Pētījumā atklāj jaunuzņēmumu skaitu Latvijā un to ietekmi ekonomikā 0
Cik Latvijā ir jaunuzņēmumi un kādu lomu tie ieņem ekonomikā – to beidzot atklājis lielākais līdz šim veiktais pētījums par jaunuzņēmumu vidi Latvijā. Tas identificējis arī nozīmīgākās risināmās problēmas.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms, komentējot lielāko līdz šim veikto pētījumu par jaunuzņēmumiem Latvijā – “Gateway & Partners” veikto “Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas novērtēšana, pašreizējā stāvokļa identificēšana un uz tās balstītu priekšlikumu izstrāde”, saka, ka galvenie pētījuma secinājumi ir pārsteiguši un iepriecinājuši.
“Izrādās, jaunuzņēmumu pasaule Latvijā ir lielāka, nekā bijām to domājuši. Šobrīd valstī darbojas 418 aktīvi jaunuzņēmumi, tas videi, kas patiešām aktīva kļuva apmēram pirms trim gadiem, ir labs rezultāts,” saka K. Soms.
“No 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi ir nomaksājuši nodokļos 34 miljonus eiro – tātad tas nav nekāds burbulis, tie kļūst par reālu ekonomikas sastāvdaļu. Visu jaunuzņēmumu apgrozījums 2018. gadā bija 120 miljoni eiro – arī šie dati liecina to pašu. Tāpat, kaut gan jaunuzņēmumi, meklējot tālākas attīstības iespējas un finansējumu, bieži vien pēc vairāku gadu attīstības Latvijā pārreģistrējas uz citām valstīm, tomēr pētījums liecina, ka lielākā daļa uzņēmuma komandas, zināšanu un pieredzes paliek tepat Latvijā un var kalpot par resursu tālāku uzņēmumu veidošanā.”
Tomēr nav arī tā, ka viss šajā vidē būtu kārtībā.
Pie svarīgākajām problēmām, kas identificētas, pieder t. s. jaunuzņēmuma vīzas izveide, kas būtībā ir termiņuzturēšanās atļauja uz trijiem gadiem, kas ļautu uz vairākiem gadiem iebraukt jaunuzņēmumiem nepieciešamajam darbaspēkam no ārvalstīm.
Paredzēts tālāk veicināt zināšanu pārnesi no universitātēm un pētniecības iestādēm uz uzņēmējdarbību. Pēdējos gados šajā jomā noticis neapšaubāms progress, tomēr darāmā vēl daudz.
Domāts risināt arī jautājumu, kā jaunuzņēmumu darbiniekus motivēt ar uzņēmumu daļām, akcijām vai to opcijām, kas pagaidām Latvijā nedarbojas.
Tāpat paredzēti būtiski grozījumi jaunuzņēmumu likumā, kā arī izmaiņas noteikumos, kā valsts kapitālsabiedrības drīkst līdzdarboties inovācijās un iesaistīties jaunuzņēmumu darbā – runa ir par t. s. konvertējamo aizdevumu izsniegšanu, kas panākumu gadījumā varētu tikt pārvērsti uzņēmumu daļās.
UZZIŅA
Daži dati par jaunuzņēmumiem
2019. gada sākumā Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 83% ir jaunuzņēmumi vecumā līdz pieciem gadiem, taču 17% ir vecāki par pieciem gadiem. Tāpat vēl aptuveni 100–150 jaunuzņēmumu idejas ir attīstības stadijā.
Jaunuzņēmumi nodokļos vidēji gadā samaksā aptuveni 6–8 miljonus EUR un veido 0,17% no kopējā nodokļu budžeta. Tieši jaunuzņēmumi virs pieciem gadiem strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus.
Jaunuzņēmumu darbinieku bruto alga ir 3368 EUR mēnesī jeb vairāk nekā trīs reizes augstāka nekā Latvijas vidējā darba alga.
2017. gadā jaunuzņēmumi apgrozīja gandrīz 120 miljonus EUR, kur apgrozījums uz vienu darbinieku bija ap 75–80 tūkstošiem EUR.
Jaunuzņēmumi nodarbināja vairāk nekā 1600 darbinieku 2017. gadā. Vairums jeb 58% jaunuzņēmumos nodarbināto strādā uzņēmumos ar darbinieku skaitu līdz 10, kamēr 42% – vidēja lieluma jaunuzņēmumos.
Kopumā lielāks pienesums ekonomikā jaunuzņēmumiem ir tieši pēc pieciem gadiem, kad divkāršojas darbinieku skaits, kā arī apgrozījums.
Lielākā daļa jaunuzņēmumu cieš zaudējumus pirmajos piecos darbības gados, gūstot peļņu tikai vēlākā periodā.
Jaunuzņēmumu vadītājs ir vidēji 35 gadus vecs vīrietis, kurš lielākoties darbojas informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē un kopā ar diviem trīs citiem līdzīpašniekiem ir izveidojis uzņēmumu, vidēji nodarbinot 4–6 darbiniekus.
Jaunuzņēmumu vadītājam ir maģistra grāds, vairāk nekā desmit gadu profesionālā darba pieredze, un viņš realizē vidēji 3–4 savas biznesa idejas.
