Pētījums: Cilvēki ar zemāku izglītības līmeni antibiotikas lieto biežāk 0
Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 61% pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir lietojuši antibiotikas, savukārt cilvēku ar iegūtu pamatizglītību vidū šis rādītājs ir 85%, noslēdzoties Pasaules Antibiotiku nedēļai secināts “BENU Aptiekas” Veselības monitoringā.
Pētījums atklāj, ka salīdzinājumā ar vīriešiem, pēdējo divu gadu laikā antibiotikas vairāk lietojušas tieši sievietes (64% pret 59%). Antibiotiku lietošana biežāka bijusi krievvalodīgo ģimenēs (70%), kamēr ģimenēs, kurās sarunvaloda ir latviešu, – 57%.
Rezultāti atklāj arī kādu tendenci – jo augstāks izglītības līmenis, jo retāk pēdējo divu gadu laikā ir nācies lietot antibiotikas. 85% aptaujāto ar iegūtu pamatizglītību pēdējo divu gadu laikā ir lietojuši antibiotikas, vidējo vai profesionālo izglītību ieguvušo vidū šis rādītājs ir 61%, bet starp augstāko izglītību ieguvušajiem – 60%.
Līdzīga sakarība veidojas starp antibiotiku lietošanu pēdējo divu gadu laikā un aptaujāto ienākumu līmeni – 70% respondentu ar zemu ienākumu līmeni pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir lietojuši antibiotikas, kamēr cilvēku ar augstiem ienākumiem vidū šis rādītājs ir krietni zemāks – 59%.
Kad sākt lietot?
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka antibiotikas ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu. Tās ir paredzētas tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai, piemēram, pneimonijai, ādas, urīnceļu un citām infekcijām. Eksperte atgādina, ka antibiotikas nevar palīdzēt pret slimībām, kuras nav baktēriju izraisītas, piemēram, saaukstēšanos un vīrusu izraisītām saslimšanām.
Antibiotiku lietošanas ilgums var būt ļoti atšķirīgs: var būt vienreizēja deva, 3 dienu kurss, visbiežāk 7 līdz 10 dienu kurss, 21 dienu kurss vai pat ilgāk.
Antibiotiku lietošanas ilgums atkarīgs no baktērijas veida, slimības smaguma un citiem faktoriem, tomēr pirms to lietošanas noteikti ir jākonsultējas ar ārstu. Ģimenes ārste norāda, ka nav tādu pacientu, kuri nevarētu lietot antibiotikas, tomēr īpaši jāuzmanās ir grūtniecēm, lai nekaitētu auglim, kā arī mazāka antibiotiku deva parasti tiek noteikta gados vecākiem cilvēkiem un aknu vai nieru slimniekiem.
Biežākās antibiotiku blaknes ir gremošanas traucējumi – slikta dūša, caureja, sāpes vēderā. Šīs blaknes var mazināt probiotiķu lietošana. Retāka blakusparādība ir izsitumi uz ādas, ļoti reti – spēcīgas alerģiskas reakcijas, kad antibiotiku lietošana jāpārtrauc.
Biežākās kļūdas
Tipiskākās antibiotiku lietošanas kļūdas ir:
• nepamatota antibiotiku lietošana;
• nepareiza antibiotiku lietošana, piemēram, 3 reižu vietā tiek lietots 2 reizes;
• mazinoties simptomiem, antibiotiku lietošana tiek pārtraukta.
Z. Zitmane uzsver, ka patvaļīga antibiotiku lietošana var atstāt graujošas sekas gan uz pacienta, gan sabiedrības veselību. Tā rezultātā var attīstīties baktēriju nejutīgums jeb rezistence pret antibiotikām. Palielinoties pret vairākām antibiotikām nejutīgo baktēriju skaitam, pakāpeniski var rasties situācija, kad baktērijas ir rezistentas pret visām pieejamām antibiotikām. Sliktākajā scenārijā tas var atgriezt sabiedrību “pirms antibiotiku laikmetā”, kad jebkura baktēriju izraisīta slimība varēja izraisīt nāvi.
Vai kādreiz lietojat antibiotikas "uz savu roku"?
Lai samazinātu rezistenci pret antibiotikām:
• svarīgi ievērot ārsta norādījumus par antibiotiku lietošanas biežumu un ilgumu;
• nelietot antibiotikas pret saaukstēšanās un gripas simptomiem, piemēram, drudzi;
• nelietot medikamentus, kas palikuši pēc iepriekšējā ārstēšanās kursa.
Veselības monitoringu veic “BENU Aptieka” sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
