Pētījumā noskaidrots, kādus informācijas iegūšanas kanālus Latvijas iedzīvotāji izmanto visvairāk 7
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju informāciju iegūst televīzijā, interneta ziņu portālos un radio. Tomēr starp visbiežāk izmantotajiem medijiem ierindojas televīzija un sociālie tīkli – liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru “Latvijas Fakti” veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju mediju satura lietošanas paradumiem.
Pētījums rāda, ka 89% Latvijas iedzīvotāju informācijas saņemšanai izmanto televīziju; 80% lieto interneta ziņu portālus un tāpat 80% – klausās radio.
Savukārt 75% iedzīvotāju informāciju iegūst sociālajos tīklos, bet 73% – preses izdevumos drukātā vai tiešsaistes veidā.
Taču, ja skatāmies, kur cilvēki smeļas informāciju katru vai gandrīz katru dienu, tad situācija ir mazliet atšķirīga. Pirmajā vietā joprojām ir televīzija – 60% iedzīvotāju to skatās katru vai gandrīz katru dienu.
Bet tai seko sociālie mediji – tos katru vai gandrīz katru dienu informācijas iegūšanai lieto 53% iedzīvotāju.
Trešo vietu ieņem interneta ziņu portāli, kurus ikdienā regulāri izmanto 47% iedzīvotāju.
Bet ceturto vietu ieņem radio – to katru vai gandrīz katru dienu klausās 45% Latvijas iedzīvotāju.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem tikai 11% iedzīvotāju ikdienā regulāri lasa preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā.
“Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk informāciju iegūst internetā. Lai arī televīzija joprojām ir vispopulārākais informācijas iegūšanas avots, saskaņā ar pētījuma datiem interneta portālus un sociālos medijus lieto nozīmīga iedzīvotāju daļa – attiecīgi 80% un 75%. Līdz ar to ir svarīgi, lai kvalitatīvs un sabiedriski nozīmīgs saturs būtu pieejams arī sabiedrisko un komerciālo mediju interneta vidē.
Tādēļ NEPLP gan sabiedrisko mediju vadlīnijās, gan konkursos par satura veidošanu komerciālajos medijos veicina to, lai šis saturs tiktu izplatīts arī šo mediju interneta kanālos. Tāpat konkursos ietveram noteikumus, kas veicina radio un televīziju sadarbību ar citiem medijiem, tajā skaitā ar interneta medijiem,” saka NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete.
“Ja mediji, saņemot valsts atbalstu, rada kvalitatīvu vietējo saturu, ir svarīgi nodrošināt tā izplatīšanu platformās, kuras cilvēki lieto.”
Jaunieši informāciju lielākoties iegūst sociālajos medijos un interneta ziņu portālos
NEPLP pētījums rāda, ka iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem informāciju pamatā iegūst sociālajos medijos (98%) un interneta ziņu portālos (97%), bet nedaudz mazāk televīzijā (80%) un radio (78%). Savukārt preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā lasa 67% šīs vecuma grupas iedzīvotāju.
Savukārt, ja skatāmies, kādus medijus iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem lieto katru vai gandrīz katru dienu, tad arī pirmajā vietā ir sociālie mediji (85%), kam seko interneta ziņu portāli (63%).
Bet gados jauni cilvēki ievērojami retāk ikdienā klausās radio un skatās televīziju – katru vai gandrīz katru dienu radio klausās tikai 26% jauniešu, bet televīziju skatās 25% gados jauno cilvēku.
Savukārt preses izdevumus drukātā vai tiešsaistes veidā katru vai gandrīz katru dienu lasa vēl mazāk – tikai 9% jauniešu.
Turpretim vecāka gadagājuma iedzīvotāji vairāk izmanto tradicionālos informācijas kanālus. Piemēram, vecumā no 65 gadiem cilvēki lielākoties informāciju smeļas televīzijā (94%), tai seko radio (68%) un prese drukātā vai tiešsaistes veidā (60%). Bet mazāk šīs paaudzes iedzīvotāji informāciju meklē interneta ziņu portālos (39%) un sociālajos tīklos (31%).
Pieaug pieprasījums pēc video un audio straumēšanas pakalpojumiem
Būtiski, ka 16 – 30 gadus jauno iedzīvotaju vidū aizvien lielāku popularitāti gūst straumēšanas pakalpojumi. Video straumēšanas pakalpojumus (kā piemēram, Netflix u. tml.) izmanto 70% iedzīvotāju šajā vecuma grupā. Bet audio straumēšanas pakalpojumus (kā piemēram, Spotify u. tml.) izmanto 68% šīs vecuma grupas iedzīvotāju.
Bet katru vai gandrīz katru dienu video un audio straumēšanas pakalpojumus izmanto 23% jauniešu.
Jāatzīmē, ka arī sabiedrībā kopumā pieprasījums pēc video un audio straumēšanas pakalpojumiem pēdējo divu gadu laikā ir manāmi pieaudzis.
Lai arī katru vai gandrīz katru dienu tos izmanto tikai 7% iedzīvotāju, pēdējo divu gadu laikā kopējais video satura straumēšanas pakalpojumu izmantotāju skaits ir palielinājies par 14% (no 17% 2018. gadā uz 31% 2020. gadā).
Savukārt audio straumēšanas pakalpojumu izmantotāju skaits ir palielinājies par 10% (no 20% 2018. gadā uz 30% 2020. gadā).
