Kovids uzskatāmi parādīja, kas varēja notikt, ja valstij nenāktu palīgā privātās ārstniecības iestādes, tā Pētersone 54
Tie, kas nesaprot, kā funkcionē veselības aprūpe un ko dara privātās ārstniecības iestādes, tad politiķi un citi var runāt un domāt par to, bet, manuprāt, ļoti uzskatāmi situācijas nopietnību pierāda kovids. Kas notiktu var valsti un kas būtu, ja nenāktu privātās ārstniecības iestādes palīgā, – gan tas, kas ir saistīts ar vakcinācijām, ar testu ņemšanu un citām lietām. Šādi aktuālo situāciju nozarē TV24 raidījumā “Preses klubs” izgaismoja Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore.
“Mēs bijām tie, kas mēģināja šajā laikā vest pie prāta Veselības ministriju, tas daudz enerģijas prasīja, mēs pa vakariem, pa naktīm, pa brīvdienām mēģinājām gan mazākus, gan lielākus ierēdņus pārliecināt, ka nav pareizi aiztaisīt ārstu durvis ciet un vispār neļaut iet tad, kad tas nepieciešams,” aizkulišu notikumus atklāj speciāliste.
Pētersonesprāt, tas laiks arī bija salīdzinoši īss – viņš varēja krietni ilgāks. Arī veselības aprūpē ir tipiski, ka daudzi sēž kā suns uz siena kaudzes, kad primāri interesē konkrēta ārstniecības iestāde, nevis pacients. “Tā ir vēl viena ļoti būtiska problēma, – tie, kas lēmumus pieņem, vienmēr ieklausās vienā vai otrā lobijā, bet aizmirst, ka tomēr Veselības ministrijai ir misija – rūpēties par mūsu iedzīvotāju veselību.”
Ja mēs runājam par ģimenes ārstiem, tad 99% skaitās kā privātie ārsti, ļoti maz kas ir tādu, kas ir kā darba ņēmēji, saka Pētersone, piebildot, ka vienlaikus arī no valsts apmaksātiem pakalpojumiem pusi apmēram nodrošina privātās ārstniecības iestādes.
“Nu tad stādieties priekšā, kādas tās rindas būtu, ja privātie atteiktos pildīt valsts pasūtījumu – par pusi vēl rindas pagarinātos. Par laboratorijām vispār nerunāsim, – privātās laboratorijas ir tās, kas ir izgājušas reģionos, pie ārstiem brauc abas divas laboratorijas – gan Gulbja, gan Centrālā laboratorija; tiek noņemtas analīzes, aizbrauc pakaļ, paņem, atved, un tanī pašā dienā ir pašam pacientam ir rezultāts, ko var izmantot ārstniecībā tālāk.”
Pētersone saka, ka var jau populistiski runāt pēc atlikuma principa – to, ko nevar publiskās, lai tas paliek privātajām, bet labs jautājums ir veselības aprūpes normāla plānošana dažādos termiņos: “Tieši ir tas, kas mums pietrūkst un tas ir tas, kas sadārdzina visu veselības aprūpes sistēmu. Vajag reformas, notiek birokrātija, kāds kādam mēģina kaut ko pierādīt, ko kuram vajag.”
