Pēteris Strautiņš: Jaunākie tirdzniecības dati nomierina 0
Preču eksports janvārī ir samazinājies par 2.4% gada griezumā, mēneša laikā apjoms sarucis par 8.3%, kas gan ir visnotaļ normāla sezonāla parādība. Tātad nekas iepriecinošs, bet tas ir ļoti “maigi”, salīdzinot ar rūpniecības izlaides kritumu gada laikā par 11.3% un arī apstrādes rūpniecības eksporta apgrozījuma kritumu par 10.7%. Vēl interesantāk kļūst, aplūkojot detaļas.
Rūpniecības rezultāti ir pelnījuši skarbus vārdus, taču šodienas tirdzniecības dati pēc rūpīgākas iedziļināšanās drīzāk nomierina. Lai vai kas būtu izraisījis kraso ražošanas kritumu janvārī, tas nav visaptverošs pieprasījuma kritums. Par to liek domāt arī janvāra un jo īpaši februāra rūpniecības noskaņojuma dati. Piemēram, krājumu apjoma vērtējums februāri ir bijis vēsturiski zemākais, kas varētu drīzāk liecināt par sekojošu ražošanas kāpumu. Līdzīga ir kopaina ASV un ES — ražošanas dati par janvāri ir diezgan bēdīgi, bet par nākotnes izredzēm liecinošie noskaņojuma dati ir visnotaļ pieņemami.
Šobrīd īpaša uzmanība tiek pievērsta norisēm Krievijas un Ukrainas tirgū, abos ir gan iekšējas problēmas — lēna izaugsme vai recesija, gan to valūtas vērtības kritums. Eksports uz NVS valstīm janvārī pret decembri ir samazinājies par 44.0%, tātad daudz vairāk par sezonas “normu”, taču “atšifrējums” pa preču veidiem parāda, ka galvenais iemesls ir re-eksporta svārstības nevis milzu kritums šīs valsts tirgum Latvijā ražotu produktu pārdošanā. Dzērienu eksports mēneša laikā ir samazinājies par 29.6 miljoniem latu, veidojot 44% no kopējā preču eksporta mēneša krituma (te ir runa par visu pasauli, ne tikai NVS). Šie produkti Latvijas ārējā tirdzniecībā galvenokārt saistīti ar tranzītu un loģistiku, nevis vietējo ražošanu. Vēl 16% no krituma rada elektriskās preces un elektronika, par ko var teikt to pašu. Tajā pat laikā tādu svarīgu Latvijā ražotu pārtikas preču eksports kā zivju izstrādājumi vai piena produkti mainījies mēreni. Izslēdzot dzērienu un graudu efektu (aizpērnā gada izcilās ražas bāzes efekts), lauksaimniecības un pārtikas preču eksports janvārī pret decembri samazinājies par 6.5%, bet gada griezumā pat pieaudzis.
Vēl jāpiezīmē, ka Krievijas daļas kritums eksportā līdz 8.8% seko pēc ļoti augsta īpatsvara decembrī (14.3%), kas bija stipri virs aizvadītā gada vidējā rādītāja (11.5%). Līdz ar to varbūt vienkārši tika tērēti decembrī izveidotie preču krājumi. Atsevišķi rūpnieki arī sniedz ziņas, ka šogad pēc gadu mijas biznesa aktivitāte austrumos atsākās vēlāk nekā citkārt, uzņēmumu brīvdienu grafika dēļ.
Izvērtējot eksporta izmaiņas gada griezumā, uzzinām, ka dzelzs un tērauda eksports samazinājies par 2.6 reizes lielāku summu nekā ir samazinājies eksports kopumā. Citiem vārdiem, pārējie eksporta posteņi kopumā ir pieauguši par 28.5 miljoniem jeb 4.1%. Tas, ka ir apstājies “Liepājas Metalurgs”, mūsu apziņā ir jau ierakstīts sāpīgi kvēlojošiem burtiem, tāpēc tērauda eksporta sarukums nav ziņa, pārējā eksporta kāpums gan ir. Pārējo eksporta posteņu kāpumā izšķiroša loma ir koksnes produktiem, kuru apjoms audzis par 16.1 miljonu. Arī ražošanas dati liecina, ka kokapstrādei uz kopējā fona klājas labi, decembrī bija labs pieaugums, janvārī kritums, bet nepārprotamā saistībā ar laika apstākļiem, nevis pieprasījuma vājumu.
Autors ir “DNB bankas” ekonomikas eksperts
