Par Krieviju – kas notiek ar veselības sistēmu agresorvalstī
16
Hāgā Starptautiskā Krimināltiesa veic izmeklēšanu pret Vladimiru Putinu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Krievijas prezidenta vēlme karot ir novedusi līdz sabrukumam ne tikai valsti, kurā viņš iebrucis, bet arī paša valsti.
Pēdējos mēnešos daudzas veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē ir tieši un netieši ietekmējusi veselības jomas krīze, kas ir radusies no kombinācijas – Covid–19 pandēmija, Ukrainas karš un enerģētikas krīze. Krievijā šī krīze ir daudzkārt smagāka nekā jebkur citur Eiropā.
Mani kolēģi – medicīnas žurnālisti (ārsti) globāli ietekmīgākajā medicīnas žurnālā “The Lancet” ir apkopojuši pieejamo informāciju par veselības aprūpes problēmām Krievijā, un secinājums ir – krievi saskaras ar ievērojamām veselības aprūpes grūtībām.
Attiecībā uz Krievijas kara medicīnu, informācija liecina, ka tā nav Krievijas armijas prioritāte. Krievijas karavadoņiem nerūp savu karavīru dzīvības, tādēļ palīdzība netiek savlaicīgi sniegta, evakuācija ir bezcerīga, mirstība no ievainojumiem – daudzkārt augstāka nekā Ukrainas pusē. Evakuācija tiek veikta ar militārajiem vilcieniem, un mirstība tajos ir milzīga.
Interesanti, ka karš Ukrainā ievērojami pasliktinājis Krievijas iedzīvotāju iespējas saņemt veselības pakalpojumus. Kaut medikamenti un medicīnas iekārtas nav iekļautas sankciju paketēs (ko Rietumvalstis ir noteikušas, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā), Krievijā ir vērojams ļoti nopietns medikamentu trūkums. Situāciju ir saasinājusi gripas sezona, kas bija ilgāka un intensīvāka nekā jebkad agrāk, un nav skaidrs – cik plašā mērā Krievijā paralēli plosījās Sars–CoV–2 vīruss. Aptieku plaukti esot tukšāki, medicīnas produktus esot grūtāk iegādāties, rindas pie speciālistiem, uz laboratoriskiem izmeklējumiem, bet īpaši – vizuālo diagnostiku – ievērojami pagarinājušās.
Sankcijas esot sarežģījusi zāļu importa loģistika, kā arī apmaksa, kā arī tas, ka ārvalstu ražotāji Krievijā ir vai nu samazinājuši, vai pārtraukuši savu darbību. Trūkst modernai vēža ārstēšanai paredzētu zāļu, bet īpaši – zāļu retu slimību ārstēšanai (Semaško Krievijas medicīnas folozofija – utilitārisma teorija nosaka par morāli labu rīcību tikai to, kas dod vislabāko iznākumu iepējami lielākam cilvēku skaitam). Daudzos gadījumos šie medikamenti iepriekš tika importēti. Imports esot ievērojami paplašinājies no Indijas, Bangladešas un Ķīnas, taču joprojām esot vērojams deficīts. Krievija cenšas palielināt iekšzemē ražoto zāļu īpatsvaru līdz 88 %. Pašlaik šis īpatsvars esot 60 %.
Krieviem var nākties arī iemācīties, kā iztikt ar pašu ražotu medicīnisko aprīkojumu, par Krievijas centieniem radīt magnētiskās rezonanses aparatūru visplašāk pieejamā literatūra atrodama anekdošu lapās.
Veselības aprūpes iestādes ļauj remontēt importa diagnostikas un ārstniecības iekārtas, izmantojot neoriģinālas rezerves daļas un komponentus, kas nozīmē, ka Siemens datortomogrāfam ir Krievijā ražota lampa (grūti iedomāties, ka tā arī strādā).
Krievijā pieaugot nelīdzestība – pacienti izlēmuši nepirkt medikamentus, jo nauda viņiem esot vajadzīga citām lietām, piemēram, pārtikai un īrei.
Importa problēmas ir izraisījušas dažu medikamentu, piemēram, antibiotisko līdzekļu, cenu pieaugumu. Tas savukārt licis dažās klīnikās pārtraukt operācijas, kas atkarīgas no importētiem medikamentiem, tostarp – veikt locītavu endoprotezēšanas. Šķiet, ka šī problēma skārusi salīdzinoši nelielu iedzīvotāju daļu. Tiesa, problēmas Krievijas veselības aprūpē nav nekas jauns – gadiem ilgi mediķu atalgojums ir zems, korupcija plaši izplatīta, reformas nav bijušas veiksmīgas.
Arī Krievijas ārstiem ir kvalifikācija un pieredze, lai strādātu ārvalstīs, ļoti daudzi no viņiem šobrīd vēlas pamest Krieviju, bet nevar. Ārstiem ir aizliegts izbraukt, bet, tos, kas pārlieku izrāda interesi par emigrācijas iespējām, mēdz iesaukt dienēt armijā par militārajiem mediķiem. Un kas notiek ar tiem, kas piespiesti dienēt Krievijas armijā, variet vēlreiz lasīt raksta sākumdaļā.
