Pēteris Strautiņš: Latvijas ražotājiem klājas labāk, nekā nozarei Eiropā kopumā 0
Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam trešajā ceturksnī izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties, skaidro “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ir mazas cerības sagaidīt daudz straujāku ekonomikas attīstību brīdī, kad vājinās pasaules ekonomika, turklāt Latviju jūtami ietekmē neveiksmīgu apstākļu sakritība — krīze koksnes pirmapstrādes produktu tirgū, tranzīta vājināšanās un finanšu nozares “remonta” makroekonomiskā atbalss.
Kopā ar ātrajiem IKP datiem statistiķi sniedz ļoti maz detaļu, taču viena no tām šoreiz ir ļoti interesanta. Rūpniecības pievienotā vērtība augusi par 4,3%. Ļoti iespējams, ka kāpums ir bijis vēl straujāks apstrādes rūpniecībā, zinot, ka pārējā rūpniecība ir diezgan nelabvēlīgā situācijā galvenokārt laika apstākļu dēļ.
Šie nav labākie laiki Latvijas ražotājiem, bet viņiem klājas labāk nekā nozarei Eiropā kopumā. Problēmas mums ir saistītas galvenokārt ar kokapstrādi, kuru tirgu vājuma galvenais iemesls nav kopējās makro ainas pasliktināšanās. Savukārt citur krīzes skarto investīciju
preču ražošanā situācija pie mums ir pārsteidzoši
laba.
Jaunāko ziņu vairākums diemžēl liecina par gaidāmu tālāku izaugsmes bremzēšanos. Situācija galvenajos tirgos kopumā pasliktinās. Lielākās bažas rada Vācija, kas visdrīzāk jau ir recesijā. Tur rūpnieku noskaņojums, kopš jūnijā noslīdēja zem vēsturiski vidējā, turpinājis strauji pasliktināties.
“Šobrīd mūsu stiprā pils ir Lietuva, kas ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus, no kurām daļa gan tiek eksportēta tālāk. Tās IKP pieaugums 3. ceturksnī joprojām bija 3,6%. Lietuviešu optimisma līmenis šobrīd ir otrais augstākais Eiropā aiz Horvātijas. Savukārt Eiropai svarīgs atbalsta punkts ir Francija ar tās iekšzemes pieprasījuma virzīto ekonomiku, tās IKP pieaugums 3.ceturksnī pārsniedzis gaidīto, bet uzņēmumu un patērētāju optimisma līmenis gada laikā ir bijis stabils.
Uzziņa:
3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati rāda, ka gada griezumā ekonomika ir augusi par 2,8%, kas ir par procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kāpums attiecībā pret iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos ir pārliecinošs jeb 0,7%.
