Pētersons: Nākotnē Latvijā redzu vairākas spēcīgas reģionālās lidostas 1
Autors – “CPM Trading” valdes loceklis Rolands Pētersons
Brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustība ir vieni no pīlāriem, kas veido būtisku pamatu Eiropas labklājībai un nodarbinātībai. Mobilitāte ir priekšnosacījums, lai šīs četras pamatvērtības sekmīgi nostabilizētos ne tikai valstu iekšējos tirgus, bet arī ārpus tām. Īpaši būtiski tas ir Baltijas jūras reģionā, kurā pārdomāta un attīstīta transporta sistēma ir viens no galvenajiem pozitīvas attīstības faktoriem.
Lidotu darbība rada gan tiešu, gan netiešu ietekmi uz ekonomiku – ar tiešo ietekmi jāsaprot vietējo aviolīniju un virszemes apkalpotāju radītie ieņēmumi, savukārt, netiešo ietekmi veido visi aviācijas sektora pirkumi no lokāli bāzēto pakalpojumu sniedzējiem, kas nav aviācijas sektors. Papildu ietekmi veido aviācijas sektora un tā pakalpojumu sniedzēju darbinieku tēriņi Latvijas ekonomikā.
Vairāk nekā 30 lidostas Lietuvā
Lietuvā ir četras starptautiskas lidostas – Kauņā, Palangā, Šauļos, protams, Viļņā, un vairāk nekā 30 mazāka līmeņa vai militārās lidostas. Igaunijā lidostas atrodas galvaspilsētā Tallinā, kā arī Tartu, Kuresārē, Kerdlā un Pērnavā. Tās, protams, ir starptautiskās lidostas, nemaz nerunājot par vairāk nekā 15 privātajām un militārajām vai t.s. iekšzemes lidostām. Latvija pagaidām var lepoties ar divām starptautiskajām lidostām – Rīgā un Liepājā, mazās lidostas, piemēram, Spilvē, Tukumā un Ventspilī, kā arī militārie lidlauki.
Ja lidosta “Rīga” pērn bija iekļuvusi straujāk augošo Eiropas lidostu pieciniekā1, ko nodrošināja pasažieru skaita pieaugums par 16,2%, tad gribētos uzsvērt, ka Liepājas lidostai vēl daudz darba un ideju jāiegulda attīstībā, taču tajā pašā laikā – tā nes sev līdzi arī lielu potenciālu, kas ilgtermiņā var rezultēties kā būtisks un neatsverams ieguldījums valsts tautsaimniecībā.
Liepājas lidostā – sekmīgs starts pēc rekonstrukcijas
Liepājas lidosta ir paveikusi lielu darbu – 2015. gadā noslēdzās tās rekonstrukcijas darbi. Lidostā tika izbūvēts jauns skrejceļa segums, nostiprināta lidjosla, atjaunots un paplašināts manevrēšanas ceļa segums, kā arī atjaunots lidmašīnu perons un stāvvietas. 2016. gada septembrī Liepājas lidosta tika sertificēta komerclidojumiem vasaras sezonā, savukārt 2017. gada pavasarī Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” sāka regulāros lidojumus starp Rīgu un Liepāju. Tikai pusgada laikā šajā maršrutā tika pārvadāti vairāk nekā 4780 pasažieri. Pieci populārākie tranzītlidojumi Liepājas maršrutā ir Londona, Berlīne, Maskava, Kopenhāgena un Hamburga, kas kopumā uzrādījuši ļoti labus rezultātus.
Ja pievēršamies vēl paveicamajiem darbiem, tad noteikti būtu jāmin lidostas ekonomiskās izaugsmes un ekoloģiskās ilgtspējības stiprināšana, sadarbības uzlabošana ar citām reģionālajām lidostām Eiropā u.tml. Latvijā nepietiek tikai ar vienu spēcīgu lidostu – mums ir reģiona līderis, kas var kalpot par labās prakses piemēru arī citiem.
Atbalsta stratēģija jaunu aviosabiedrību piesaistei
Liepājas lidosta ir viens piemērs, taču nākotnē Latvijā redzu vairākas spēcīgas reģionālās lidostas. Lai sekmētu to attīstību, nepieciešama rūpīga pasažieru potenciāla analīze, tās darbības savietojamība ar citiem transporta veidiem apkārtējā reģionā, atbalsta stratēģiju veidošana ar mērķi lidostai piesaistīt jaunas aviosabiedrības, pasažierus, kā arī papildus pakalpojumu klientu grupas, atceroties, ka lidostas pievienoto vērtību rada tajā strādājošās aviokompānijas, stratēģiskie sadarbības partneri un servisa pakalpojumu sniedzēji. Nenoliedzami, nepieciešama arī tūrisma galamērķu attīstības izpēte, lai vecinātu ceļojumu tirgus izaugsmi un nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku.
Infrastruktūra daudzveidīgai komercdarbībai
Arī reģionālās lidostas stratēģiskais uzdevums ir radīt labvēlīgus un vienlīdzīgus apstākļus visiem tajā strādājošiem uzņēmumiem un iestādēm, kā arī proaktīvi nodrošināt pietiekamu tās infrastruktūru daudzveidīgai komercdarbības attīstībai. Tāpat ir jāattīsta dažādi sadarbības formāti, lai aktīvi identificētu tās aviokompānijas, kuras ir gatavas iesaistīties jaunu maršrutu izveidē un savas tirgus daļas palielināšanā lidostā. Bez tam ir jāizstrādā stimulējoši priekšnosacījumi jaunu lidojumu uzsākšanai.
Nepilnības transporta sistēmā vairs nedrīkst būt par šķērsli tam, ka 85 miljoni iedzīvotāju, kas dzīvo Baltijas jūras reģionā, kaut mazākā mērā būtu izolēti vai nogriezti no pārējās Eiropas Savienības, vai saskartos ar nopietnām problēmām ceļojot. Ekonomikas un inovāciju radītā jauda sniegs Baltijas jūras reģionam iespēju izveidot mūsdienīgu, uz nākotni orientētu transporta sistēmu, kas sekmēs arī sociāli līdzsvarotas ekonomikas politikas veidošanu.
