Pēteris Strautiņš: Ražot vai neražot, tāds būs jautājums 11
Autors: ekonomists Pēteris Strautiņš
Par apstrādes rūpniecību 2022. gada jūlijā
Apstrādes rūpniecības gada dinamikas rādītājs (ražošanas izmaiņas šī gada jūlijā salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju) jaunākajos datos vēl turas “virs ūdens” jeb, citiem vārdiem sakot, šogad vasaras vidū saražots par 0,7% vairāk nekā pirms gada. Rūpniecības kopējā izlaide ir pamatīgos mīnusos (-2,9%), galvenokārt tāpēc, ka dārgas gāzes dedzināšana ir aizvietota ar dārgu, bet tomēr salīdzinoši izdevīgu elektrības importu.
Diemžēl ir jāsamierinās ar to, ka šī gada 2. puse rūpniecībai būs skarbs laiks. Ir apakšnozares, kuru situāciju var bez pārspīlējuma dēvēt par absolūto vētru, spilgts piemērs ir situācija kokapstrādē, kur vienlaikus strauji aug ražošanas izmaksas un krīt cenas lielākajai daļai produktu. Ir viena laba ziņa – šajā vētrā dodas stipri kuģi ar pamatīgām rezervēm to tilpnēs. Aizvadītie pāris gadi kokapstrādei un arī vairākām citām nozarēm bija izcili.
Kokapstrāde ar tās ražošanas samazināšanos par 8,3% rada lielāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības kopējo sniegumu. Strauji, par desmitiem procentu krīt māju būvēšanas uzsākšana divās lielākajās ekonomikās – ASV un Ķīnā.
Krasi krīt pārdošanas apjomi būvmateriālu veikalos – laiku, ko pandēmijas laikā cilvēki veltīja mājokļu labiekārtošanai, tagad tērē ceļojumos. Cena nozares galvenajam produktam – zāģmateriāliem jeb galvenokārt dēļiem spot jeb “ātrajos” darījumos ir samazinājusies par 30-50% pret augstāko punktu.
Krīt arī plātņu – saplākšņa, OSB un skaidu plātņu cenas. Vairākumam uzņēmumu ražošana kļūst neizdevīga, elektrības cenai pārsniedzot 400-500 eiro par MWh, augustā tā bija augstāka. Par laimi, septembra sākumā cenas līdz šim ir zemākas. Daļa uzņēmumu bija laicīgi nodrošinājušies pret straujām cenu svārstībām, bet šo līgumu termiņi izsīkst. Valsts atbalsta programma energoietilpīgajiem ražotājiem sniedz cerību, bet lielākie uzņēmumi noteikto atbalsta limitu var izsmelt pat mēneša laikā.
Ne tikai kokapstrāde ir izteikti saistīta ar būvniecības tirgiem, tas ir raksturīgi Latvijas rūpniecībai kopumā. Ķīmiķiem svarīgi produkti ir krāsas, lakas un citi celtniecībai domāti izstrādājumi. Apģērbu ražošana specializējas darba apģērbu ražošanā. Metālapstrādei ap ceturto daļu izlaides veido tērauda konstrukcijas. Nosauktajās nozarēs ražošana jūlijā gada griezumā samazinājās attiecīgi par 13,7%, 3,4% un 3,6%. Skaidrs, ka celtniecība nav vienīgais izskaidrojums, ķīmiju ietekmē arī pandēmijas rūpju atkāpšanās.
Mašīnbūves nozarēs šobrīd ir liels skaitļu raibums. Autobūve gada laikā augusi par 19,5%, elektrisko mašīnu ražošana par 12,4%, bet iekārtu un mehānismu ražošana par 14,9%. Šīs nozares daudz mazāk ietekmē enerģijas cenu kāpums, tāpēc prognozes ir samērā labvēlīgas, bet nākošā vai varbūt jau atnākusī recesija galvenajos tirgos ir risks.
Divās mašīnbūves nozarēs – elektrotehnikā un autobūvē šobrīd ir labvēlīgākas tuvākās nākotnes ražošanas apjomu prognozes, tiesa, tās ir ļoti tuvu nullei, salīdzinot ar šo nozaru vēsturiski vidējo noskaņojumu. Pandēmijas pieprasījuma cikls turpina turēt mīnusos elektroniku (-10,2%). Ar mašīnbūvi saistītā remonta un uzstādīšanas nozare jūlijā bija viena no sekmīgākajām (+26,9%), kas acīmredzot saistīts ar aviosatiksmes atjaunošanos.
Šī gada septiņos mēnešos kopumā sekmīgākā nozare ir autobūve (+18,9%), kas ir saistīts gan ar nozares globālo ciklu, gan ražošanas jaudu paplašināšanu Latvijā. Otra sekmīgākā ir dzērienu ražošana (+16,5). Vislielākais kritums starp nozarēm, par kurām ir pieejami dati, ir elektronikā (-15,6%).
Daudziem ražotājiem turpmāko mēnešu laikā galvenais jautājums būs – sašaurināt un pārtraukt ražošanu, pārdošanas cenām nesedzot izmaksas, vai arī turpināt ražošanu, lai nezaudētu cilvēkresursus un tirgus. Visasākās izmaksu un ieņēmumu šķēres ir kokrūpniecībai, kas iepriekšējos gados tika no iekšpuses un ārpuses cītīgi brīdināta, par to, ka labie laiki nebūs mūžīgi, ir jāuzkrāj rezerves. Laiki bija patiešām labi, ja jau sekmīgāko kokzāģētavu peļņa pērn ir mērāma padsmitos un pat desmitos miljonu eiro. Cerības vieš uzņēmumu plāni par darbinieku skaita izmaiņām.
Deviņas nozares no 21, ieskaitot kokapstrādi, plāno darbinieku skaitu saglabāt vai palielināt. Trīs nozares, kas plāno skaitu samazināt ievērojami (indekss ir zem -10 skalā no plus līdz mīnus 100), ir nelielas – tekstils, remonti, papīra izstrādājumi.
Apstrādes rūpniecībai kopumā šis indekss ir gandrīz neitrāls: -0,7%. Ja galvenā preču eksporta nozare darbavietas saglabās, bet pakalpojumu eksportētāji kopumā palielinās, jo ienākumi strauji aug – pirmajā pusgadā to eksporta apgrozījums auga par 35%, tad mājsaimniecību spējas pārdzīvot ziemu ievērojami uzlabosies.
