Pēteris Strautiņš par IKP datiem: Valstij labi, jāpalīdz Liepājai 1
Autors: Pēteris Strautiņš, “DNB bankas” ekonomists
4,2% gada pieaugums un 1,2% ceturkšņa pieaugums ir ievērojami labāks rezultāts par caurmēra prognozi pirms rezultātu izziņošanas, piemēram “Bloomberg” aptaujātie analītiķi vidēji sagaidīja attiecīgi 3,8% un 1,0%.
Galvenais iemesls acīmredzot ir ļoti spēcīgais pakalpojumu nozaru kopējais sniegums: 8% kāpums gada griezumā, par spīti sarežģījumiem tranzītbiznesā. Tas vedina domāt, ka ļoti labi rādītāji varētu būtu bijuši ne tikai celtniecībā (kur, kā norāda CSP, bijusi 10% gada izaugsme), bet arī biznesa ārpakalpojumu sniegšanā, informācijas tehnoloģijās, nekustamo īpašumu nozarē.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieaugums ceturkšņa griezumā ir ievērojami paātrinājies. 2.ceturksnis bija līdz šim izteiktākais vājuma brīdis pašreizējā izaugsmes ciklā un ir pamatotas cerības, ka fiksētais ceturkšņa pieauguma antirekords (0.04%) ne šogad, ne nākamgad netiks „pārspēts”.
Lejupvērstie riski jeb, cilvēciskā valodā runājot, iespēja, ka notiks kaut kas slikts, šobrīd Latvijas ekonomikā ir mazākie pēdējo pāris gadu laikā, par valsts vidējiem rādītājiem runājot. Nelabvēlīgs scenārijs ar nozīmīgāko ietekmi uz ekonomiku var veidoties transporta pakalpojumu eksportā. Krievija prognozē būtisku caur Baltijas valstu ostām transportēto kravu apjomu kritumu līdz 2015.gadam. Taču citu pakalpojumu eksports augs un kopējā pakalpojumu eksporta ietekme uz izaugsmi diez vai kļūs negatīva.
Arī šī gada 3.ceturksnī pakalpojumu eksports ir audzis, par spīti tranzīta sarukumam. Neliela nelabvēlīga ietekme uz izaugsmi šogad vēl varētu būt lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, bet tā saistīta ar vienreizējiem faktoriem — graudu ražas samazināšanos no izcilas līdz vienkārši labai, kā arī plānoto ciršanas apjomu sarukumu valsts mežos, kas jau ir gandrīz noslēdzies.
Ļoti dramatiska ir nekustamā īpašuma nozares pārstāvju retorika saistībā ar vēl līdz galam neapstiprinātajiem uzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežojumiem, taču arī pārspīlēta, kā jau tādās reizēs gadās. Varbūt ārzemnieku pieprasījums pēc mājokļiem samazināsies, bet vietējais pieprasījums turpretim spēcīgi augs — ienākumi kāpj, mājsaimniecības jau ir daudz izdarījušas savu finansiālo bilanču sakārtošanai.
Izmantojot samērā labvēlīgās izredzes tautsaimniecībai kopumā, tuvākajā nākotnē būtu jāvelta lielāki resursi, lai palīdzētu pilsētai, kas ir nonākusi patiešām smagā situācijā, tā ir Liepāja. Tas ir nepieciešams vairāku iemeslu dēļ, šeit es uzsvēršu tieši ekonomiskos aspektus, līdzās cilvēciskajiem, kas ir pašsaprotami un ļoti svarīgi:
1) Ir jārūpējas par to, lai iespējamam “Liepājas metalurga” (LM) pircējam pēc maksātnespējas procedūru izpildes vēl būtu pieejami kvalificēti kadri, kuri prot rūpnīcu darbināt;
2) Liepājas reģions ir viena no ļoti nedaudzām vietām Latvijā ārpus galvaspilsētas un tās apkaimes, kurā ir priekšnosacījumi diversificētas un augstus ienākumu radīt spējīgas ekonomikas attīstībai. To nosaka pilsētas vēsturiskais kultūras mantojums, atrašanās vieta, infrastruktūra, joprojām augstais prasmju daudzveidības un darbaspējīgo skaita potenciāls. Taču krīze pilsētā ir un vismaz tuvākajos ceturkšņos būs tiešām smaga. Iepriekš nevar zināt, kurā brīdī kaitējums attīstības potenciālam var kļūt neatgriezenisks, labāk praksē šīs robežšķirtnes atrašanās vietu nepārbaudīt.
Šādā situācijā būtu pamatota, piemēram, bezdarbnieku pabalsta maksāšana ilgāku laiku izņēmuma kārtā. Lielākajai daļai nu jau gandrīz bijušo LM darbinieku nav citu iespēju atrast darbu kā vien rūpnīcas darba atsākšanas gadījumā, ko viņi ietekmēt nevar. Arī laikā, kad LM strādāja ar pilnu jaudu, darbavietu pilsētā trūka, tāpēc industriālās infrastruktūras attīstībai šeit jāpievērš īpaši liela vērība, tās trūkums ir viens no galvenajiem kavēkļiem reģionu pilsētu eksporta sektoru attīstībai. Finanšu resursi centrālajai valdībai nākamgad visdrīzāk būs, jaunāko datu gaismā budžeta veidošanā izmantotās makro prognozes izskatās arvien pieticīgākas.
