Pētījums atklāj, ka vairāk nekā 70% tiesnešu negatīvi vērtē TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību 29
Ziņa pulksten 14.28 papildināta
Vairāk nekā 70% tiesnešu uzskata, ka Tieslietu ministrija (TM) negatīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību, šodienas preses konferencē par tiesu sistēmas un tiesneša neatkarību, informēja Latvijas Universitātes (LU) Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa.
Putniņa informēja, ka 70,7% aptaujāto tiesnešu TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību vērtē negatīvi un tikai 6,9% aptaujāto tiesnešu TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību vērtē pozitīvi. Tikmēr 20% norādījuši, ka viņiem ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet 2,4% respondentu uzskata, ka TM vispār neietekmē tiesu sistēmas neatkarību.
Tāpat 25,4% tiesnešu uzskata, ka tiesnešu sistēmas neatkarību negatīvi ietekmē Ministru kabinets (MK) un tikai 5,7% norādīja, ka MK tiesu sistēmas neatkarību ietekmē pozitīvi. Tāpat 23,3% respondentu uzskata, ka tiesnešu neatkarību negatīvi ietekmē arī Saeima. Pozitīvi Saeimas ietekmi novērtējuši 10,1% respondentu, bet 11% norādījuši, ka Saeima tiesu neatkarību nemaz neietekmē.
Savukārt 43,9% tiesnešu norādīja, ka Eiropas institūcijas pozitīvi ietekmē tiesu sistēmas neatkarību. Savukārt 2,1% novērtēja Eiropas institūciju ietekmi uz tiesu neatkarību kā negatīvu. 38,5% respondentu uzskata, ka pozitīvu ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību atstāj arī Tiesu administrācija, bet negatīvi Tiesu administrācijas ietekmi novērtējuši 10,1% aptaujāto tiesnešu.
Putniņa sacīja, ka kopumā veiktajā pētījumā, kura mērķis bija noskaidrot tiesnešu un tiesu sistēmas neatkarību Latvijā, tika secināts, lai arī kopumā neatkarības situācija ir novērtēta kā laba, tiesneši nejūtas droši. Drošību apdraud arī iekšēji organizatoriskie faktori – hierarhiskas attiecības starp instancēm un tiesnešiem pašiem, gan arī ārēji faktori.
Pētījums uzrāda arī salīdzinoši augstu politiskās ietekmes klātbūtni, kura visbiežāk izpaudusies tieši TM izdarītajā spiedienā. Šādi uzskata 46% aptaujāto, savukārt līdzīgs procents, jeb 45,1% respondentu šim apgalvojumam nepiekrita, norādot, ka nesaskata savā darba vietā TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību konkrētajā tiesā.
43% uzsvēra, ka pēdējo piecu gadu laikā iespējams ir izjutuši spiedienu no lietu dalībniekiem. 11,9% ir pārliecināti, ka šādu spiedienu pēdējo piecu gadu laikā bija izjutuši.
Tiesnešus uztrauc lietas dalībnieku spiediens, citu tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāte, kas rezultātā ietekmē arī pašu tiesnešu darbu.
Pētījumā secināts, ka tiesneši ir satraukti par mediju ietekmi un tā izpaužas gan medijos paustajā vēstī, kuru tiesneši nereti uztver kā spiedienu, gan tiesnešu vēl joprojām nedrošā komunikācija ar medijiem. Šādi norādīja 43,3% aptaujāto, bet 50,7% šāda viedoklim tomēr nepiekrita. Visaugstākais mediju un sabiedrības spiediens jūtams pirmās instances tiesās.
Neliels skaits respondentu, jeb 5,1% norādīja, ka mediji ir ietekmējuši viņu domas par kolēģiem.
Lielāka daļa tiesnešu, jeb 76,4% norādīja, ka savā darba vietā viņi neizjūt ekonomisko spiedienu. Savukārt 10,4% respondentu uzskata savādāk, norādot, ka savā darba vietā izjūt, vai izjuta ekonomisko spiedienu.
Putniņa skaidroja, ka, jo zemāka ir instances tiesa, jo šim spiedienam pievienojas dažādi ar pašas tiesu hierarhijas saistīti faktori – darba rezultātu izvērtējums, sprieduma pārskatīšana augstākā tiesu instancē, norādījumi no tiesas priekšsēdētaja, ka arī iespējamā disciplināratbildība.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs sacīja, ka tiesneši nesajūt spiedienu konkrētajās lietās, bet viņi saredz sistēmisko tiesu atkarību no izpildvaras, caur budžetu un tiesu administrēšanu.
