Pētījums atklāj, kas traucē latviešiem veidot ģeniālus uzņēmumus 0
Veidoties “vienradžiem” traucē finansējuma un talantu trūkums, kā arī citi faktori, šādi ir pirmie secinājumi pētījumā par “vienradžu” veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.
Ar “vienradzi” tiek saprasts tāds jaunais uzņēmums, kura novērtējums pārsniedz miljardu eiro.
Plānošanas reģions ar sadarbības partneriem īsteno projektu “UnicornQuest”, kura gaitā tiek veikts pētījums par “vienradžu” veidošanās faktoriem Zemgales reģionā.
Pētījumu veic SIA “AC Konsultācijas”. Viena no pētījuma autorēm Indra Ruperte norāda, ka šāds pārskats par uzņēmējdarbības vidi un tās attīstības faktoriem ir ļoti vērtīgs un interesants. Vienlaikus viņa atzīst, ka jāsaskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas galvenokārt saistīti ar datu pieejamību un informāciju par jaunuzņēmumiem.
Secināts, ka visvairāk jaunuzņēmumu ir Rīgas reģionā, kur to skaits ir nedaudz vairāk par 390, savukārt Zemgales plānošanas reģionā – ap 17. Precīzu skaitli vēl neesot iespējams nosaukt, jo dažādos avotos informācija nedaudz atšķiras, kā arī divi jaunuzņēmumi jau ir likvidēti, bet viens ir pieteicis maksātnespēju.
Tāpat secināts, ka Zemgales reģiona pārstāvēto nozaru spektrs ir ļoti plašs. Starp tiem ir jaunuzņēmumi, kas pieteikuši sevi datu pārvaldes, medicīnas, drošības un citās nozarēs, nav vienas līdernozares, kura būtu visplašāk pārstāvēta. Pētnieki secina, ka uzņēmēji pielāgo savu darbību konkrētai aktualitātei, kā arī pasaules tirgus tendencēm.
Pētīts arī pieejamais atbalsts jaunuzņēmumiem. Šādu atbalstu, īstenojot dažādas programmas, sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Zemgales plānošanas reģionā laika posmā no 2018.gadam līdz 2024.gadam atbalstu saņēmuši trīs jaunuzņēmumi.
Savukārt viens no būtiskākajiem pētījuma jautājumiem ir, kas kavē “vienradžu” attīstību pārstāvētajā reģionā? Lai rastu atbildes uz šo jautājumu, pētījuma autori vērsās pie uzņēmējiem. Pētījumā iezīmējas pieci galvenie iemesli – finansējuma pieejamība, talantu trūkums, regulatīvā vide, mazs tirgus apjoms, kā arī mentoru un pieredzes trūkums.
Lai risinātu esošo situāciju, ir svarīgi radīt atbilstošu ekosistēmu, kas atbalsta inovācijas, uzņēmējdarbību un ilgtermiņa izaugsmi, iesaka pētnieki. Piemēram, nepieciešams veidot mehānismus, kas nodrošina piekļuvi agrīna posma investīcijām. Vajadzētu arī vienkāršot procesus, kas saistīti ar uzņēmējdarbības sākšanu. Tāpat par būtisku atbalstu tiek uzskatīti dažādi starptautiski tīklošanās pasākumi, kas savieno jaunuzņēmumus ar starptautiskiem investoriem un partneriem. Šādi jaunajiem uzņēmējiem būtu vieglāk iekļūt globālajos tirgos.
Vienlaikus LIAA pārstāvniecības Jelgavā vecākā projektu vadītāja Elīza Līga Līdaka, norāda, ka starp jaunuzņēmējiem ir tendence neizmantot atbalstu. Nereti par iemeslu var būt šķietami sarežģītie procesi, vēlme vai gluži otrādi nevēlēšanās uzņemties jaunas saistības. Tāpat problēma ir ambīciju trūkums pāraugt vietējo tirgus līmeni, kā arī Latvijā nav attīstīta “start-up” kultūra.
Jau ziņots, ka pētījuma mērķis ir identificēt un analizēt faktorus, kas veicina jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību un nākotnē veicinātu “vienradžu” rašanos Zemgales reģionā un Latvijā.
Projekta “UnicornQuest” kopējais budžets ir 2 303 970 eiro, Zemgales plānošanas reģiona ieguldījums tajā ir 151 280 eiro.
