Pētījums atklāj šausminošu prognozi: tuvākajos gados laikapstākļu dēļ Eiropā mirs miljoniem cilvēku. Kuras pilsētas cietīs visvairāk? 0
Pēdējos gados zinātnieki arvien biežāk pievēršas pētījumiem par to, kā mainās Zemes klimata sistēmas un to ietekmi uz dažādām ekosistēmām un dzīvajiem organismiem. Jaunā pētījumā zinātnieki atklājuši, ka līdz 2099. gadam no pārmērīga karstuma Eiropā neizbēgami mirs vismaz 5,8 miljoni cilvēku, vēsta “Daily Mail”.
Prognozes liecina, ka līdz gadsimta beigām visvairāk ar temperatūras svārstībām saistīto nāves gadījumu būs Barselonā, tai sekos Roma, Neapole un Madride.
Pētnieki secinājuši, ka periodā no 2015. līdz 2099. gadam pārmērīga karstuma dēļ Eiropā mirs vismaz 5,8 miljoni cilvēku. Tomēr eksperti brīdina, ka šajā analīzē nav ņemtas vērā klimata pārmaiņu izraisīto katastrofālo laikapstākļu sekas. Piemēram, plaša mēroga mežu ugunsgrēki vai ekstrēmas tropiskās vētras. Kas nozīmējot, ka reālais bojāgājušo skaits, visticamāk, būs vēl lielāks
Lai gan globālā sasilšana varētu mazināt ar aukstumu saistīto nāves gadījumu skaitu, pētnieki secina, ka mirstības pieaugums karstuma ietekmē būtiski pārsniegs šo samazinājumu.<
Pētījuma vadītājs Dr. Pjērs Maselots uzsver, ka iegūtie rezultāti apliecina, ka steidzami jāveic aktīvi pasākumi klimata pārmaiņu seku mazināšanai un jāpielāgojas pieaugošajam karstumam. Īpaši būtiska šī problēma ir Vidusjūras reģionā.
Pētījuma autori brīdina, ka, ja nepieciešamie pasākumi netiks veikti tuvākajā laikā, sekas var būt katastrofālas. Turpretī, izvēloties ilgtspējīgas attīstības ceļu, cilvēce varētu izvairīties no miljoniem nāves gadījumu.
Iepriekš daži zinātnieki pauda viedokli, ka globālā sasilšana varētu samazināt kopējo temperatūras izraisīto mirstību, jo mazinātos no aukstuma mirušo skaits.
Šī teorija balstījās pieņēmumā, ka, lai gan globālā sasilšana nenoliedzami prasīs upurus, kopējais bojāgājušo skaits būtu mazāks nekā to cilvēku skaits, kuri citādi būtu miruši no aukstuma.
Jaunajā pētījumā zinātnieki pierādījuši, ka šī teorija ir nepareiza, vismaz Eiropā. Pētnieku secinājumi liecina, ka ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaita pieaugums visos aplūkotajos scenārijos vienmēr ir lielāks nekā ar aukstumu saistīto nāves gadījumu skaita samazinājums.
Pētnieki analizēja temperatūras un mirstības datus, lai prognozētu nākotnes tendences 854 Eiropas pilsētās laika posmā no 2015. līdz 2099. gadam. Katram reģionam tika aprēķināts kopējais ietekmes rādītājs – no karstuma bojāgājušo skaita tika atņemts to cilvēku skaits, kuri būtu miruši no aukstuma, bet izdzīvos siltāka klimata dēļ.
Saskaņā ar scenāriju, kurā turpinās intensīva siltumnīcefekta gāzu emisija bez pielāgošanās karstumam, Eiropā kopumā mirs 5 825 746 cilvēki, bet no aukstuma izraisītām nāvēm tiktu izglābti 3 480 336 cilvēki. Tādējādi “neto” mirstības līmenis Eiropā līdz gadsimta beigām būtu 2 345 410 cilvēki.
Visvairāk apdraudēti ir Dienvideiropas reģioni – Vidusjūras piekraste un Balkāni.
Augstākā mirstība prognozēta Barselonā (246 082 cilvēki), Romā (147 738), Neapolē (147 248), Madridē (129 716), Milānā (110 131) un Atēnās (87 523).
Pretēja tendence vērojama Lielbritānijas un Skandināvijas pilsētās – Londonā, Kopenhāgenā un Stokholmā, kur paredzams neto mirstības samazinājums, jo no aukstuma izraisītām nāvēm izglābto skaits pārsniegs karstuma upuru skaitu.
Tomēr zinātnieki uzsver – ja netiks veikti pielāgošanās pasākumi, karstuma dēļ izraisītā mirstība visā Eiropā pārsniegs jebkādu mirstības samazinājumu aukstuma dēļ.
Pētnieki norāda, ka viņu analīze balstās uz vidējās diennakts temperatūras datiem, neņemot vērā specifiskus laikapstākļu fenomenus, kas varētu būtiski ietekmēt prognozēto mirstību.
Tas nozīmē, ka faktiskais ar klimata pārmaiņām saistīto nāves gadījumu skaits Eiropā, visticamāk, būs vēl lielāks, ja tiks ņemti vērā tādi faktori kā plūdi un mežu ugunsgrēki.
Jāņem vērā arī tas, ka šis pētījums attiecas tikai uz Eiropu, neanalizējot tendences citos pasaules reģionos.
