Pēteris Stepiņš. Pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir cilvēku nauda, kam jāseko līdzi 0
Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības direktors
Kas iedzīvotājiem jāzina par izmaiņām pensiju likumā?
Pēdējā laikā karstas publiskās diskusijas piedzīvojuši dažādi ar pensijām saistīti jautājumi – vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu būs iespēja mantot, vai iedzīvotāji seko līdzi savam pensijas uzkrājumam, kur labāk ieguldīt pensiju fondu naudu un citas saistošas aktualitātes. Uzsāktās diskusijas ir pamatotas, jo galu galā pensiju plānos uzkrātais apjoms jau šobrīd pārsniedz 3 miljardus eiro, un aiz katra eiro ir reāls personas kods.
Pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir cilvēku nauda, kam jāseko līdzi. No plašajām diskusijām sabiedrībai ir arī pozitīvs ieguvums, jo gada nogalē Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Pieņemtie grozījumi Latvijas iedzīvotājiem paredz divus būtiskus ieguvumus – samazinātas komisijas maksas un iespēju veikt mūsdienīgus ieguldījumus.
Līdz šim maksimāla fiksētā komisijas maksa pensiju 2. līmeņa plāniem bija 1%. Taču no 2018. gada maksimālā atļautā fiksētā maksa tiek ievērojami samazināta. Piemēram, Swedbank pensiju plānam “Dinamika” nākamgad tā būs 0,64%, bet no 2019. gada jau aptuveni 0,44%, savukārt “Stabilitātei” jau 2017. gadā fiksēto maksu noteicām 0,39%, un tā netiks mainīta. Pie tam fiksētā komisijas maksa būs atkarīga no pensiju līmeņa pārvaldītāja – jo lielāks pārvaldītājs, jo zemāku fiksēto maksu tas drīkstēs ieturēt. Likumdošanas izmaiņu rezultātā arī mainīgās komisiju maksas piedzīvos būtisku reformu. Tās turpmāk tiks cieši saistītas ar pensiju pārvaldītāju spēju pārspēt finanšu tirgus nopelnīto. Rezultātā šajās maksās ir gaidāms ievērojams kritums visā industrijā un pat 0,1% mainīgo komisiju par labiem rezultātiem pārvaldītājiem nopelnīt būs ļoti grūti. Ja pensiju plāns strādās ar zaudējumiem, tad arī turpmāk – tāpat kā tas bijis līdz šim – pensiju pārvaldītājs mainīgo komisiju nesaņems. Līdz ar to pēc diviem gadiem pensiju plānu fiksētās komisijas vairumā gadījumu būs robežās starp 0,4% un 0,6% gadā ar nelielu mainīgo komisiju.
Otrs ieguvums no izmaiņām pensiju likumā ir iespēja veikt mūsdienīgākus ieguldījumus – vairāk ieguldīt akcijās un izvēlēties ilgtermiņā pelnošākus ieguldījumus. Esošie ierobežojumi Latvijā līdz šim ir bijuši visnotaļ konservatīvi – atsevišķās jomās pat pretēji starptautiskajai tirgus praksei. Jaunās izmaiņas, kas, piemēram, ļaus ieguldīt akcijās līdz 75% no pensiju plāna kopējiem ieguldījumiem līdzšinējo 50% vietā, ilgtermiņā rada iespēju nopelnīt vairāk. Tās ir labas ziņas gados jauniem cilvēkiem, un šeit būtu noderīgi atcerēties, ka, jo lielāks ir ieguldījuma risks, jo potenciāli lielāka atdeve un investora ieguvums ilgtermiņā. Akciju ierobežojuma maiņa ir tikai viena no izmaiņām, no kurām kopumā ieguvēji būs visu pensiju plānu – arī konservatīvo – dalībnieki. Plašākas ieguldījumu iespējas – tas nozīmē mūsdienīgāku un izdevīgāku pensiju pārvaldi, kurā katrs pensijas uzkrājējs var atrast sev piemērotāko stratēģiju.
Līdz šim pensiju plānam iedzīvotāji varēja pieteikties ar pāris klikšķiem savā internetbankā. Turpmāk šo procesu varēs veikt tikai http://www.latvija.lv, līdz ar to no ērtības viedokļa pensiju plāna maiņa būs ilgāka un mazliet sarežģītāka. Veikto izmaiņu mērķis ir samazināt to cilvēku skaitu, kas regulāri maina savu pensijas plānu – pēdējos gados tie ir ap 12-15% katru gadu. Tas ir daudz, un šāda aktīva pensiju plānu maiņa nenāk par labu pašiem iedzīvotājiem, jo šādi tie maina arī ieguldīšanas stratēģiju. Atsevišķos gadījumos ieguldījumu stratēģijas izmaiņas var būt būtiskas, taču labākie rezultāti tiek sasniegti ilgtermiņā, ja tiek nemainīgi ieturētā izvēlētā stratēģija. Sarežģījot pensiju plāna maiņas mehānismu, iecere ir, ka mazināsies arī plānu maiņas biežums.
Noteiktās izmaiņas paredz, ka turpmāk varēsim veidot savus pensiju plānus mūsdienīgāk un atbilstošāk katra cilvēka vajadzībām, turklāt samazināto komisijas maksu un ieguldījumu ierobežojumu modernizēšanas rezultātā darīt to klientiem izdevīgāk.
