Pētījums atklāj, ka smadzeņu skenēšana 10 gadu vecumā var noteikt, vai cilvēkam būs depresija pieaugušā vecumā 6
ASV pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem, kuriem ir depresija, smadzeņu daļa ir gandrīz divreiz lielāka nekā veseliem cilvēkiem. Par to vēsta Dailymail.
Interesanti, ka šī atšķirība nozīmē arī to, ka garīgās veselības stāvokļa pazīmes var pamanīt jau 10 gadu vecumā, pirms vēl sākuši parādīties kādi simptomi.
Eksperti cer, ka šis atklājums varētu kļūt par pamatu turpmākai terapeitiskai ārstēšanai, kas novērstu kaitīgās strukturālās atšķirības smadzenēs.
Pētījuma laikā eksperti pētīja 141 pieauguša cilvēka, kuri sirgst ar depresiju, smadzeņu skenēšanas rezultātus.
Tika atklāts, ka tas smadzeņu daļu kopums, kas ir saistīts ar uzmanību uz atlīdzību un draudiem (to sauc par ), depresijas slimniekiem ir lielāks.
Pēc tam pētnieki pārbaudīja, vai šīs atšķirības smadzeņu struktūrā varētu būt konstatētas bērniem, pirms viņiem pusaudžu vecumā attīstās depresija. Šim nolūkam viņi pārbaudīja 57 bērnu smadzeņu skenējumus, kas veikti, kad viņi bija vecumā no 10 līdz 12 gadiem, un kuriem vēlāk, 13 vai 14 gadu vecumā, attīstījās depresija.
Autori salīdzināja šos skenējumus ar tādu pašu skaitu bērnu no tā paša pētījuma, kuriem depresija neattīstījās. Viņi atklāja, ka tā smadzeņu daļa, kas saistīta ar uzmanību uz atlīdzību un draudiem, bērniem, kuriem attīstījās depresija, bija aptuveni par trešdaļu lielāka.
Kā norāda pētnieki, šie iegūtie rezultāti liecina, ka bērnu smadzeņu skenēšanu potenciāli varētu izmantot kā depresijas riska rādītāju pusaudžu vecumā.
Tomēr viņi arī piebilduši, ka ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai apstiprinātu savus secinājumus.
Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Valsts statistikas biroja datiem 2022. gadā aptuveni viens no sešiem pieaugušajiem Anglijā ir izjutis vidēji smagus vai smagus depresijas simptomus.
Turklāt šogad tika atklāts, ka gandrīz ceturtdaļai bērnu Anglijā tagad ir “iespējami garīgi traucējumi”.
Dati par pērno gadu liecina, ka 23,3 procentiem bērnu ir ticami garīgi traucējumi, piemēram, trauksme vai depresija. Savukārt 2022. gadā tas bija vērojams vien 19% bērnu.
Eksperti jau iepriekš ir uzsvēruši Covid-19 pandēmijas ietekmi un tās radītos traucējumus bērnu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī dzīves dārdzības krīzi un sociālos plašsaziņas līdzekļus, kas kaitē bērnu garīgajai labklājībai.
Lai gan lielākajai daļai cilvēku ir periodi, kad viņi jūtas nomākti, tie, kuri jūtas pastāvīgi skumji nedēļām vai mēnešiem ilgi, tiek aicināti vērsties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta.
Depresijas ārstēšana atšķiras atkarībā no smaguma pakāpes, bet vieglākajos gadījumos ģimenes ārsts var ieteikt vingrinājumus vai sarunu terapiju.
Smagas pakāpes slimniekiem var nozīmēt terapijas un medikamentu, piemēram, antidepresantu, kombināciju.
