Pēteris Apinis: Zāles maksā dārgi un maksās vēl daudz dārgāk
54
Autors: Pēteris Apinis, ārsts
Tāda ierasta Latvijas tradīcija – brīžos, kad valdībai nesokas ar darbiem, trūkst naudas, rīcībspēju un ideju, tiek meklēta vainīgā nozare, ko norāt. Kā likums tā ir medicīna. Citkārt, ārsti dārgi, rindas pie speciālistiem garas, ģimenes ārstu nevar sazvanīt, bet biežāk – zāles dārgas. Tā arī šobrīd – neviens lāga nesaprot, kāda ir valdības koalīcija, valdības tēriņus nāksies samazināt, nevis palielināt, budžetu pārdalīt, ministriem sastrīdēties, bet – kā allaž šādos brīžos deputāti metas apkarot zāļu cenas. Bargi pirkstu krata arī tiesībsargs Juris Jansons, skaļi piebalso mediji.
Šī raksta mērķis nav strīdēties ar ļaudīm, kam par medicīnu nav pārlieku lielas sapratnes. Rakstā paustā vēsts nav populāra – zāles nekļūs lētākas, ja kāds trauksies izpildīt politiķu uzstādījumus; būsim reālisti – zāles gadu no gada kļūs labākas, efektīvākas un dārgākas.
Raksta sākumā es vēlos aicināt tos, kam patīk skaitļi, ielūkoties 2022. gada decembra inflācijas skaitļos (šā gada skaitļi vēl nav salīdzināmi). Tātad decembrī inflācija visām precēm un pakalpojumiem kopumā bija 20.8%. Salīdzinoši – inflācija mājokļa un komunālajiem maksājumiem bija 42.8%, pārtikai – 29.3%, veselības aprūpei – 9.7%, bet farmācijas produktiem un farmaceita pakalpojumiem – tikai 6,7%. Šeit man būtu ļoti viegli būtu spekulēt ar atziņu, ka farmācija bremzē inflāciju; bet es teikšu, ka farmācijas ekonomika ir globāls process un kustības tirgū notiek lēnāk. Cenas tiek veidotas gadiem uz priekšu, līgumi lieli, bet cenu kāpums noteikti sekos inflācijai.
Kāpēc zāles maksā ļoti dārgi?
Pirmais iemesls ir – biofarmācijas uzņēmumiem daudz maksā jaunu zāļu izpēte un izstrāde. Izmaksas jebkura jauna medikamenta ieviešanai tirgū ir starp dažiem simtiem miljonu eiro līdz dažiem miljardiem eiro.
Kad jauns medikaments nonāk zāļu tirgū, farmācijas kompānija zālēm uzstāda cenu, kas palīdz atgūt ieguldījumus, kā arī gūt peļņu. Bet, kas ir būtiski – zāļu cenas sedz arī daudzu potenciālo zāļu izpētes un izstrādes izdevumus, tas ir –– 9 no katriem 10 jaunajiem medikamentiem klīniskajos izmēģinājumos cieš neveiksmi un nekad nenonāk tirgū.
Savukārt jaunu zāļu patents parasti biofarmaceitisko zāļu izstrādātājiem dod ekskluzīvas tiesības pārdot zāles 25 gadus, un tas ļauj atgūt ieguldījumus, ko kompānija ir ieguldījusi zāļu izstrādē. Bet pēc šiem 25 gadiem citiem ražotājiem ir atļauts ražot šo zāļu ģenēriskās versijas, un tās nu patērētājiem izmaksā lētāk. Šoreiz neiedziļināsimies biznesa niansēs, bet ir dažādas metodes, kā lielie biofarmaceitiskie ražotāji kavē ģenērisko zāļu ražošanu un laišanu tirgū arī pēc sākotnējā patenta termiņa beigām. Tādējādi pacientiem vēl ilgāk par šiem 25 gadiem vienīgā iespēja ir iegādāties tikai dārgākas, firmas zīmola zāles.
Zāļu ražotāji mēdz arī kavēt ģenērisko konkurentu ienākšanu tirgū, iesniedzot patentus, kas attiecas ne tikai uz zāļu aktīvo vielu, bet arī uz tablešu vai šķidruma formu.
