Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu?
58
Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
27. februārī ASV Pārtikas un zāļu administrācija izsniedza ārkārtas lietošanas atļauju Johnson&Johnson/Janssen 26. tipa adenovīrusa vektora vakcīnai Ad 26.COV2.S. Nav ne mazāko šaubu, ka tuvākajā laikā šādu atļauju – izmantot Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu, sniegs arī Eiropas Zāļu aģentūra, tiklīdz būs veikusi vakcīnas paātrinātu vērtēšanu.
Paātrinātā vērtēšana ir viens no Eiropas Zāļu aģentūras rīkiem, kas noteikts normatīvajos aktos, lai paātrinātu daudzsološu zāļu, to vidū arī vakcīnu, vērtēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijās.
Šķiet, ka Johnson&Johnson/Janssen vakcīnas nav tik efektīvas kā Moderna vai BioNTech/Pfizerm RNS vakcīnas, lai gan tikpat labi spēj novērst hospitalizāciju (smagus slimības gadījumus) un nāves gadījumus.
Toties Johnson&Johnson/Janssen vakcīna ir lētāka, vieglāk izgatavojama un izplatāma. Tai nepieciešama tikai viena vakcinācija, un blakusparādības mēdz būt daudzkārt vājākas. Zināma aizsardzība pret infekciju sākas 14 dienas pēc vakcinācijas, un pilnīga aizsardzība – 28 dienas pēc vakcinācijas.
Mans uzdevums ir vienkāršiem vārdiem pastāstīt par Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu divu iemeslu dēļ:
• ja šo informāciju sniegs superdārgi apmaksātais Vakcinācijas birojs, tad to nevarēs izlasīt un nevarēs saprast neviens, līdz ar to vakcinācijai tiks nodarīts kārtējais kaitējums;
• ja šo informāciju sniegs re:čekisti un viņiem pietuvinātie mēdiji, tad lasītāji no šīs informācijas sapratīs tikai „maskas, 2 metri, Kariņš gudrs, ziepes, aplikācija telefonā, pats sēdi mājās”.
Šī raksta autors ir kategorisks Kariņa mājsēdes ienaidnieks, jo kā redzam – visi valdības izdomātie zeķbikšu un grāmatu tirdzniecības, sportošanas un deguna elpošanas ierobežojumi tikai palielina saslimstību. Tai pašā laikā autors ir vakcinācijas fans un uzskata, ka vakcinācija var zemeslodi glābt no psihopandēmijas.
Un vēl viena piebilde – autors kā eiropietis mēdz definēt, ka Comirnaty vakcīnu ir radījuši vācu zinātnieki BioNTech, bet amerikāņu Pfizer ir tikai naudas avots. Tieši tāpat Johnson&Johnson vakcīna ir Eiropas zinātnieku veikums firmāJanssen–Cilag jeb JanssenBiotech, bet amerikāņu Johnson&Johnson atkal ir galvenokārt naudas avots.
Tādēļ šo rindu autors lieto paplašināto Johnson&Johnson/Janssen nosaukumu. Un vēl – autoram nav nekādu – ne materiālu, ne cita veida interešu vienas vai otras vakcīnas ražošanā vai izplatīšanā, un šis nudien nav reklāmraksts.
Autors atzīst, ka atrodas lielā akadēmiķa Kaspara Tāra rakstu un lekciju ietekmē. Atsaukšos arī uz Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu, ka šī organizācija „uzskata, ka vienreizēji ievadāma (Johnson&Johnson/Janssen) vakcīna ir labākā iespēja pandēmijas apstākļos, uzlabojot piekļuvi dažādām iedzīvotāju grupām.
Astoņdesmit piecu procentu efektivitāte smagu Covid–19 slimību profilaksē potenciāli aizsargās simtiem miljonu cilvēku no nopietna un letāla Covid–19 iznākuma. Tā arī dod cerību palīdzēt mazināt milzīgo slogu, kas gulstas uz veselības aprūpes sistēmām un kopienām”.
Adenovīrusa vektora vakcīnas
Latvijas informācijas telpa ir pārpilna ar skaidrojumiem par nukleīnskābju – DNS un mRNS (Messenger RNS) vakcīnām. Šobrīd ir reģistrētas un Latvijā ļoti nelielā skaitā (paldies Kariņa valdībai, kas dara visu, lai vakcīnas Latvijā trūktu) pieejamas kompāniju Moderna (mRNA1273) un BioNTech/Pfizer (Comirnaty) mRNS vakcīnas, taču mRNS nestabilitātes dēļ, šīs vakcīnas ir jāuzglabā zemā temperatūrā.
