Pēteris Vasks: Mūzika uz ekrāna var darīt brīnumu lietas 2
Šogad 16. aprīlī komponistam Pēterim Vaskam apritēs septiņdesmit. Un viņa mūzika skanēs kā Latvijā, tā pasaulē. Doma baznīcā būs divi pasaules pirmatskaņojumi.
“Nupat viens poļu vijolnieks pierunāja mani doties uz Bidgoši, pilsētu, kur rīko manu autorkoncertu,” saka šā gada jubilārs, “maijā braucu uz festivālu Velsā, kur būs pasaules pirmatskaņojums alta vijolei un orķestrim Rietumos dzīvojoša ukraiņu izcelsmes mūziķa Maksima Risanova un Velsas BBS orķestra sniegumā. Tad no Londonas lidošu uz Halifaksu Kanādā. Tā ir ostas pilsēta, kur četrdesmitajos, piecdesmitajos mitinājās latviešu bēgļi un Mariss Vētra izveidoja operu. Esmu uzaicināts kā viena festivāla rezidējošais komponists. No vienas puses ārkārtīgi žēl, jo braukt prom no Latvijas pavasarī un vasarā ir grēks.”
Jautāts, vai filmas “Es esmu šeit” uztverei netraucē, ka galveno lomu spēlē viņa mazmeita Elīna Vaska, komponists atteic, ka zināmā mērā viņa varbūt nospēlējusi pati sevi. Komponista vecākais dēls aizbraucis prom no Rīgas uz laukiem. Tagad viņš tur cīnās ar govīm un kazām un Elīna to pasauli apmēram zina. Bijusi doma filmā iesaistīt arī Vaska mazdēlu Aleksandru, kuram tagad tieši tikpat gadu, cik Elīnas atveidotās varones Rajas brālim filmā. Bet Aleksandrs tāds kluss puisis… Filmā spēlē cits.
“Nesaprotu vienu – kāpēc režisors pret lielisko Ešenvalda mūziku izturējies tik skarbi? Īstā, skaistākā mūzika – kora dziedājums – skanēja uz ļoti garajiem titriem pašās filmas beigās, kad liela daļa publikas jau bija aizgājusi prom. Kāpēc režisors tik askētisks? Mūzika uz ekrāna var darīt brīnumu lietas,” saka Pēteris Vasks.
Pilnu sarunu ar komponistu lasiet 5. aprīļa “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
