Hibrīdkarš un tā ietekme uz veselības aprūpi
16
Divdesmit pirmā gadsimta karadarbību raksturo operācijas dažādās, bieži atšķirīgās jomās, asimetrija un hibrīda pieeja. Hibrīdkarš ietver konvencionālo, kā arī nekonvencionālo spēka instrumentu un apvērsuma līdzekļu mijiedarbību vai saplūšanu. Šos instrumentus vai rīkus sinhronizēti apvieno, lai atrastu vai izmantotu pretinieka ievainojamību un panāktu sinerģisku efektu.
Par hibrīdkaru mēs šobrīd gūstam priekšstatu no Krievijas vardarbīgās agresijas Ukrainā.
Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu, kurā tiek izmantoti visi hibrīdkara komponenti, tostarp politisks, diplomātisks, ekonomisks un finansiāls karš, juridisks karš, kā arī sociokulturāla agresija, un šajos karos tiek plaši tiek izmantoti arī infrastruktūras, izlūkošanas un noziedzīgu grupējumu resursi un līdzekļi.
Hibrīdkaru raksturo noziegumi pret civiliedzīvotājiem – izvarošana, spīdzināšana, slepkavības, marodierisms un laupīšana. Un tomēr – īpašas bažas rada apdraudējums slimnīcām un veselības aprūpei.
Eiropā par šo hibrīdkara aspektu tiek runāts visai maz, bet Ukrainas karš ir parādījis, cik būtiski ir gan novērtēt riskus, gan nodrošināt ārstu, medicīnas māsu un cita veselības aprūpes personāla drošību, ņemot vērā Krievijas noziedzīgo stratēģiju, kas ar raķetēm, droniem, artilēriju vēršas pret civilajiem objektiem un dzīvības nodrošināšanas sistēmām, mērķtiecīgi uzbrūkot veselības aprūpes iestādēm un personālam. Ir skaidrs, ka jebkurā nākamajā karā cietīs arī Ženēvas konvencijas aizsargātās slimnīcas vai slimnīcu kuģi.
Hibrīdkaram un uzbrukumiem veselības aprūpes iestādēm vajadzētu izraisīt spēcīgāku starptautiskās sabiedrības reakciju, bet starptautiskai sabiedrībai būtu jāveic izmeklēšanu un jāpublicē pētījumus, kuros uzsvērti šie prettiesiskie uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm un darbiniekiem.
Krievija jau iepriekš ir izrādījusi un turpina izrādīt klaju necieņu pret spēkā esošajām starptautiskajām humanitārajām tiesībām, Ženēvas konvenciju un cilvēktiesībām kopš tās 2019. gada izstāšanās no Ženēvas konvencijas I protokola 90. panta. Putina valdībai šķiet, ka šis izņēmums pasargā viņu no jebkādas kriminālvajāšanas nākotnē, jo īpaši – par Ukrainā veiktajiem noziegumiem. Līdz šim ļoti maz Krievijas kara noziegumu veicēju ir saukti pie atbildības, un tie ir gūstekņi, kas nonākuši Ukrainas tiesās.
Kriminālvajāšana par kara noziegumiem un kompensāciju noteikšana ir sarežģīta, bet vēl sarežģītāka ir noziedznieku līderu saukšana pie starptautiskās tiesas. Jebkādi centieni izdot Krievijas pilsoņu apcietināšanas orderus vismaz šobrīd ir veltīgi, ja vien Krievijā nenotiks režīma maiņa.
Slimnīcām ar Sarkanā Krusta, Sarkanā Pusmēness vai līdzīgu medicīnisku emblēmu aizsargājošu simbolu piemīt morāla vērtība, kas apliecina civilizācijas kopējo cilvēcību.
Ukrainas kara pieredze liecina par Krievijas politikas ļaunprātīgu izmantošanu gan valdības, gan militārajā līmenī, un sasaucas ar hibrīdkara pārkāpumiem pret veselības aprūpes iestādēm Sīrijā un Čečenijā.
Eskalācijas problēmas Ukrainas karā sākās ar brīdi, kad pirmais iebrukums (krievu ģenerāļa sapnis: “pēc nedēļas Kreščatikā pieņēmsim Krievijas armijas parādi!”) apstājās un sākās iznīcināšanas karš ar briesmīgām sekām cilvēku dzīvībai un veselībai gan Ukrainā, gan ārpus tās. Eskalācija nozīmēja gan tiešu kaitējumu – kaitējumu ievainoto un pārvietoto cilvēku fiziskajai un garīgajai veselībai un graujošai ietekmei medicīnas pakalpojumiem Ukrainā, gan netiešu apdraudējumu – pārtikas produktu un graudaugu piegādes pārrāvumu valstīm ar zemiem ienākumiem. Putina veiktā kara eskalācija ievērojami pasliktina situāciju globālās veselības jomā, jo tā palielina konflikta mērogu, ilgumu un apdraudējumu.
Kā liecina raķešu uzbrukumi Ukrainas civilajiem mērķiem, Krievija alkst nogalināt, ievainot, kā arī sabojāt veselībai un labklājībai svarīgu infrastruktūru.
Spēka līdzsvars Ukrainas karā un vardarbīgā ideoloģiskā konkurence sašaurina politisko telpu, kurā darbojas globālā veselības aprūpe
Krievijas cīņa pret Ukrainu grauj Krievijas kā lielvaras statusu, patiesībā pieaug Ķīnas un ASV ģeopolitiskā nozīme. Lai gan šīs divas valstis nav karadarbībā, tās Ukrainas kara ietekmē nerunā (vai runā čukstus) par lielākajiem globālās veselības apdraudējumiem – hroniskām slimībām, psihiskām slimībām, onkoloģiju, pandēmijām un klimata pārmaiņām.
Vēl vairāk – stāsts jau nav tikai par lielvarām. Situācija ar katru dienu pasliktinās, jo pasaule ir zaudējusi spēju reaģēt uz jauniem veselības apdraudējumiem un pasliktinās nabadzīgāko iedzīvotāju dzīves apstākļi.
Krievijas iebrukuma radītie draudi drošībai un demokrātijai Eiropā un starptautiskajai kārtībai ir piespieduši valstis tērēt arvien lielākus politiskos, ekonomiskos, diplomātiskos un militāros resursus šai krīzei. Šī milzīgā līdzekļu novirzīšana ir apgrūtinājusi uzmanības pievēršanu neatliekamām globālām veselības problēmām, piemēram, Covid–19 seku likvidēšanai, gatavības uzlabošanai pandēmijām un pielāgošanai klimata pārmaiņām. Karš Ukrainā novilcina to laika grafiku, kas ļautu sasniegt labāku globālo veselības pārvaldību un pagarināt cilvēku dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti.
Nevienlīdzībai veselības jomā ir ekonomiska un politiska ietekme. Pasaules Bankas veiktās ekonomiskās analīzes liecina, ka karš var novest 60 procentus Ukrainas iedzīvotāju zem nabadzības sliekšņa, bet nabadzība tieši korelē ar sliktiem veselības rādītājiem.