Ļoti sarežģīts stāsts ir par zāļu mārketingu un reklāmu. Uzņēmumi tērē lielas naudas summas, lai pārdotu un reklamētu savas zāles – un iespējams, ka tie tērē šim nolūkam vairāk nekā izpētei, testiem, izstrādei un klīniskajiem pētījumiem. Šie izdevumi palielina uzņēmējdarbības izmaksas un, iespējams, ceļ zāļu cenas.
Nelaime tā, ka pasaules tirdzniecībā šobrīd ir vismaz 20000 atšķirīgu medikamentu, un nav neviens ārsts, kas tos visus zinātu, atcerētos devas un indikācijas, pārvaldītu šī medikamenta īpašības un blaknes.
Nu nevar izrakstīt zāles, par kurām tu esi dzirdējis tikai nosaukumu un devu. Atkarībā no specialitātes labs ārsts labi pārvalda 20–100 medikamentu lietošanu. Lai iemācītu ārstu darboties ar jaunu medikamentu, viņam ir jāsaņem informācija, jāuztver informācija, jābūt interesei par konkrētās slimības ārstēšanu un jaunākajiem pētījumiem. Šo rindu autors katru dienu vairākas stundas lasa starptautisku citējamu medicīnisku literatūru, bet tas ir saistīts ar pamatdarbu – medicīnas žurnālu rediģēšanu. Vairumam kolēģu nav laika šādai informācijas apguvei, un ir labi, ja farmācijas kompānijas mērķtiecīgi sniedz informāciju specialitātē – gan atbalstot dalību kongresos un konferencēs, gan ar informatīviem materiāliem.
Trešais zāļu cenu celšanās iemesls ir birokrātija labā un sliktā nozīmē – labā nozīmē Eiropas standarti garantē zāļu kvalitāti, uzglabāšanu, loģistiku izsekojamību, bet sliktākajā versijā nosaka ļoti sarežģītu un smagnēju ceļu no ražotāja līdz pacientam caur dažāda veida iepirkumiem, vairumtirgotājiem, mazumtirgotājiem, nereti – apdrošināšanas kompānijām un kompensācijas sistēmām.
Itin viegli ir izsekot zāļu cenām un to ietekmējošajām sistēmām mazumtirdzniecībā, kur aptiekas uzcenojums ir ļoti niecīgs. Sarežģītāk ir ar zāļu loģistiku, reeksportu, starptautisko tirgu. Salīdzinot Baltijas zāļu cenas kopumā, Latvijā tās ir zemākas kā Igaunijā un līdzīgas kā Lietuvā, taču ir medikamenti, kas ir daudz lētāki Latvijā, bet citi ir daudz lētāki Igaunijā vai Lietuvā. Lielā mērā zāļu cenu nosaka kompensācijas sistēma – ja valsts ir galvenais pircējs caur kompensējamo sistēmu, zāles ir lētākas (lielākām valstīm lielāks tirgus – lētākas kompensējamās zāles). Latvijā zāļu kompensācija ir vārgāka nekā kaimiņvalstīs.
Baltijas tirgū jebkuras preces cenu nosaka arī infrastruktūras izmaksas. Latvijā telpu īre, enerģētika, siltumapgāde, digitālie pakalpojumi maksā dārgāk kā Lietuvā un dažkārt arī kā Igaunijā, un šī dārdzība atstāj iespaidu arī uz medikamentu cenu.
Sekojot pasaules tendencēm, zāļu cenas pieaug, un globālais zāļu cenu pieaugums gadā ir 4–6%,, kas desmit gadu griezumā ievērojami pārsniedz globālās inflācijas cenas. Piecu gadu laikā fiksēti 48 gadījumi, kad konkrēta medikamenta cena globālajā tirgū palielinājusies par 500 % vai pat vairāk.