BioNTech/Pfizer vakcīna ir jāuzglabā no -80°C līdz -60°C, bet Moderna -20°C temperatūrā. Šis vakcīnas sastāv no pilna garuma S proteīna kodējošas mRNS, kas ir iepakota lipīdu nanodaļiņās. Lipīdu nanodaļiņas (vienkāršoti – mikroskopiskas tauku bumbiņas) nodrošina mRNS iekļūšanu organisma šūnās, kā arī pasargā mRNS no degradācijas. Man šķiet, ka itin drīz reģistrācijā nonāks vēl viena mRNS vakcīna – Nīderlandē un Vācijā izstrādātā CureVacZorecimeran.
No DNS vakcīnām šobrīd III klīniskajā pētījumu fāzē atrodas tikai Indijas kompānijas CadilaHealthcare produkts ZyCoV-D.
Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna AZD1222,kā arī Johnson&Johnson/Janssen vakcīna Ad26.COV2.S, Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā vakcīna Sputnik V, Ķīnas kompānijas CanSinoBiologics vakcīna Ad5-nCoV ir adenovīrusa vektora vakcīnas.
Adenovīrusu vektoru vakcīnu darbības princips ir līdzīgs DNS vakcīnām. Vakcīna no SARS-CoV-2 saturtikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas tiek iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.
Adenovīrusi ir cilvēka organismam samērā nekaitīgi un mēdz izraisīt iesnām līdzīgus simptomus.
Modificētais adenovīruss ar S proteīna gēnu organism šūnās iekļūst daudz efektīvāk. Tomēr lielai daļai cilvēku dzīves laikā ir izstrādājusies imunitāte prêt adenovīrusiem, tādēļ imūnāsistēma vakcīnu nobendē vēl pirms vakcīna spēj iedarboties. Tādēļ Oksfordas Universitātes /AstraZenecaAZD1222 vakcīna satur modificēt ušimpanžu adenovīrusu.
Pārējās šobrīd pieejamās vai pētāmās adenovīrusu vektoru vakcīnas satur modificētus 5. un/ vai 26. tipa cilvēku adenovīrusus. Johnson&Johnson/Janssen ir radījusi 26. tipa adenovīrusa vektora vakcīnu. 26. tipa adenovīruss, kas ir Johnson&Johnson/Janssen vakcīnā, ir ģenētiski veidots, lai tas varētu inficēt šūnas, bet tur nevairotos.
Tas nevar izplatīties ķermenī un nerada cilvēkiem saaukstēšanos. Tāpat kā Moderna un BioNTech/Pfizer vakcīnas, arī šī vakcīna sniedz ģenētiskas instrukcijas. Adenovīrusu vektoru vakcīna ir droša, jo adenovīruss nevar vairoties cilvēka šūnās vai izraisīt slimību, bet SARS-CoV-2 smailais proteīns nevar izraisīt Covid–19 bez pārējā koronavīrusa klātbūtnes. Šāda pieeja nav jauna. Savulaik tieši Johnson&Johnson/Janssen izmantoja līdzīgu metodi, lai pagatavotu vakcīnu pret Ebolasvīrusu.
Krievijas vakcīna Sputnik V arī ir adenovīrusa vektora vakcīna, taču tās sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors pirmajai devai, gan 5. tipa adenovīrusu vektors otrajai devai. Vadoties no dažādām publikācijām, Sputnik V, šķiet, ir efektīvāka par savu tiešo konkurentu Oksfordas Universitātes/AstraZeneca un Johnson&Johnson/Janssen vakcīnām.
Johnson&Johnson/Janssen vakcīna jāpotē tikai vienreiz
Tā ir liela priekšrocība. Vairāki pētījumi parāda, ka zināma daļa vakcinēto nevēlas (aizmirst, ignorē) otro vakcinācijas reizi, kas ir būtiska Moderna, BioNTech/Pfizer, Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām. Ir noteikts, ka BioNTech/Pfizer vakcīnas otrā daļa būtu jāsaņem ar trīs nedēļu starplaiku, bet Moderna vakcīna – ar četru nedēļu starplaiku.
Interneta vietnēs, kurās ļaudis mēdz dalīties ar saviem vakcinācijas piedzīvojumiem un šausmu stāstiem par vakcīnu blaknēm, nezināma iemesla dēļ dominē informācija, ka otrajai devai ir vairāk blakņu, un tā ir sliktāk panesama (pierādījumu šim apgalvojumam nav).
Dažādās pasaules valstīs tiek novērots, ka 10–20% cilvēku pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas kavē vai vispār nesaņem otro vakcīnas devu.
