Gada cilvēki 2019. Pēters Putniņš: “Riski ir pazuduši. Bet runas turpinās…” 0
Pēters Putniņš gada cilvēku lokā ir ne tāpēc, ka viņš pirmais izlēca ar “zelta izpletni”. Izlēca vai izgrūda, nu jau sāk aizmirsties.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš viņam vienkārši pateica: “Tev jāiet prom!” – nepaskaidrojot, kāpēc.
Saeima speciāli viņam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā ierakstīja kompensāciju par atkāpšanos no FKTK padomes priekšsēdētāja amata 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kaut gan no tribīnes viņam pateica “paldies par labi padarītu darbu”, aizgāja viņš no sava amata termiņa “puslaikā”.
Kad amatā – neatkarīgs un ar politiskām partijām un ierēdniecību nesaistīts. Tagad – brīvāks arī izteikumos. Nesen viņš ar “LA” pielikumā “Latvijas Bizness” dalījās pārdomās “Kad plīsīs burbulis?” par ECB veikto naudas drukāšanu un norādīja, no kuras puses varētu nākt nākamā krīze. Šo rakstu internetā izlasīja vairāk nekā 35 tūkstoši lasītāju.
Kaut arī sabiedrība jūs atceras pēc izpletņa krāsas, daudz būtiskāk ir noskaidrot, kurp lidoja lidmašīna, kad tās kapteinis ir izlecināts?
P. Putniņš: Lidmašīnu atstāju ļoti labā stāvoklī. FKTK savā vēsturē nekad nav bijusi tik labi nodrošināta, kāda tā ir jau otro gadu pēc kārtas. Spējām nodrošināt personālu augstā profesionālā līmenī. Kaut pēdējos trīs gadus pavadījām ārējā haosā, “lidmašīnas” iekšpuse bija sakārtota, arī drošības spilveni sagādāti.
Nevienam tagad nav iemesla žēloties par iestādes budžetu.
Vai gada nogalē varam teikt, ka arī ārējie satricinājumi finanšu tirgū ir beigušies?
Latvijā kopš 2015. gada īstenoti divi plāni. Kad tika izvērtēti riski un ārvalstu klienti identificēti kā banku apdraudējums, pirmais paredzēja trīs līdz piecu gadu laikā panākt riskanto klientu iziešanu no tirgus līdz zināmam līmenim. Bankas par savu naudu 2016. gadā noalgoja ārvalstu auditorus – amerikāņu firmas, kuras savos secinājumos neizslēdza šo pakāpenisko atteikšanos no riskantajiem klientiem.
Kad 2018. gadā saasinājās starptautiskā cīņa pret finanšu noziegumiem, kuras viena no izpausmēm bija “ABLV bankas” slēgšana, iepriekšējam plānam vairs nebija nozīmes. Otrais plāns jau bija krīzes menedžments, kurā mans uzdevums bija noturēt stabilitāti finanšu tirgū.
Bija jāļauj bankām izdzīvot, lai ķēdes reakcijā nesāktos to slēgšana un bankroti. Paraujot vienu diedziņu, džemperi viegli izjaukt.
Bija milzīgs starptautiskās sabiedrības un vietējais politiskais spiediens, ka ārvalstu klientu biznesam nākotnes Latvijā nav. Tas bankām tika skaidri pateikts. Paskatieties FKTK infografikā par banku sektora transformāciju, cik vairs palikusi nerezidentu nauda!
Triju gadu laikā no Latvijas aizgājuši 10 miljardi nerezidentu naudas, maksājumi ASV dolāros samazinājušies 26 reizes, pērn bankas pārtrauca apkalpot čaulas kompānijas. FKTK ziņojis par aizdomīgiem darījumiem divu miljardu eiro apmērā, bankas sodītas ar 16 miljoniem eiro. Šā gada pavasarī process bija beidzies. Zemāk šos rādītājus vairs nevar padzīt.
Uzņēmēji secina, ka cīņa pret netīrās naudas atmazgāšanu bankas aizdzinusi otrā grāvī – tās baidās izsniegt kredītus. Kāpēc šī blakne?
Tas sākās jau pagājušogad, un to var saukt par blakni – taču ne manai darbībai, bet cenšoties adaptēt visstingrākās starptautiskās prasības. Krīzes menedžmenta rezultātā pastiprinājām cīņu pret naudas atmazgāšanu tik masīvi kā nekad iepriekš. Tautsaimniecība tagad cieš no pārspīlējumiem.
Civilizētajās valstīs kādā brīdī politikas veidotāji pieņem lēmumu, ne tikai klausoties starptautisko organizāciju viedoklī vai lasot avīzes. Politiķiem jātiekas ar uzņēmējiem, kas Latvijā ģenerē nodokļus, jāuzklausa bankas un jāapzinās grūtības.
Mums joprojām turpinās uzņemtais retorikas kurss: “mēs arvien esam bedrē!”, “jāturpina izskaust netīro naudu!”. Riskantā nauda – apmēram 10 miljardi eiro – no Latvijas ir aizgājusi. Riski ir pazuduši. Bet runas turpinās… Blakne balstās bailēs.
Tās uztur “Moneyval” ziņojums par veciem, jau novērstiem faktiem?
Lūk, tieši tā. Latvijas valdībai būtu nevis jāeskalē šīs bailes, bet jāsaredz, ka uzņēmējiem hroniski trūkst iespēju atvērt kontus, brīvi rīkoties ar valūtu, nav saimnieciskās brīvības. Baiļu inerce ir tik liela, ka bankām izdevīgāk no klientiem atteikties nekā riskēt.
Savas darbības noslēgumā centos to labot, taču politiskā vide tam bija nepateicīga. Tas, ka FKTK ir neatkarīga iestāde, nenozīmē, ka tā nav politiski eksponēta. FKTK vadītājs neuzrodas no gaisa, to izvēlas valdība un ievēl Saeima, tātad – ir politiskās sistēmas sastāvdaļa, turklāt vēl vairāk nekā iepriekš. Finanšu politiku nav iespējams veidot atrauti no valdības un parlamenta politikas.
Pēters Putniņš ir klasiskā Šillera lugas teiciena “Moris savu darbu padarījis, moris var iet” dzīvs prototips. Mūsdienu variantā – mora galvu Latvijas valdība pasniegusi “Moneyval” uz vienas paplātes ar viņa paša vadītā FKTK padarītajiem darbiem, lai neiekļūtu “pelēkajā sarakstā”. Visstulbāk būtu, ja tas nepalīdzēs.