Un tomēr – galvenais iemesls zāļu dārdzībai ir jaunu, efektīgu zāļu ienākšana tirgū. Daudzas slimības, kas tika uzskatītas par neārstējamām, tagad var izārstēt vai efektīvi ārstēt, pateicoties jaunu zāļu izstrādei. Tas ir pozitīvi. Globāli recepšu medikamenti ir viens no visstraujāk augošajiem veselības aprūpes izdevumu segmentiem. Vismaz šobrīd zāļu tirgus nozīmē nepārtrauktu jaunu zāļlīdzekļu izstrādi, kas ļauj lai cīnīties ar slimībām, bet vienlaikus visas zāles kļūst arvien dārgākas. Te vēl jāteic, ka aspirīns vai ibuprofēns, ko pirkām pirms 30 gadiem, nav salīdzināms ar pašreizējiem medikamentiem, šobrīd šie medikamenti ir daudz ķīmiski tīrāki, labākām saistvielām un drošāki gan no ražotāja, gan tirgotāja darbības iespējamām kļūdām. Manuprāt, Eiropas savienībā nav iespējama situācija kā 2004. gadā, kad Latvijā pēc vairāku pacientu nonākšanas slimnīcā tika konstatēts, ka Baltkrievijas rūpnīcas Belmedpreparāti ražotajā askofēnā P atradās pretdiabēta preparāts glibenklamīds, pie kam 2–3 reizes vairāk nekā parastā ārstnieciskā devā.
Gēnu terapijas laikmets ar superlielām cenām
Gēnu terapijai piemīt potenciāls kļūt par vienreizēju ārstniecību. Šīs revolucionārās zāles ir guvušas stabilu vietu ārstniecībā visā pasaulē. Terapija ar šīm zālēm vienam pacientam izmaksā miljonus. Neviena valsts nevar atļauties šos medikamentus visiem pacientiem. Lasītājam es piedāvāju aprakstu par sešām pasaules dārgākajām zālēm.
Šajā sarakstā esmu vadījies pēc ASV datiem. Liela daļa no šiem medikamentiem Eiropā šobrīd maksā vēl dārgāk.
1. CSL Behring un uniQure ir radījušas pasaulē dārgāko medikamentu Hemgenix, kura cena ir 3,5 miljoni dolāru. Ar šo medikamentu ārstē pieaugušos (klīniskajos pētījumos arī bērnus) no hemofīlijas B, kuri pašlaik lieto IX faktora profilaktisko terapiju. Pacientiem ar šo asins slimību parasti ir nepieciešamas regulāra profilaktiska IX faktora ievade, lai aizstātu vai papildinātu zemo asins recēšanas faktora līmeni. Šis process dzīves laikā ir ārkārtīgi dārgs, pie kam traumas un locītavu saasiņojumi rada papildus komplikācijas.
Hemgenix ļauj pacientiem pašiem ražot IX faktoru. Protams, zāles ir ļoti dārgas, un pirmo Hemgenix injekciju Nacionālais Veselības dienests tuvākajā laikā diez vai apmaksās.
Tomēr jāatceras, ka šīs zāles nodrošina ievērojamus izmaksu ietaupījumus visai veselības aprūpes sistēmai, jo samazina hemofīlijas B ekonomisko slogu, samazinot ikgadējo asiņošanas biežumu, samazinot vai atceļot profilaktisko terapiju un radot paaugstinātu IX faktora līmeni, kas saglabājas gadiem ilgi.
Pacienti ar vidēji smagu vai smagu hemofīliju B var mūža laikā izmaksāt veselības aprūpes sistēmām ievērojami vairāk nekā iepriekšminētie 3.5 miljoni.
2. Bluebird bio firmas preparāts Skysona cerebrālās adrenoleikodistrofijas ārstēšanai maksā ap 3 miljoniem vienā devā. Skysona palēnina neiroloģiskās disfunkcijas progresēšanu bērniem, kurus skārusi progresējoša, neatgriezeniska un reta, letāla slimība. Bluebird martā ievadīja pirmo komerciālo devu Skysona sešgadīgam zēnam no Ņujorkas. Tas notika Bostonas bērnu slimnīcā. Cerebrālā adrenoleikodistrofija ir ārkārtīgi reta slimība, kas skar zēnus vecumā no 4 līdz 17 gadiem (augšanas gados), bet pēc sastopamības biežuma varētu skart arī 1 zēnu Latvijā 2–5 gados.
