Pētījums: 40% respondentu atzīst, ka elektroauto uzlādes staciju pieejamība Latvijā pakāpeniski uzlabojas 0
Par elektrotransportu daudz tiek diskutēts kontekstā ar infrastruktūras atbilstību un citiem aspektiem, pētot, vai Baltija ir gatava elektriskajam transportam.
Kopumā šis tīkls Baltijas valstīs ir sācis attīstību un turpinās straujiem soļiem.
Uzņēmēju attieksme par elektroauto uzlādes staciju pieejamību Latvijā kopumā vērtējama kā pozitīva, jo 22% respondentu uzlādes staciju skaitu norādījuši kā pietiekamu priekš sākuma, liecina “Volkswagen komerctransporta” veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja. Savukārt 40% atzīst, ka skaits ir nepietiekams, taču redz, ka situācija uzlabojas un uzlādes staciju daudzums pieaug.
Kopumā 68% aptaujāto uzņēmumā jau ir izveidojuši vai apsver tuvākā nākotnē uzstādīt uzņēmuma autoparkā elektromobiļu uzlādes staciju (-as), kad iegādāsies elektroauto. Paralēli publiski pieejamajiem uzlādes punktiem katram elektroauto īpašniekam ir iespēja auto atstāt uzlādēties pa nakti, kamēr auto netiek lietots, izmantojot elektrības rozeti vai uzstādot uzlādes iekārtu “Wallbox”, kas 88% no respondentiem bija jau zināms.
36% Latvijas uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka apsver elektroauto iegādi nākotnē, turklāt 12% elektroauto jau izmanto, savukārt 68% respondentu zina biznesa vidē vismaz vienu uzņēmumu, kurā elektroauto jau tiek izmantots.
Arvien vairāk cilvēki meklē iespējas kā ikdienā pievērsties videi draudzīgākiem risinājumiem un automašīnas, īpaši komerctransports, ir viens no efektīvākajiem soļiem, ko spert pretī ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanai. Tieši “0” izmešu tika minēts kā lielākais ieguvums, lai sāktu izmantot elektroauto uzņēmumā – to atzīmēja 29% respondentu.
“Volkswagen komerctransporta” zīmola vadītājs Baltijas valstīs Māris Zoltners gan uzsver, ka ir arī spiediens no Eiropas Savienības (ES) puses – viens no elektroauto katalizatoriem ir ES noteiktais vidējais automašīnas izmešu apjoms – 95 grami ogļskābās gāzes uz kilometru. Tas tiešā veidā skar tieši komerctransportu, jo komercauto ir gan apjomos lielākas, gan arī smagākas, kas nozīmē, ka šo auto saražoto izmešu daudzums uz kilometru ir krietni lielāks.
Kā nākamos ieguvumus elektroauto iegādei 25% uzņēmēju atzīmēja, ka elektroauto izmantošana biznesā ir finansiāli izdevīgāka, savukārt 20% par lielu plusu minēja to, ka elektroauto pārvietojas klusāk.
Tāpat pie plusiem tika izcelta iespēja pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu un Rīgas bezmaksas autostāvvietām.
Uzņēmēji, sarindojot svarīgākos faktorus darba automašīnai, par vienlīdz svarīgiem atzīmēja zemas ekspluatācijas izmaksas un degvielas ekonomiju, aiz tiem kā nākamos atstājot auto iegādes cenu un drošību. Saistībā ar šo jautājumu M. Zoltners norāda, ka ES tiek mainīti arī emisiju standarti, low emission zones (LEZ), jeb satiksmes piesārņojuma nodevu shēma, un e-tehnoloģiju pieejamība – kā sekas šīm izmaiņām ir masīva automašīnu elektrifikācija, ko pašlaik novērojam Eiropā, kā arī iekšdedzes dzinēju un modeļu klāsta optimizācija.
Cenas ziņā elektriskie automobiļi kļūst lētāki, savukārt iekšdedzes dzinēja modeļi kļūst dārgāki, kas dabiski virzīs pāreju uz elektroauto, kuri, kā eksperti paredz, tuvāko desmit gadu laikā pārņems autoparkus.
Viens no šķēršļiem elektroauto iegādei patlaban ir salīdzinoši lielās spēkratu iegādes izmaksas – uz to norādīja 50% aptaujāto, bet 28% respondentu atzīmēja, ka tieši mazākas iegādes cenas pamudinātu uzņēmējus papildināt autoparkus ar elektroauto.
Savukārt 22% papildus stimuls elektroauto iegādei būtu lielāks valsts atbalsts. Ir skaidrs, ka interese par videi draudzīgāku auto ir liela un tas, cik dinamiski elektriskie transporti parādīsies arī uz ceļiem Baltijā, lielā mērā ir atkarīgs no valstu politikas un atbalsta.
