Pētījums: Baltijas iedzīvotāji arvien vairāk uzkrāj nebaltām dienām 0
Latvijā ir viszemākais iedzīvotāju uzkrājumu līmenis starp Baltijas valstīm – uzkrājumus veido vien 53% Latvijas iedzīvotāju, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums.
Kaimiņvalstīs iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas līmenis ir krietni augstāks – Igaunijā uzkrājumus veido 83% iedzīvotāju, bet Lietuvā – 66%.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta vadītāja Ieva Use-Cimmermane trešdien žurnālistiem norādīja, ka visās Baltijas valstīs trīs gadu laikā kopš tiek veikts pētījums ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri veido uzkrājumus.
Viņa norādīja, ka trīs gadu laikā iedzīvotāju īpatsvars, kuri veido uzkrājumus, visvairāk – par septiņiem procentpunktiem – ir pieaudzis Latvijā, savukārt Lietuvā un Igaunijā – par pieci procentpunktiem.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta vadītāja norādīja, ka Latvijā iedzīvotāji visbiežāk bankas kontā uzkrāj summu līdz 300 eiro (48%), pārējās Baltijas valstīs summu no tūkstotim līdz 3,5 tūkstošiem eiro – Lietuvā (49%), Igaunijā (36%). “Uzkrājumu apjoms un regularitāte to darīt Igaunijā un Lietuvā ir lielāka nekā Latvijā, jācer, ka Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas temps līdzīgi kā pēdējos trīs gados strauji pieaugs arī turpmāk,” viņa norādīja.
Arī skaidrā naudā iedzīvotāji visbiežāk uzkrāj summu līdz 300 eiro – Latvijā (56%) un Igaunijā (70%) iedzīvotāju, savukārt Lietuvā lielākajai daļai – (41%) iedzīvotāju uzkrājumi skaidrā naudā visbiežāk robežojas summā līdz tūkstotim eiro. “Lietuvā uzkrātā summa ir lielāka, jo tur uzkrājumus veido salīdzinoši vairāk lauku iedzīvotāju, kuriem ir svarīgāk veidot uzkrājumus nebalstām dienām atšķirībā no pilsētniekiem, kuriem to izdarīt ir salīdzinoši vienkāršāk, jo nereti ir lielākas algas,” sacīja Use-Cimmermane.
Viņa norādīja, ka ienākumu zaudēšanas gadījumā ģimene Baltijas valstīs ar esošajiem uzkrājumiem spētu sevi uzturēt vien pāris mēnešus, kas nav pietiekoši, lai justos stabili. “Tālredzīga uzkrājumu veidošanas prakse māca, ka naudas rezervju apjomam būtu jābūt ģimenes trīs līdz sešu mēnešu ienākumu apjomā. Šī gada pirmajā pusē vidējā mēnešalga “uz rokas” Igaunijā bija 790 eiro, Latvijā 551 eiro un Lietuvā 527 eiro,” norādīja Use-Cimmermane, piebilstot, ka Igaunijas iedzīvotājiem ir lielāka mēnešalga, viņi var atļauties tērēt vairāk, kā arī uzkrājumus kaimiņvalsts iedzīvotāji veido aktīvāk nekā pārējās Baltijas valstīs.
Use-Cimmermane arī pastāstīja, ka Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji uzkrājumam biežāk novirza līdz 5% no ikmēneša ienākumiem, savukārt Lietuvā ir lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzkrājumam atlicina vairāk – līdz 10% no ikmēneša ienākumiem.
Viņa sacīja, ka uzkrājumu veidošanu par svarīgu visvairāk iedzīvotāju atzīst Lietuvā (89%), kam seko Latvija (88%) un Igaunija (86%) iedzīvotāju. Latvijā uzkrājumu veidošanu par nozīmīgu visbiežāk atzīst iedzīvotāji, kuriem ir augstāka izglītība vecumā no 26-35 gadiem, kā arī cilvēki ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem. Savukārt Igaunijā uzkrājumu veidošanu par svarīgu biežāk atzīst sievietes, kā arī cilvēki ar zemākiem ienākumiem, turpretī Lietuvā – mazāku pilsētu iedzīvotāji.
Use-Cimmermane atzīmēja, ka visbiežāk Baltijas valstīs iedzīvotāji uzkrājumus veido nebaltām dienām, lai segtu neparedzētus izdevumus – 75% Latvijas iedzīvotāju un 71% Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju. Otrs biežākais mērķis, kam Baltijas valstīs iedzīvotāji krāj naudu, ir lielāki pirkumi – Igaunijā (49%), Latvijā (47%) un Lietuvā (42%). “Lielāku pirkumu veikšanā ietilpst dažādas lietas, ko iedzīvotāji savā ģimenē ir neteikuši par mērki, kam viņi krāj naudu. Tas ir saistīts gan ar izglītību bērniem, gan dažādiem pirkumiem veikalā,” sacīja Use-Cimmermane.
Savukārt nākošais populārākais uzkrājumu mērķis ir mājokļa remonts – 41% Igaunijas un 25% Latvijas iedzīvotāju, turpretī Lietuvā iedzīvotājiem par mājokļa remontu būtiskāks mērķis ir ar bērniem saistītas izmaksas – 30%. Tāpat Baltijas valstu iedzīvotāji nereti krāj naudu nekustamā īpašuma iegādei – Igaunijā (33%), Lietuvā (30%) un Latvijā (19%) iedzīvotāju. Lietuvā atšķirībā no pārējām valstīm populārāko uzkrājumu veidošanas iemeslu vidū ir pensija – šim mērķim uzkrājumus veido 28% Lietuvas iedzīvotāju.
Pēc viņas teiktā, pastāv divi galvenie noguldījumu veidi Baltijas valstu iedzīvotāju vidū – pēc ikdienas tēriņiem atlikušās naudas krāšana, kā arī noteiktas ienākumu daļas atlikšana katru mēnesi. Pēc viņas teiktā, Lietuvā abi uzkrājumu veidi tiek izmantoti gandrīz vienlīdz bieži, savukārt Igaunijā un Latvijā noguldījumu atšķiras vairāk – igauņi drīzāk uzkrājumiem novirzīs to, kas ir palicis pāri – 45% respondentu, savukārt latvieši dod priekšroku atlicināt uzkrājumiem noteiktu savu ienākumu daļu – 45%.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa norādīja, ka neliela, bet regulāri uzkrājumam novirzīta naudas summa nereti veido lielāku uzkrājumu nekā kampaņveidīgi atlikta lielāka summa. Pēc viņas teiktā, novirzot konkrētu uzkrājuma summu algas dienā, krājējs tiks disciplinēts vairāk nekā cerība atlikt krāšanai pēc ikdienas tēriņu nomaksas mēneša beigās pāri palikošo naudas summu.
Pēc viņas teiktā, galvenais uzkrājumu veidošanas šķērslis Baltijas valstu iedzīvotājiem ir nepietiekami ienākumi – Lietuvā (87%) un Latvijā un Igaunijā (80%) respondentu. Vienlīdz lielākā daļa iedzīvotāju – Lietuvā (69%), Latvijā (60%) un Igaunijā (56%) – atzīst, ka vismaz desmito daļu ienākumu būtu iespējams izmantot lietderīgāk.
Pētījumā šā gada septembrī aptaujāti kopumā 3070 Baltijas valstu iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 75 gadiem. Pētījumu mērķis bija noskaidrot Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret uzkrājumu veidošanu.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts ir pētnieciska un izglītojoša bankas struktūrvienība, kas sekmē iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu attīstību.