Papildus gēnu terapijas izpētes un izstrādes izmaksām arī paša medikamenta ražošana ir dārga, darbietilpīga un laikietilpīga. Pēc šūnu savākšanas no pacientiem, vienas Skysona devas izgatavošanai ir nepieciešamas 55 līdz 60 dienas.
Uzņēmums nekad neiegūs lielus ieņēmumus no Skysona ražošanas.
3. Pirms četriem gadiem, kad uzņēmums Bluebird bio ieguva regulatīvo apstiprinājumu Eiropā savai gēnu terapijai Zynteglo, uzņēmums noteica no transfūzijas atkarīgās (beta) talasēmijas ārstēšanas cenu 1,575 miljoni eiro, bet jau 2021. gadā uzņēmums aizgāja no Eiropas, nosaucot cenu veidošanas situāciju par nepanesamu un tirgu par salauztu.
2022. gada augustā Bluebird bio ieguva FDA apstiprinājumu gēnu terapijai Zynteglo talasēmijas ārstēšanai un noteica tās cenu 2.8 miljoni dolāru.
Zynteglo ir paredzēts beta talasēmijas pacientiem, kuriem nepieciešama regulāra eritrocītu pārliešana. Šī slimība, kas izraisa nepietiekamu skābekļa daudzumu asinīs, ir iedzimta un skar vienu no katriem 21 000 jaundzimušajiem.
Zynteglo cena radīja globālu viļņošanos, taču tā izrādījās izdevīga, salīdzinot ar standarta aprūpes izmaksām – asins pārliešanu, kas pacientiem var būt nepieciešama ik pēc divām līdz piecām nedēļām. Šādas asins transfūzijas viena pacienta dzīves laikā var izmaksāt vairāk nekā 6 miljonus ASV dolāru.
Interesanti, ka uzņēmums apņemas atmaksāt 80 % no ārstēšanas izmaksām, ja pacienti nesasniedz neatkarību no asins pārliešanas.
4. Spinālās muskuļu atrofijas ārstēšanai Novartis ir radījis medikamentu Zolgensma, kura vienas devas izmaksas ir 2,25 miljoni ASV dolāru.
Spinālā muskuļu atrofija ir reta ģenētiska slimība, ko izraisa mutācija SMNA1 gēnā, taču šī slimība ir pietiekami bieža, lai mēs ar to saskartos arī Latvijā. Tāpat kā citas biežākās gēnu terapijas, Novartis medikaments Zolgensma ir vienreizēja ārstēšana, kas paredzēta uz mūžu – vai vismaz uz daudziem gadiem.
Zolgensma izmanto adenoasociēto vīrusu kā vektoru, lai nogādātu cilvēka SMN gēna funkcionālu kopiju mērķa motorneironu šūnās, kas ļauj saražot normālus SMN proteīni muskuļu funkciju atbalstam.
Attiecībā par šīm zālēm mums jau ir ilgtermiņa dati, kas liecina par medikamenta ilgstošu iedarbību. Visilgākā novērošana ilgst jau septiņus ar pusi gadus, un vairākiem pacientiem novērošanas periodā izdevies nostāties uz kājām.
5. Chiesi Farmaceutici medikamenta Myalept ārstēšanas izmaksas gadā pārsniedz 1,26 miljoni ASV dolāru. Ilgus gadus leptīna deficīta medikaments Myalept ieņēma līderpozīcijas pasaules dārgāko medikamentu ikgadējos reitingos. Tas ir – līdz parādījās gēnu terapija.
Viena zāļu flakona cena ir vairāk nekā 5000 eiro, un pacienti mēnesī patērē vidēji 18 flakonus.
Myalept, cilvēka leptīna rekombinantā forma, ieguva apstiprinājumu 2014. gadā, lai ārstētu leptīna deficītu pacientiem ar iedzimtu vai iegūtu ģeneralizētu lipodistrofiju. Lipodistrofija ir retu slimību grupa, ko raksturo taukaudu zudums, kas izraisa leptīna hormona deficītu un vielmaiņas traucējumus.
