Pēteris Strautiņš: Ziņas par ekonomikas nāvi varētu būt pārspīlētas. 0
Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%.
Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3,0% lielāka nekā pirms gada.
Tas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem. Rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai.
Diezgan haotisks process
Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi. No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences.
Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās.
Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt “visneekonomiskākā” ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras.
Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2.pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī.
Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā.
Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs.
Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums.
Vai zemākais punkts jau aiz muguras?
Ja vien IKP izmaiņas varētu uzzināt pa nedēļām, iespējams, ka jau šobrīd mēs redzētu augšupejošu līkni, kā liek domāt augošā satiksme Rīgas ielās.
Krīze vienlaikus sākas un beidzas — epidēmijas ietekmi ekonomikas datos tikai tagad sākam ieraudzīt, bet krīzes zemākais punkts realitātē, ļoti iespējams, ir jau aiz muguras.
Latvijā un pārējās Baltijas valstīs jau plāno ierobežojumu atcelšanu, visstraujāk uz to virzās Lietuva. Tas ir jādara ļoti piesardzīgi, jo ir svarīgi pasargāt eksporta nozares.
Apstājoties ražošanai, zaudējumi būs lielāki nekā ieguvumi no lielāka apgrozījuma restorānos vai izklaides vietās. Ir svarīgi samazināt inficēšanās riskus.
Jāatjauno ekonomiskā aktivitāte
Taču iespēju robežās jārūpējas par ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos.
Vairākās valstīs ar daudz augstāku vīrusa izplatību jau ir atvērtas sākumskolas un bērnudārzi vai arī to plāno maija pirmajā pusē.
Vīruss nekur nepazudīs, taču cilvēki arvien labāk iemācīsies ar to sadzīvot. Kļūs pieejami medikamenti, kas spēj ierobežot vīrusa kaitējumu. Būtu kļūda domāt par problēmas medicīnisko aspektu tīri binārā veidā — slimību ārstēt vai nu var, vai nevar. Realitāte ilgu laiku būs pa vidu.
Šobrīd šķiet, ka prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par apmēram 10%, ko izteicu marta beigās, ir ar komfortablu “rezervi” infekcijas otrajam vilnim rudenī.
Ja tas neradīs lielas problēmas, tad IKP kritums šogad būs mazāks.
SVF prognoze par Latvijas IKP samazināšanos šogad par 8,6% ir ticama. Taču apšaubāms šķiet SVF pieņēmums, ka Latvijas ekonomika šogad saruks vairāk nekā eirozonas. Drīzāk būs otrādi.
Vienkāršības priekšrocības
Rietumeiropas ekonomiku var salīdzināt ar modernu sporta mašīnu, kas var sasniegt lielu ātrumu uz perfekta ceļa. Taču tā var “uzsēsties” uz nelīdzenumiem.
Latvijas ekonomika ir drīzāk kā lēnāk braucošs džips, kas turpretim var tikt cauri gandrīz jebkam. Šādā brīdī nāk par labu arī salīdzinoši zemais valsts un privātā sektora parādu līmenis Latvijā.
Saskaņā ar Eurostat provizoriskajiem datiem, ES kopprodukts 1.ceturksnī ceturkšņa griezumā samazinājās par 3,8%, bet gada griezumā par 3,3%, tātad krietni vairāk nekā pie mums.
Lielāka daļa mūsu rūpniecības izejvielu ir vietējas – lauksaimniecības, mežsaimniecības, vietējās ieguves rūpniecības produkti.
Metālapstrādes un mašīnbūves vērtības ķēžu sākumpunkts daudzos gadījumos ir vienkārši standarta tērauda produkti, kurus var nopirkt no dažādiem piegādātājiem.
Iedzīvotāju blīvums Latvijā ir zemāks. Visi šie apstākļi normālā situācijā ir drīzāk nelabvēlīgi, piemēram, mazāka iesaiste sarežģītās globālās pievienotās vērtības ķēdēs nozīmē zemākus ienākumus ekonomikai labvēlīgā periodā.
Taču vienkāršībai ir priekšrocības brīdī, kad atklājas skaistu un sarežģītu lietu trauslums.
