Pēteris Strautiņš: rūpniecība – veselīga nozare ar dažiem zilumiem 0
Par apstrādes rūpniecības izlaidi 2014.gada martā
Martā situācija apstrādes rūpniecībā strauji uzlabojās, kā jau tas bija gaidāms. Šīs nozares relatīva vājuma periods, kas sākās pērnā gada pavasarī, ir bijis galvenokārt saistīts ar metāla ražošanu. Vispirms krīze piemeklēja “Liepājas Metalurgu”, pēc tam ap gadu miju vienlaikus arī pāris no atlikušajiem lielākajiem nozares spēlētājiem. Citas nozares ir kopumā virzījušās uz augšu un ik reizi cītīgi pildījušas “metālistu” izrauto robu. Tā kā metālu ražošana, salīdzinot ar pīķi 2012.gadā, ir sarukusi piecas reizes, tā turpmāk vairs nevarētu būtiski ietekmēt rūpniecību kopumā, pat ja izzust pilnībā, kas, cerams, nenotiks.
Tā kā metālu ražošanas devums apgrozījumā vienmēr bijis daudz lielāks nekā devums pievienotajā vērtībā, pirms gada pazuda citkārt ciešā sasaiste starp nozares izlaidi un pievienoto vērtību. Nozares ietekme uz valsts iedzīvotāju ienākumiem ir atkarīga no pievienotās vērtības. Pērn lejupvērsta ietekme uz apgrozījumu bija kritumam subsidētas biodegvielas ražošanā, kas ir no sabiedrības kopējās labklājības viedokļa diskutabla parādība un tā stipri ietekmēja ķīmisko rūpniecību, kura šobrīd ir atgriezusies pie līdzīga izlaides apjoma kā 2012.gada sākumā, bet ar ievērojami atšķirīgu struktūru. Martā izlaides kāpums nozarē gada griezumā bija 43.3%.
Līdzīgi kā pērn, arī šogad visinteresantākās lietas notiek mašīnbūvē un elektronikā. Šo nozaru uzņēmumu samērā nelielā skaita dēļ rādītāji ir svārstīgi, bet pērn kopumā tajos bija ļoti straujš apjomu kāpums. Martā šīs nozares atkal pārsteidz ar iespaidīgiem skaitļiem, jo īpaši elektronika, kurā izlaides kāpums gada griezumā sasniedzis 83.2%, unikāls skaitlis starp rūpniecības nozarēm, atskaitot citu transportlīdzekļu (kuģi, vilcieni) ražošanu. Viens no elektroniķu galvenajiem maizes darbiem ar augošu īpatsvaru ir pašmāju uzņēmuma Mikrotīkls radīto produktu ražošana. Tātad nozares pievienotās vērtības ķēde Latvijā sākas ar lētām, no Āzijas importētām elektronikas standarta komponentēm, galu galā topot ļoti augstas pievienotās vērtības produktiem, šī procesa radītājiem ienākumiem “nosēžoties” Latvijas iedzīvotāju kabatās. Metālu ražošanas ekonomika Latvijā ir spilgts pretstats.
Marts ir bijis salīdzinoši mazāk veiksmīgs mēnesis pārtikas pārstrādei, mēneša laikā ražošana samazinājās par 2.5% un gada pieauguma temps saruka līdz 4.5%, pēdējā laikā bija pierasts pie lielākiem skaitļiem. Taču interesanti atzīmēt, ka zivju pārstrādē apjoms februārī un martā bijis lielāks nekā gadu iepriekš, kaut arī tieši šajos mēnešos bija vislielākais Krievijas rubļa vērtības kritums gada griezumā, kas nozarei nenoliedzami ir sāpīga parādība. Ļoti labi klājies citai austrumzemju ekonomisko problēmu teorētiski ietekmējamai nozarei – piena pārstrādei, kuras izlaide šogad ir gandrīz par ceturto daļu lielāka.
Apskata noslēgumā neliela liriska atkāpe. Tāpat kā karā, arī politiskajās cīņās Latvijā pirmais upuris ir patiesība, šajā gadījumā patiesība par ekonomiku. Dažādiem šī teātra aktieriem nereti rodas vēlēšanās situāciju mūsu tautsaimniecībā krāsot pārāk rožainās vai tumšās krāsās, populārāks ir otrais variants. Šobrīd aktīvi tiek virzīta tēze par to, ka Latvijā ekonomika aug tikai pateicoties tirdzniecībai, bet rūpniecība nīkuļo. Dati vēsta, ka tirdzniecības kāpums pērn bija ļoti līdzīgs kopējam izaugsmes tempam, līdz ar to šī nozare nav bijusi ne īpaši pozitīvs, ne negatīvs faktors. Tēze par rūpniecības nīkuļošanu pirmajā brīdī var šķist ticama, taču niansētāks skatījums uz tās tikko īsi ieskicētajām strukturālajām izmaiņām sniedz citu priekšstatu nekā kopējie izlaides vai apgrozījuma skaitļi.
Papildus tam, netiešu, bet ļoti informatīvu priekšstatu par nozarē notiekošu sniedz tās nodarbinātības un atalgojuma dati. Ja aug gan darbavietas, gan algas, tad acīmredzot nozare rada lielāku pievienoto vērtību, no kā šī nauda tiek maksāta. Pērn aizņemto darbavietu skaits apstrādes rūpniecībā, saskaņā ar uzņēmumu apsekojuma datiem, pieauga par 2.4%, bet darbinieku skaits normālā darba laika vienībās par 3.3%, savukārt atalgojums par nostrādāto summu pieauga par 3.9% bruto vai 4.9% neto. Tāpat ir skaidrs, ka uzņēmumi atalgojumu nav palielinājuši uz peļņas rēķina. Pērn kopējā apstrādes rūpniecības uzņēmumu peļņa samazinājās par 1%, bet tas acīmredzami noticis uz viena labi zināma uzņēmuma rēķina 1.ceturksnī un neraksturo kopējo tendenci, pārējos ceturkšņos nozares peļņa augusi par 6.6%.
Apstrādes rūpniecībā notiekošā ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem pērn bija ir pozitīva un situācija šogad turpinās uzlaboties nevis pasliktināsies.