Šīs zāles ir vienīgais apstiprinātais retās slimības ārstēšanas veids, tāpēc lētāku variantu nav.
6. Eiger BioPharmaceuticals preparāts Zokinvy nav gēnu terapija, taču var izmaksāt vairāk nekā 1 miljonu ASV dolāru gadā.
Zokinvy ir 2020. gadā apstiprinātas zāles reti sastopamu slimību ārstēšanai – Hučinsona-Gilforda progerijas sindroma un pārstrādes deficīta progeroīdas laminopātijas ārstēšanai pacientiem no 1 gada vecuma.
Hačinsona-Gilforda un progeroīdā laminopātija ir divas atšķirīgas, letālas slimības, ko raksturo priekšlaicīga novecošanās. Pasaulē ar Hučinsona-Gilforda sindromu slimo aptuveni 400 cilvēku, bet ar progeroīdām laminopātijām ar pārstrādes deficītu – aptuveni 200 cilvēku, bērni mirst līdz 15 gadu vecumam no sirds slimībām vai insulta.
Kā farneziltransferāzes inhibitors Eiger BioPharmaceuticals medikaments Zokinvy ir vērsts pret toksisku progerīna vai progerīnam līdzīgu farnezilētu olbaltumvielu uzkrāšanos.
Ap miljonu izmaksā vēl vismaz 5 medikamenti.
Zāles nozīmē ārsts un izsniedz farmaceits – paradigma, kas nebūtu maināma
Šo rindu autors netic pašārstēšanās projektiem ar zālēm, ko pacienti iegādājas bez ārsta ieteikuma un bez receptēm. Tas, ka daļa Saeimas deputātu ir pārliecināti, ka labāk par ārstu var nozīmēt ibuprofēnu, diklofenaku, omeprazolu vai paracetamolu, liecina tikai un vienkārši par dziļiem robiem izglītības sistēmā, kad valsts varu pārņem slikti izglītoti cilvēki.
Vissliktākais, ko politiķi var pielemt, bet, kas dažās Eiropas valstīs ir pielemts, ir centieni tirgot bezrecepšu medikamentus ārpus aptiekām. Šeit es nedomāju Rīgas Centrāltirgu, kur uzbāzīgi spekulanti cenšas pārdot Krievijā un Baltkrievijā ražotus pretsāpju līdzekļus (tam būtu jākļūst par krimināli sodāmu biznesu), bet gan tirgotāju vāji slēptus sapņus lieveikalā Rimi vai benzīntankā CircleK pie letes tirgot paracetamolu un nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Katrs Latvijas ārsts ir redzējis paracetamola pārdozēšanas izraisītas aknu mazspējas un komas, paracetamola pārdozēšana bieži noved pie aknu cirozes un nāves.
Mēs esam redzējuši nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izraisītus sirds asinsvadu bojājumus, kuņģa un zarnu asiņošanu, nieru mazspēju. Neviena zāle nav nekaitīga, lielākās devās visas zāles ir indes. Diemžēl mūsu pacients ar “Googles” sniegtajām zināšanām ir neticami kārs uz bezrecepšu zālēm, kā arī brīnumlīdzekļiem interneta tirgotavās.
