Krievijas pilna apjoma karš Ukrainā – lielākais apdraudējums cilvēka tiesībām uz veselību Eiropā kopš Otrā pasaules kara
16
Karš starp Krieviju un Ukrainu uzskatīts par lielāko apdraudējumu Eiropas drošībai kopš Otrā pasaules kara. Tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām triecieni un kara eskalācija no Krievijas puses draud palielināt militārās vardarbības apjomu, cilvēku ciešanu mērogu un to problēmu nopietnību, kas pasaules veselības aprūpes sistēmām būs risināmas turpmākajos (desmit?) gados. Šķiet, ka lielākos zaudējumus cilvēku veselībai un dzīvībai nodara stratēģiska sakāve, ko tieši vai netieši sajūt Krievijas diktators. Pat nezaudējot karā, Putins zaudē savā dzīvē, viņa vecumdienas iztek kara bailēs, panikā un satraukumā.
Putina rīcība atbilst modelim, kas ir atkārtojies neskaitāmos karos un bruņotos konfliktos pasaules vēsturē. Saskaroties ar stratēģisku sakāvi, karojošā lielvara paplašina agresiju, pie kam gan savās mājās, gan kaujas laukā, gan pret ienaidnieka tautu iedzīvotājiem. Šī vesturē rakstītā impulsa spēks – eskalēt kara laikā – ir pamatā starptautisko cilvēktiesību regulējumam attiecībā uz ārkārtas pasākumiem kara laikā. Tas radījis starptautisko humanitāro tiesību aizliegumus attiecībā uz ieročiem, kas rada liekus ievainojumus un nevajadzīgas ciešanas, militārām operācijām, kas izraisa neselektīvus vai nesamērīgus civiliedzīvotāju upurus, apzinātiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai vai iedzīvotājiem un okupētās teritorijas aneksijām.
Šobrīd katrs Putina solis eskalācijas ceļā ir pretrunā starptautiskajām tiesībām. Viņa vēršanās pret iekšzemes opozīciju ar iesaukšanu armijā pārkāpj Krievijas pienākumus starptautiskajās cilvēktiesībās. Viņa draudi izmantot kodolieročus, okupēto teritoriju aneksija un tīši uzbrukumi civiliedzīvotājiem rada nopietnas bažas saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Ukrainas kara laikā stratēģiskā eskalācija priekšroku dod vardarbībai, teroram un varas imperatīvam pār starptautiskajām tiesībām.
Vēsture māca, ka stratēģiskā karadarbības eskalācija rada arvien lielāku postu veselībai, veselības sistēmām un veselības sociālajiem faktoriem.
Krievija, vēršoties ar ieročiem pret Ukrainas veselības aprūpes iestādēm un personālu, uzbrukumos ignorē daudzas konvencijas, kas pieņemtas, lai stabilizētu mūsu ierasto pasaules kārtību. Uzbrukumi ātrās palīdzības mašīnām, veselības aprūpes darbiniekiem un slimnīcām ir nodzinuši Ukrainas neatliekamo medicīnisko aprūpi pagrabos un citās nedrošās vietās, kas nekad nav bijušas paredzētas kā veselības aprūpes iestādes. Veselības aprūpes darbinieki konflikta zonā bieži nonāk morāla diskomforta situācijā, jo viņiem nākas pieņemt lēmumus par pacientu priekšlaicīgu izrakstīšanu no slimnīcas – lai pasargātu viņus no iespējamiem uzbrukumiem.
Krievijas uzbrukumiem veselības aprūpes iestādēm nav nekādas militāras vērtības, ja nu vienīgi Ukrainas iedzīvotāju demoralizēšana ar neslēptu mērķi – mazināt tautas un valdības gribu pretoties. Laikā no 2022. gada 24. februāra – dienas, kad Krievijas Federācija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, ir notikuši vairāki tūkstoši uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes sistēmai. Bojātas vai iznīcinātas vairāk nekā 1000 slimnīcas un klīnikas, tūkstošiem uzbrukumu veselības aprūpes infrastruktūrai, piemēram, aptiekām, donoru centriem, zobārstniecības klīnikām un pētniecības centriem, vairāki simti uzbrukumu ātrās neatliekamās palīdzības automašīnām, bojā gājuši vairāki simti Ukrainas ārstu. Grūti šos incidentus uzskatīt par blakusdarbību vai domāt, ka šie objekti un personas tika skartas nejauši, ņemot vērā, ka, piemēram, viena iestāde – Severodoņeckas daudzprofilu slimnīca Luhanskas apgabalā bombardēta turpat vai piecdesmit reižu.
