Pētījumā atklāj, cik laika Latvijas uzņēmēji velta jaunu zināšanu apguvei 0
Latvijas uzņēmumu vadītāju aptauja, kuru veica “Swedbank” kopā ar SKDS, liecina, ka vairāk nekā trešā daļa (36%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju norāda, ka vidēji nedēļā jaunu zināšanu iegūšanai atvēl 1-2 stundas, vairāk nekā ceturtā daļa (28%) aptaujāto uzņēmuma vadītāju norāda, ka tam velta 3-5 stundas. Tikai 5% aptaujāto uzņēmēju atzīst, ka jaunu zināšanu apguvei vispār neatlicina laiku.
Mācās, par spīti aizņemtībai
“Zinot, cik aizņemta ir uzņēmēju ikdiena, rezultāti pārsteidz – izrādās, ka uzņēmēji, neskatoties uz savu aizņemtību, velta pietiekami daudz laika jaunu zināšanu apguvei,” saka “Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.
“Nav noslēpums, ka uzņēmēji ir vieni no tiem, kas spiesti mācīties un apgūt jaunas lietas visu laiku. Ikdienā daudz tiekoties ar uzņēmējiem, esmu novērojusi, ka uzņēmēju galvenā motivācija ir nevis peļņa, bet jēgpilnums, ko saredz no sava uzņēmuma darbības, tas arī motivē sasniegt vairāk un rosina apgūt un uzsākt jaunas lietas,” pauž I. Vīgane.
Viņa piebilda, ka uzņēmēji viennozīmīgi vislabprātāk mācās no citu uzņēmēju pieredzes un praktiskiem piemēriem, tāpēc arī “Swedbank” jau otro gadu rīko Uzņēmēju pieredzes dienas, kas piedāvā iespēju uzņēmējiem apmainīties ar savu pieredzi.
Pētījums atklāj, ka starp uzņēmējiem ir aptuveni 20% speciālistu, kuri jaunu zināšanu iegūšanai velta pat 6 stundas nedēļā un vairāk. Interesanti, ka aktivitātēm, kas vērstas uz jaunu zināšanu ieguvi, vairāk uzmanības velta tieši tādu uzņēmumu vadītāji, kas nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus.
Savukārt mazāk laika jaunu zināšanu apguvei velta mazo uzņēmumu vadītāji, kas vada līdz 10 darbiniekiem. Tas skaidrojams, ka mazāka uzņēmuma vadītājam jāpilda vairākas funkcijas un lomas vienlaikus.
Personības izaugsmes trenere un uzņēmuma “Leaders with Guts” vadītāja Anda Kļaviņa apstiprina: “Uzņēmēji visīsākā laikā var iegūt nepieciešamās zināšanas tieši no saziņas ar citiem uzņēmējiem. Mācīšanās un attīstības modelis “70-20-10” atklāj, kuri ir visefektīvākie avoti jaunu zināšanu apguvei.”
“Aptuveni 70 % zināšanu mēs iegūstam, pildot savus darba pienākumus, 20 % no citu cilvēku un uzņēmēju pieredzes, daloties un uzklausot padomus, un tikai 10 % ir skolās un augstskolās iegūtās zināšanas. Nedrīkst arī novērtēt pa zemu pozitīvu emociju nozīmi uzņēmuma ikdienā, no kā smelties enerģiju jaunu lietu īstenošanai un biznesa izaugsmei. Uzņēmējam svarīgi atrast nodarbes, kas ļauj kaut uz brīdi atslēgties no ikdienas pienākumiem, lai palīdzētu uzlabot uztveres spējas, ieraudzīt kopsakarības un “lielo bildi”,” skaidro A. Kļaviņa.
Kādas tieši zināšanas uzņēmēji meklē?
“Swedbank” Latvijas uzņēmumu vadītāju aptauja parāda, ka mārketings un pārdošana ir tā joma, par ko visvairāk zināšanas vēlētos iegūt uzņēmēji no citu uzņēmēju pieredzes. To aptaujā norādījuši trešā daļa jeb 33% uzņēmēju.
Vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu vadītāji norāda, ka labprāt iegūtu pieredzi biznesa un stratēģijas plānošanā (31%), kā arī tehnoloģijās un IT (27%). Citas jomas, kā finanses un grāmatvedība, e-komercija, personālvadība, minētas retāk un nepārsniedz 20% pieminējumu.
Jomas, kurās vadītājiem noderētu zināšanas, atšķiras pēc uzņēmuma veida un lieluma. Jo uzņēmums nodarbina vairāk darbinieku (no 50 un vairāk), jo vairāk noderētu pieredze IT un tehnoloģiju jomā. Mazākiem uzņēmumiem (līdz 10 darbinieki) – aktuālāk būtu smelties pieredzi mārketingā un pārdošanā.
Savukārt, ja skatāmies pa uzņēmumu veidiem, tad ražošanas uzņēmumu vadītāji visbiežāk izteikuši vēlmi papildināt zināšanas eksportā un starptautisko tirgu apgūšanā. Tirdzniecības, kā arī pakalpojumu sfēras uzņēmumiem labāk noderētu citu pieredzējušu uzņēmumu zināšanas mārketingā un pārdošanā, savukārt būvniekiem – biznesa stratēģijā un mārketingā.
Kā skaidro I.Vīgante, būvniecībā strādājošajiem stratēģiju veidošana ir ikdiena, jo uzņēmējdarbības forma ir allaž saistīta ar pārmaiņām, kas prasa tūlītēju pielāgošanos jaunajai situācijai.
Mācību apguve nozīmīga arī reģionu uzņēmumos
Pētījuma dati arī atklāj, ka Rīgā, Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē uzņēmējiem visvairāk noderētu citu uzņēmēju pieredze mārketingā un pārdošanā, savukārt Vidzemē un Latgalē uzņēmēji vislabprātāk smeltos pieredzi biznesa stratēģijā un plānošanā.
Zināšanas eksportā visaktuālākās ir Rīgā un Pierīgā – šo tēmu uzņēmēji nosauc biežāk nekā citu reģionu biznesa pārstāvji. Citu uzņēmēju pieredze finansēs un grāmatvedībā visvairāk noderētu Zemgalē un Latgalē strādājošiem uzņēmumiem un to vadītājiem.
Uzziņa:
Latvijas Uzņēmumu vadītāju pētījums par efektivitāti un izaugsmi tika veikts pēc Swedbank pasūtījuma, sadarbībā ar SKDS, aptaujājot 750 respondentus – uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus – laika posmā no 2019. gada augusta līdz septembrim.