Man ir dažas iebildes pret medikamentu tirdzniecību ārpus aptiekas:
• Latvijas iedzīvotāji lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus daudz par daudz pat tad, ja tos tirgo aptiekā un aptiekāre pasaka pa cik tabletēm, cik reizes dienā un cik ilgi zāles drīkst lietot;
• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir bīstami un izraisa kuņģa zarnu asiņošanu, nieru un aknu slimības, infarktu un insultu, bieži arī nāvi;
• tiem, kas lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret drudzi ilgāk par 3 dienām, bet pret sāpēm – ilgāk par 10 dienām, noteikti jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu. Nezinu, kā ģimenes ārsts var konstatēt pacienta tieksmi pārmēru lietot bezreceptūras medikamentus;
• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodas gandrīz visu salikto, no padomju laikiem pierasto kombinēto medikamentu sastāvā, kas tiek kontrabandas ceļā vesti no Baltkrievijas, pārdoti no rokas Centrāltirgū, turklāt šie medikamenti nereti ir viltojumi ar nezināmām zāļu devām;
• vīriešiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi lielākā devā nozīmē impotenci (nestāvēs), sievietēm – grūtniecības problēmas;
• zāļu nepamatota lietošana rada lielus izdevumus veselības budžetam, nodrošina 5% akūto hospitalizāciju, kā arī daudz nāves gadījumu. Tātad – katrs divdesmitais gadījums, kad neatliekamā medicīniskā palīdzība vedusi pacientu uz slimnīcu, ir saistīta ar nepareizu vai nepamatotu zāļu lietošanu. Un vēl vairāk – arī viena no 25 nāvēm ir saistīta ar nepareizu un nepamatotu zāļu lietošanu.
Pasaules pieredze liecina, ka zāļu lietošana pieaug, tiklīdz kāds recepšu medikaments tiek pārvērsts bezrecepšu medikamentā, bet īpaši – bezrecepšu medikamentu tirdzniecību pārceļot no aptiekas uz lielveikalu. Ar nepārtrauktu reklāmu cilvēki tiek pārliecināti, ka lietot zāles ir nekaitīgi, vērtīgi, pareizi un pat veselīgi. Tiek uzpirkti politiķi un birokrāti, kas veiksmīgi pakļaujas globālā biznesa uzstādījumiem.
Ja nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi tiktu pārnesti uz lielveikalu vai benzīntanku, aptieku apgrozījums samazināsies provizoriski par 10–15%, pārējās zāles kļūs dārgākas. Dārgākas kļūs tās zāles, kas tiešām glābj dzīvību, uztur dzīvību, ārstē smagas slimības, jo aptiekas turpinās uzturēt sterilitāti, telpas, zāļu labas glabāšanas nosacījumus, datu bāzes, ilgstoši glabāt tos medikamentus, ko ārsti nozīmē un pacienti pērk ļoti reti (retās slimības). Otrkārt, pieaugtu medicīnas ierīču, pārsienamā materiāla, instrumentu cenas.
Jādomā, ka vingrinājumu ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, paracetamola un omeprazola tirdzniecības atļaušanu lielveikalos finansē vai sponsorē globālā farmācija, kam ir izdevies ievērojami palielināt savu peļņu visur, kur šāds vingrinājums veikts. Zviedri bija spiesti pārtraukt paracetamola tirdzniecību ārpus aptiekām, jo pārāk daudz bija pārdozēšanas gadījumi ar smagām aknu kaitēm (parasti pacients sev un bērnam nozīmē gan tabletes, gan sīrupu ar paracetamolu, gan karsto dzērienu ar paracetamolu, gan kombinētu tableti, kas arī satur paracetamolu).
Neticiet zāļu un uzturbagātinātāju reklāmām sociālajos tīklos un portālos!
Šobrīd Latvijas sociālos tīklus, portālus un citus digitālus informācijas avotus pārplūdina svešās valstīs sarakstītas zālēm līdzīgu (iesaiņojums, tabletes, kapsulas) uzturbagātinātāju reklāmas. Pie šīm reklāmām pievienota kāda Latvijā populāra ārsta – profesora Andreja Ērgļa, profesora Anatolija Danilāna, profesora Viļņa Dzērves, profesora Romāna Lāča, profesora Andra Skrides, profesora Uga Dumpja, profesora Jāņa Eglīša, diemžēl – arī šo rindu autora, bilde ar viņa it kā paustu vēstījumu, piemēram, pārtraukt visu citu zāļu lietošanu, bet lietot šo medikamentam līdzīgo vitamīnu un augu produktu sajaukumu. Teksts par ieteicamajiem uzturbagātinātājiem parasti ir diezgan vienveidīgs – sākumā ir daļēji patiesa informācija par augstu asinsspiedienu, holesterīnu, cukurslimību, reimatoīdo artrītu, bet tad ieteikums atteikties no citām zālēm un lietot brīnumlīdzekli, kas izstrādāts it kā konkrētajam ārstam līdzdarbojoties. Pacients saņem 50% atlaidi par viņam nevajadzīgu produktu, kas tāpat ir nesamērīgi dārgs pret pašizmaksu. Vēl tekstā tiek apgalvots, ka konkrētais brīnumlīdzeklis nav sastopams aptiekās, jo aptieku tīklos praktiski neesot efektīvu preparātu.
