Pēteris Vasks: “Man ir apnikuši politiskie čīkstuļi.” 20
Jautājām inteliģences pārstāvjiem, kā vērtēsiet, par ko rudenī balsot Saeimas vēlēšanās.
Pēteris Vasks, komponists:
“Es neticu jaunajām partijām, kuras izveido uz vēlēšanu laiku. Īpaši traģikomiski ir tā sauktie politiķi, kuri aizgāja un tagad atgriežas. Protams, varbūt ir kāds gaišāks un ideālisma pilns cilvēks arī jaunajās partijās, taču skaidrs, ka tās nepārvarēs slieksni, tāpēc vēlētāju balsis būs izmestas vējā. Es izšķiršos par “Vienotību”, neskatoties uz to, ka dažas lietas viņos nesaprotu. Šis spēks ir sevi pierādījis, izvilcis valsti no dziļas krīzes un puslīdz labi ved mūs uz priekšu. Nav nekā svarīgāka kā apturēt mūsu nācijas izmiršanu. Politiķiem jāstrādā, lai mirstības rādītāji nebūtu augstāki par dzimstību, lai būtu sakārtota vide, lai būtu darba vietas, tad cilvēki neizbrauks. Man ir apnikuši čīkstuļi, tāpēc ir nepieciešami politiķi, kuri apzinās Latvijas vērtību, ceļ mūsu pašcieņu un ir lepni par valsti – lai viņi to parāda arī darbos. Taču mums katram ir jājautā pašam sev: ko es varu darīt Latvijas labā?”
Indra Roga, aktrise un režisore:
“Protams, partijas deklarē savus virzienus, taču es skatos uz cilvēku – jūtu viņu vai ne. Galvenie ir darbi, ko šie cilvēki ir padarījuši. Savukārt priekšvēlēšanu kampaņas maina cilvēku attieksmi, nereti uz nepareizo pusi, jo lietas, kuras liekas, ka ir izdarītas, patiesībā nemaz tā var nebūt. Nezinu, kādā tieši veidā to var panākt, taču šobrīd svarīgākais ir valsts drošība, kur noteikti būtisks ir starptautiskais atbalsts. Tāpat gribētu, lai politiķi saprot, ka nevar sekot tikai cipariem – statistika neuzrāda visu, zem tās ir tikai viena daļa. Manuprāt, daudzi cilvēki Latvijā joprojām dzīvo ļoti slikti. Piemēram, nodokļu sistēma nav normāla – alga uz rokas krietni atšķiras no tās, kas ir uz papīra. Tas pats ar medicīnu – kāpēc sabiedrībai septiņas reizes gadā jārīko labdarības akcijas, lai varētu operēt bērnus!? Nepieciešami izglītoti un erudīti pedagogi, kuri spēj mācīt, nevadoties tikai pēc viena šablona. Jāsakārto izglītība un kultūra, tad radīsies idejas arī ekonomikai un pārējām lietām.”
Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vadītāja:
“Varētu teikt, ka esmu uzticīga vēlētāja atsevišķiem politiskajiem spēkiem. Man, protams, galvenais un noteicošais ir šā politiskā spēka attieksme pret kultūras jomu un izpratne par kultūras procesiem. Svarīgi, lai šiem cilvēkiem būtu izpratne par to, cik svarīga mazā, nacionālā valstī ir kultūra. Esmu biedrības “Laiks kultūrai” valdes locekle, un mēs skatāmies cauri partiju programmas, vērtējam tās, taču ir skaidrs, ka jāņem vērā arī iepriekš padarītais, ne tikai solījumi. Es ļoti gribētu redzēt partiju, kas spētu saprast, ka nelielā nacionālā valstī kultūrai ir jābūt vienai no prioritātēm. Tas veido gan Latvijas identitāti, gan dzīves kvalitāti, kas ir ārkārtīgi būtisks jēdziens. Redziet, mēs sakām, ka akcents būtu jāliek uz ekonomiku, taču tas ir tikai viens no līdzekļiem. Ir jādomā par cilvēka dzīves telpu, kas ir apkārt, un dzīves kvalitāti.”
Evita Zālīte, operdziedātāja:
“Esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri seko līdzi kampaņām un lasa politiskās programmas, taču bieži pēc balsošanas arī viļos. Svarīgākās lietas, pēc kurām vērtēju politiķus un kuras vajadzētu risināt, skar demogrāfisko problēmu valstī un atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Skaidrs, ka situācija ir dramatiska, jo mēs izmirstam, un ir grūti sasmelt visu to, kas radies no tuvredzības, ar kādu pēdējos gados esam dzīvojuši. Tāpat jādomā, kā motivēt tos, kuri aizbraukuši no valsts, un ko viņiem piedāvāt, lai viņi atgrieztos. Treškārt, nacionālā politika. Lai arī es pati nāku no multikulturālas ģimenes, man ir būtiski, kā mēs saglabāsim savu seju. Tāpēc līdzekļi ir jāiegulda arī kultūrā. Ar mūsu paaudzi viss vēl nebeidzas, arī politiķiem ir jādomā par nākotni, citādi viņiem nav ko darīt politikā.”
