Pēteris Strautiņš: Vīruss eksportu martā mazina mikroskopiski 0
Marta ārējās tirdzniecības dati, tāpat kā marta rūpniecības dati, rāda visai mērenu Covid-19 ietekmi. Eksporta sarukums gada griezumā bija niecīgs – tikai 0,7%. Pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo līmeni eksports pat ir audzis par 1,5%.
Taču jau aprīļa datos gaidāms eksporta kritums ar divciparu skaitli, bet zemākais punkts varētu būt vasarā.
Pandēmijas ietekmes “grafiks” nozarēs ir ļoti dažāds. Atsevišķas pakalpojumu nozares jau šobrīd varētu būt pārvarējušas zemāko punktu. Apple mobility trends dati vēsta, ka pārvietošanās ar auto pagājušajā nedēļā pirmo reizi kopš marta vidus atgriezusies janvāra līmenī.
Sezonalitātes dēļ tā joprojām visdrīzāk ir mīnusos gada griezumā, bet tendence ir iepriecinoša. Rūpniecībā un preču eksportā pandēmijas ietekmes smaguma punkts ir mēnešu attālumā, bet celtniecībā varbūt to jutīs tikai nākamgad. Imports pret pērno martu samazinājies daudz krasāk – par 8,4%. Tas atspoguļo gan izejvielu cenu kritumu, gan ražotāju un tirgotāju gatavošanos mazākam ražošanas un pārdošanas apjomam turpmākajos mēnešos.
Pandēmijas ietekme uz ekonomiku sākās ar cilvēku uzvedības maiņu jau pirms ierobežojumu ieviešanas.
Taču ietekmes smaguma centrs būs tieši ārējā tirdzniecība. Latvijai ir izdevies sekmīgi ierobežot viltīgo vīrusu, taču tas nav izdevies vairākām mūsu tirdzniecības partnervalstīm. Ja Latvijā rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, tad Itālijā par 29,3%. Citu Eiropas valstu piedzīvotās grūtības mūs nozīmīgi ietekmēs.
Ja pakalpojumu nozarē notiekošo nosaka vietējie apstākļi un lēmumi, tad rūpniecība visā Eiropā elpo vienā ritmā. To rāda atšķirīgu politiku īstenojošās Zviedrijas piemērs. Tās biznesa noskaņojumu mērošais PMI indekss rāda, ka šāda politika ir sniegusi ekonomiskus ieguvumus. Zviedrijā aprīļa pakalpojumu PMI indekss ir krasi samazinājies — līdz 36,7 punktiem, tomēr tas ir virs Lielās recesijas (2008.-2009. gads) zemākā punkta (34,0).
Tikmēr eirozonā pakalpojumu PMI ir nokrities līdz 12 punktiem, bet Spānijā pat līdz 7,1 punktam, kas ir rādītājs “no citas pasaules”. Turpretim Zviedrijas rūpniecības PMI ir tikai nedaudz labāks nekā eirozonas vidējais — 36,7 pret 33,4 punktiem.
Marta dati sniedz pagaidām nepilnīgu iespaidu par pandēmijas ietekmi uz Latvijas ārējo tirdzniecību, taču tās pamatvirzieni ir skaidri saskatāmi.
Transportlīdzekļu un to daļu eksports samazinājies par 24,2%, atspoguļojot to, ka šī ir vissmagāk cietusī Eiropas rūpniecības daļa.
Kokapstrādes izlaide martā gada griezumā bija pat nedaudz pieaugusi, taču nozare ziņo par strauju cenu kritumu, kas atspoguļojas eksporta sarukumā par 14,8%. Par 25,3% samazinājies arī enerģijas eksports, bet tas varētu būt skaidrojams ar neparasti mazo upju noteci šopavasar. Par 20,3% audzis farmācijas eksports, kas varbūt ir sakritība, bet varbūt nav.
Eksports arī nākotnē būs galvenais attīstības virzītājs, taču notiks viegla akcentu pārbīde starp eksporta un vietējā tirgus lomu. Starptautiskajai tirdzniecībai ir grūts periods. Pandēmijas dēļ globalizācija nebeigsies, taču mainīsies politiskās prioritātes un uzņēmumu dienaskārtība.
Jau tagad pienāk interesanti signāli par to – piemēram, ASV lielie IT uzņēmumi kopā ar valdību strādā pie svarīgu komponentu ražošanas atsākšanas ASV.
Latviju vai vismaz Baltiju kopumā pretim lielākai pašpietiekamībai virzīs vājie eksporta tirgi un tehnoloģiju attīstība, kas ļauj efektīvi ražot mazākas produktu partijas. Pilnveidojas arī vietējo patēriņa preču mārketinga un pārdošanas prasmes. Jau ir pierādīts, ka šeit ātri var sākt ražot, piemēram, higiēnas līdzekļus, sejas aizsargus.
Latvija un Baltija importē ļoti daudz produktu, kuru ražošana nav nekāda raķešu zinātne, to varētu darīt šeit.
Normālos apstākļos, kad darba tirgus ir tuvu pilnai nodarbinātībai, tas nav izšķirošs arguments, attīstību virza ekonomikas specializācija. Taču ilgstošos paaugstināta bezdarba apstākļos uz to var skatīties atšķirīgi.
Latvijai ir jāpalīdz sargāt Eiropas vienotais tirgus,tas mums ir vēl svarīgāks nekā lielajām valstīm.Iesaistīšanās starptautiskajā darba dalīšanā ir galvenais attīstības virzītājs un tāds paliks arī nākotnē.
Būs jaunas nianses, taču ir svarīgi ir neaiziet pārspīlējumos. Ieguldot ļoti daudz adaptācijai globālās tirdzniecības katastrofas scenārijam, Latvija zaudētu konkurētspēju labvēlīgākā un ticamākā scenārijā, jo tad netiktu izmantotas starptautiskās darba dalīšanas iespējas, tādējādi bremzējot ražīguma un ienākumu kāpumu.