Šo reklāmu problēma ir apstāklī, ka uzticoties Latvijā populārā ārsta attēlam un maldīgajai informācijai, tiešām liels procents vecāka gadagājuma cilvēku var atteikties no nozīmētajiem preparātiem un iegādāties šo medikamentam līdzīgo bezjēdzīgo maisījumu. Hroniskiem hipertonijas, hiperholesterinēmijas, diabēta pacientiem nozīmētais medikaments vai medikamentu kombinācija būtu jālieto visu atlikušo mūžu, un tas jāveic paralēli fiziskām kustībām, veselīgai ēdmaņai un smēķēšanas atmešanai. Bet iepriekšminētais – atlikušais mūžs kardioloģijas pacientiem nereti nozīmē divdesmit vai trīsdesmit gadus, kurus tad nu būtu jālieto kardiologa vai ģimenes ārsta izrakstīti medikamenti. Diemžēl blēdīgās maldu reklāmas iesaka vajadzīgos medikamentus nelietot. Nepatiesas ziņas veselības aprūpē nozīmē cilvēku nāvi. Veselības ministrijas, Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas uzdevums būtu novērst šādu nepatiesu ziņu esamību portālos un sociālajos tīklos.
Attiecībā uz jebkuru medikamenta vai medikamentam līdzīga uzturbagātinātāja reklāmu man jāsaka, brīnumlīdzekļu nav, pat ja tas ir uzturbagātinātājs, kas sastāv no dabas preparātiem un vitamīniem. Ja kāds jums cenšas iegalvot, ka līdzeklis der pret visu, tad tas neder ne pret ko. Mūsdienu farmācija ir iemācījusies no katra auga izvilkt vajadzīgo alkoloīdu vai ārstniecisko molekulu; labāk lietot šo ārstniecisko vielu jau zāļlīdzekļa sastāvā.
Vislabākais uzturbagātinātājs ir pareizs uzturs. Sirds slimniekiem – jūras zivis, augļi, dārzeņi, graudaugi, olīveļļa. Manuprāt, vienīgais uzturbagātinātājs, kas Latvijas ziemā lietojams papildus pilnvērtīgam uzturam, ir D vitamīns.
Nekad nevajag kaut ko medicīnisku pirkt tieši internetā. Viltojumu līmenis interneta medikamentiem ir 20–30% līmenī. Ja nu kāds vēlas kaut ko iegādāties internetā, tad zāles, uzturbagātinātājus, smēres, ziedes, vitamīnu kompleksus sociālajos tīklos var pētīt un ar informāciju dalīties tikai tad, ja vietne reģistrēta Latvijā, un nav tulkota ar digitālu tulkošanas funkciju. Latvijā interneta aptiekas ir visām lielajām aptieku ķēdēm, un tās ir uzticamas.
Lai ko Jums nesolītu politiķi un Veselības ministrija – zāles kļūs dārgākas, pieejamība samazināsies. Jārēķinās, ka Latvijā vairums iedzīvotāju, nonākot finansiālās grūtībās, piemēram inflācijas vai energoresursu cenu pieauguma dēļ, kā pirmo izvēli mazināt tēriņus lemj neiegādāties medikamentus, kas nepieciešami viņu hronisko slimību ārstēšanai, īpaši, ja valsts līdzfinansējums (kompensācija) konkrētām zālēm ir 50% vai 75%.
Un vēl viens būtisks aspekts sarunai par farmāciju – zāles palīdz tikai tad, ja tās lieto pareizās devās un laikā. Diemžēl gandrīz puse mūsu hronisko pacientu zāles nenopērk, nelieto vai lieto nepamatotās devās. Bet tas ir stāsts par līdzestību un cita raksta vērts.