Viņš pauda viedokli, ka šī aptauja uzrāda, ka Tieslietu padomes uzņemtais kurss par tiesu sistēmas atsaistīšanas no izpildvaras ir būtībā pareizs. “Mēs jau plānojam atsaistīt tiesu sistēmu no TM, gan tiesnešu apmācību, gan budžeta jautājumos, jo šobrīd pārāk daudz ir atkarīgs no konkrēta ministra,” sacīja Strupišs, papildinot, ka cilvēki ir dažādi un tieši tāpēc ministra nejaušības faktors būtiski ietekmē tiesu sistēmas attīstību, gan pozitīvi, gan negatīvi.
Strupišs pieļauj, ka 70,7% tiesneši, kuri ir negatīvi novērtējuši TM ietekmi uz tiesu sistēmas neatkarību, ir cieši saistīts ar tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) izteikto kritiku par vairāku lietu rezultātu, jeb iznākumu – nezinot argumentāciju. “Šis ir tas brīdis, kad mums kopā ar tieslietu ministru ir jāsēžas pie galda un jādomā, kā iziet no šīs situācijas”.
Tāpat aptaujā tiesnešiem tika lūgts novērtēt savu, kolēģu un tiesu sistēmas neatkarību desmit baļļu sistēmā. Visaugstāk tiesneši novērtēja savu neatkarību, kas tika novērtēta ar 8,24 ballēm. Savukārt Latvijas tiesu sistēmas neatkarību, tiesneši vidēji novērtējuši ar 6,95 ballēm. Līdz ar to, tiesneši lielākas problēmas saskata ne savā, bet tiesu sistēmas neatkarībā.
Gandrīz puse, jeb 49,9% aptaujāto uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā tiesu sistēmas neatkarība nav palielinājusies. Savukārt 37% uzskata pretēji, bet 13,1% nespēja atbildēt uz šo jautājumu. Tāpat teju puse respondentu uzskata, ka pēdējo divu gadu laikā nav palielinājusies arī tiesnešu neatkarība – 46,3% norādīja, ka divu gadu laikā izmaiņu tiesnešu neatkarībā nav, savukārt 38,2% aptaujāto norādīja, ka tiesnešu neatkarība pēdējo divu gadu laikā ir augusi.
Tāpat pētījuma rezultāti liecina, ka gandrīz puse no aptaujātajiem, jeb 47,5% uzskata, ka tiesu sistēma Latvijā ir apdraudēta. 42,7% izteica pretēju viedokli, bet 9,9% nespēja uz šo jautājumu atbildēt.
75,8% aptaujāto tiesnešu uzskata, ka Latvijas tiesu sistēmā tiesas neatkarībai ir augsta vērtībā. Pretēji uzskata 20,3% aptaujāto.
Vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka tiesnešu atalgojums ir pārāk zems, lai sniegtu finansiālu neatkarību, šādu viedokli izteikuši 59,5% respondentu. Tāpat vairāk nekā puse, jeb 55,5% aptaujāto tiesnešu uzskata, ka tiesneši viens otru nepietiekami atbalsta, iestājoties par tiesu neatkarību.
Pētījumā tika atklāts, ka 37,3% aptaujāto uzsvēra, ka sprieduma sastādīšanu bija ietekmējusi vēlme, lai nolēmumu neatceltu augstākās tiesas instance.
Gandrīz vienbalsīgi tiesneši piekrita, ka tiesu sastādīto sprieduma kvalitāti uzlabotu skaidra un stabila AT judikatūra, tiesu prakses pētījumi un vadlīnijas, profesionālās diskusijas ar kolēģiem, mācības, augsti kvalificēti palīgi, kā arī iespēja konsultēties augstākās instances tiesā.
Tiesneši uzskata, ka tiesu sistēmas neatkarības celšanu labvēlīgi ietekmētu tiesnešu apmācība, tiesnešu ietekmes palielināšana lēmumos par tiesu sistēmu. Tāpat daudzi tiesneši norāda, ka tiesu neatkarību uzlabotu, ja uz tiesu tiktu darīts mazāks politisks spiediens, kā arī tiesnešu atalgojuma celšana.
Vairāk nekā puse tiesnešu uzskata, ka tiesu neatkarību pozitīvi ietekmēs arī paaudžu nomaiņa tiesu sistēmā.
LU veiktajā pētījumā piedalījās 335 tiesneši, jeb 61% no visiem Latvijas tiesnešiem.
