Pētījums atklājis vispārēju sabiedrības iecietību pret nereģistrētu nodarbinātību sezonālos darbos 1
Latvijas iedzīvotāji ir iecietīgi pret nereģistrētu nodarbinātību sezonālos un vienreizējos darbos, liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (SESMI) studentu pētījums.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, studenti pētījumā “Nereģistrētās nodarbinātības izplatība Latvijā un tās apkarošanas iespējas” secinājuši, ka Latvijā nepastāv vienota izpratne par nereģistrētās nodarbinātības definīciju.
Pēc universitātes paustā, pētījums atklājis vispārēju iecietību sabiedrībā nereģistrēt sezonas un vienreizējos darbos.
Piemēram, daļa no sabiedrības uzskata, ka nav nepieciešams reģistrēt darbu, ja tas tiek veikts mājsaimniecības vai tuvākā sociālā loka ietvaros.
Tāpat vairāk nekā puse no respondentiem ir saņēmuši nedeklarētus ieņēmumus no pastāvīga darba oficiāli reģistrētā uzņēmumā, apzinoties, ka šādus darbus būtu nepieciešams reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Tikai 16% no visiem aptaujātajiem ir norādījuši, ka visi ieņēmumi ir oficiāli reģistrēti.
Skaidrojot nereģistrētas nodarbinātības apkarošanas iespējas, studenti ir atzinuši, ka ir maz ticams, ka nodarbinātība vienreizējos darbos, darbos mājsaimniecībās un tuvākajā sociālajā lokā tiktu reģistrēta, pat ja sabiedrības izpratnē būtu nepieņemami iegādāties preci vai pakalpojumu, par kuru ir zināms, ka tā nodrošināšanai ir izmantota nereģistrētā nodarbinātība.
“Vismazākās izredzes panākt ienākumu reģistrēšanu ir uzkopšanā, dzīvnieku pieskatīšanā, bērnu un senioru aprūpē un lauksaimniecībā,” uzskata pētījuma veicēji, savukārt augstāk respondenti vērtējuši sociālās atbildības veicināšanas iespējas attiecībā uz oficiāli reģistrētiem uzņēmumiem un tajos strādājošajiem.
Studenti skaidrojuši arī nedeklarētas nodarbinātības galvenos motivācijas avotus. Tie saistīti ar to, ka abas puses jeb darba devējs un nodarbinātais gūst labumu no darba nereģistrēšanas.
Nodarbinātajiem ir interese nedeklarēt darbu, turpinot saņemot pabalstus vai maksājot alimentus.
Pētījumu veica SESMI studenti Ieva Nagle, Ilvija Ulmane, Aleksandra Šutova un Bruno Bergmanis asociētā profesora Māra Juruša un docentes Justīnas Hudenko vadībā.
Minētais pētījums aprīļa beigās tika prezentēts RTU 61.Studentu zinātniski tehniskās konferences sekcijā “Nodokļi un muita”.
Tajā piedalījās Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas un VID pārstāvji, kuri atzinīgi novērtēja studiju projektu, aicinot diskutēt par tā rezultātiem, kā arī iekļaut pētījuma atziņas VID rīcības plānā cīņai pret “aplokšņu” algām.
Darbs tika rekomendēts arī virzīšanai uz Latvijas Bankas rīkoto pētniecisko darbu konkursu.
