Pētījumā noskaidrots, cik daudz pērkam internetā 0
Ir izaugsmes iespējas
Latvijas iedzīvotāju pētījums par iepirkšanos internetā liecina, ka vairāk nekā trešdaļa (37%) Latvijas iedzīvotāju internetā iepērkas reizi mēnesī vai biežāk.
Tikai nepilni 5% Latvijas iedzīvotāju savus ikdienas pirkumus ik nedēļu veic tīmeklī.
Katrs piektais (20%) pētījuma dalībnieks apgalvo, ka tiešsaistē iepērkas retāk nekā reizi mēnesī, bet 31% — pāris reizes gadā vai retāk. 11% respondentu tīmeklī neiepērkas nemaz.
Augot iepirkšanās popularitātei internetā, aktuāls ir jautājums par drošiem e-pirkumiem. “Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas pētījums liecina, ka gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem (49%) savas zināšanas par drošu iepirkšanos internetā vērtē kā labas.
Trešdaļa respondentu (33%) norāda, ka viņu zināšanas ir viduvējas, bet 13% tās vērtē kā sliktas.
“Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas diskusijas “Droši e-pirkumi” laikā Oskars Blumbergs, Asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs un “SEB” bankas Informācijas drošības vadītājs norāda, ka zināšanu līmenis Latvijas iedzīvotāju vidū ir salīdzināms ar vidējo līmeni Eiropas valstīs. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa, kura ikdienā saskaras ar dažādām pircēju sūdzībām, saka, ka iedzīvotājiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība tirgotāja izpētei pirms pirkuma veikšanas.
Interneta pirkumi – parocīgi un pieejami
Tāpat pētījums rāda, ka visbiežāk internetā iepērkas Latvijas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Tieši šī vecuma grupa ir tā, kas tiešsaistē iepērkas visaktīvāk — vairākas reizes mēnesī.
Interesanti, ka vīrieši kopumā tīmeklī iepērkas biežāk nekā sievietes. Kā arī, pētījumā noskaidrots, ka iespēju iepirkties tiešsaistē visbiežāk izmanto tieši augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji, kā arī jaunās māmiņas.
Tajā pašā laikā nevar apgalvot, ka internetā iepērkas tikai gados jauni cilvēki, katrs piektais Latvijas seniors izmanto iespēju iepirkties internetā reizi mēnesī vai biežāk.
“Pircēji Latvijā iepērkas internetā, jo tas ir ērti. Svarīgs ir arī piegādes ātrums, tāpēc klienti novērtē piegādi tajā pašā dienā. Iepirkšanās popularitāte internetā katru gadu pieaug. Straujais dzīves ritms ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki ar vien biežāk izvēlas iegādāties pārtikas preces internetā. Tajā pašā laikā pārtikas iegādi internetā ir iecienījuši arī seniori, jo nodrošinām piegādi līdz pat pašām mājas durvīm, un nereti kurjers pat ienes produktus priekšnamā vai virtuvē, ja ir tāda nepieciešamība,” saka Sanita Bērziņa, “BARBORA Latvija” valdes locekle
Cik esam zinoši par drošiem e-pirkumiem?
Tieši tie iedzīvotāji, kuri iepērkas internetā biežāk nekā reizi mēnesī, jūtas vispārliecinātākie par savām zināšanām — 78 % savas zināšanas vērtē kā kopumā labas, 18 % kā apmierinošas un tikai nepilni 3 % atzīst kā sliktas.
Attiecīgi — vissliktāk savas zināšanas par drošu iepirkšanos internetā vērtē tieši tie respondenti, kuri internetā neiepērkas, vai dara to retāk nekā reizi gadā.
Iepirkšanās internetā sniedz daudz priekšrocību — atlaides, plašu produktu klāstu, arvien ātrāku piegādi, ērtu preču apmaiņu u.tt. Augot e-komercijas popularitātei attīstās arī tiešsaistes krāpniecība, piemēram, datu zādzība, viltus piedāvājumi, preces kvalitātes neatbilstība solītajam un citi.
Baiba Vītoliņa, PTAC direktore uzsver: “Pārsvarā patērētāji PTAC sūdzas nevis par internetveikaliem, kas piedāvā veikt apmaksu ar bankas karti, bet gan par tiem, kas prasa veikt samaksu tikai ar pārskaitījumu internetbankā vēl pirms preces saņemšanas”.
Uz šādiem pirkumiem neattiecas karšu maksājumu garantija, kas klientam ļauj vērsties bankā neautorizētu un krāpniecisku maksājumu gadījumā, lai saņemtu naudas atmaksu.
Lielākoties PTAC saņem sūdzības par Latvijas internetveikaliem, taču tiek saņemtas sūdzības arī par ārzemju komersantiem. Ja komersants par, kuru sūdzas ir reģistrēts kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Islandē vai Norvēģijā, varam palīdzēt šo strīdu risināt, sadarbojoties ar mūsu paspārnē esošo Eiropas patērētāju informēšanas centru Latvijā.
Tiešsaistes iepirkšanās krāpšana – kā pasargāt savus datus un naudu?
“Tiešsaistes krāpšana ir kopumā radoša nozare, tas ir veids kā izvilināt naudu nesniedzot pretī gaidīto. Iepērkoties internetā mums nav iespējas pārliecināties par preci, to apskatot klātienē. Rūpīgi jāizvērtē vai tirgotāja lapa, kurā cilvēks vēlas veikt pirkumu, tiešām ir uzņēmuma īstais interneta veikals.
No maksājumu viedokļa visdrošākās ir tās tirgotāju lapas, kurās tiek izmantota 3D Secure aizsardzība. Tas liecina, ka tirgotājs augstu vērtē maksājumu drošību un visdrīzāk viņš parūpējies arī par citiem savu IT sistēmu drošības aspektiem.
Ko darīt, lai nekļūtu par krāpšanas upuri?
“Digitālajā vidē cilvēkam ir jābūt modram. Nedrīkst akli uzticēties acīmredzami neizpildāmiem solījumiem un neticamiem piedāvājumiem,” iesaka Oskars Blumbergs, Finanšu Nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs, “SEB” bankas Informācijas drošības vadītājs.
Diskusijas eksperti aicina pircējus, iepērkoties internetā, vienmēr būt vērīgiem un domāt līdzi.
Gints Mālkalnietis, “CERT.LV” IT drošības eksperts ir pārliecināts, lai pasargātu savus datus, liela nozīme ir drošām parolēm. Ir svarīgi katram resursam izmantot savu, unikālu paroli, nevis vienu paroli visur.
Jo, ja gadījumā paroli nozog, tad ir daudz vieglāk saprast – kurš resurss ir ticis kompromitēts. “Lai parole būtu droša, tai ir jābūt garai – vismaz 14-16 simboliem. Ja garu paroli ir grūti izdomāt, tad es ieteiktu lietot automātiski ģenerētas paroles, kas tiek glabātas droši šifrētā veidā,” saka eksperts.
Uzziņa:
“Mastercard” un Finanšu nozares asociācijas Latvijas iedzīvotāju pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2019. gada septembrī, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
