2% aptaujāto.
Pētījumu veica “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Aptaujāti 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Pētījums veikts laikā no 2012.gada 4.decembra līdz 7.decembrim.