Pasaules medicīnas literatūrā noris diskusijas par to –vai varbūt zināmai ļaužu grupai (personas bez patstāvīgas dzīvesvietas, personas ar atkarībām, personas ar psihhiskām slimībām utt.) būtu pareizi dot šīs vakcīnas kā vienu devu. Lielākais opponents šādai rīcībai ir Baltā nama galvenais medicīnas consultants doctors Entonijs Fauci (Anthony Fauci), kurš baidās dot tikai vienu BioNTech/Pfizer vai Moderna vakcīnas devu, jo tas var atstāt cilvēkus tikai daļēji aizsargātus.
Eiropā, kur visas valstis sastopas ar vakcīnu trūkumu, noris diskusijas –vai pagarināt laiku starp devām, lai iespējami vairāk cilvēku varētu saņemt pirmo vakcīnu un tādējādi iegūt vismaz nedaudz aizsardzības.
Latvijas gadījumā, kur ir pat radīta speciāla Haosa aģentūra ar nosaukumu „Vakcinācijas birojs”, vakcinācija ar vienu devu, loģiski, nozīmētu samazināt haosu par 50%. Šis apgalvojums gan nav pārliecinošs, jo platforma Manavakcina.lv noteikti radītu jaunus sarežģījumus vakcinācijā un kaut kā pamanītos piespiest Johnson&Johnson/Janssen vakcīnas injicēt divas vai trīs reizes.
Johnson&Johnson/Janssen vakcīna ir pārbaudīta un pierādīta, ka aizsargā cilvēkus ar vienu devu, lai gan joprojām tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, vai divas devas varētu nodrošināt lielāku aizsardzību no Covid–19.
Johnson Johnson/Janssen vakcīna ir ļoti plaši pārbaudīta, t.sk. uz Apvienotās karalistes celmu N501Y un Dienvidāfrikas celmu 501.V2(B.1.351)
Kā jau iepriekšrakstīju, literatūrā var smelties atziņu, kaSputnik V, šķiet, ir efektīvāka par saviem tiešajiem konkurentiem. Tomēr šajā optimistiskajā slēdzienā nav ņemts vērā fakts, ka Sputnik V pārbaudes laikā vēl nebija sastopami Lielbritānijas un Dienvidāfrikas vīrusa varianti, bet Johnson&Johnson/Janssen tika pārbaudīta arī uz tiem.
Johnson&Johnson/Janssen vakcīna tika pārbaudīta dažādās populācijās un plašā laika joslā. To pārbaudīja uz 43,783 cilvēkiem ASV, Dienvidāfrikā un Latīņamerikā, un lielākā daļa pārbaužu tika veiktas vairākus mēnešus vēlāk pandēmijas laikā nekā BioNTech/Pfizer un Moderna vakcīnas, kuras pētījumus un testēšanu veica pērnajā pavasarī un vasarā.
Interesanti lasīt atskaites – Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu pētīja astoņās valstīs trijos kontinentos, pētījumos bija iekļauti ļoti atšķirīgi iedzīvotāji, tostarp 34% dalībnieku, kas vecāki par 60 gadiem. Pētījumā piedalījās 44% Amerikas Savienoto Valstu dalībnieku, 41% iedzīvotāju Centrālajā un Dienvidamerikā (Argentīnā, Brazīlijā, Čīlē, Kolumbijā, Meksikā, Peru) un 15% Dienvidāfrikā.
Četrdesmit pieci procenti dalībnieku ir sievietes, 55% vīriešu. Starp dalībniekiem 59% bija baltādainie un Kaukāza izcelsmesie dzīvotāji, 45% bija latīņu izcelsmes, 19% bija melnādainie/afroamerikāņi, 9% irindiāņi un 3% –aziāti.
Pētījumā nebija statistiski ticamu rezultātu atšķirību starp rasēm, taču bija atšķirīga pēc iedzīvotāju ģeogrāfiskās dzīvesvietas – 28 dienas pēc vakcinācijas ASV aizsardzības līmenis prêt vidēji smagu līdz smagu Covid–19 infekciju bija augstāks nekā Latīņamerikā un Dienvidāfrikā. 3. fāzes pētījums bija randomizēts, dubultakls, placebo kontrolēts klīnisks pētījums, kas ļāva novērtēt vienas vakcīnas devas drošumu un efektivitāti, salīdzinot ar placebo pieaugušajiem no 18 gadu vecuma.
Drošuma un efektivitātes dati tika balstīti uz 43,783 dalībniekiem, no kuriem 468 pēc vakcinācijas diagnosticēja simptomātiskus Covid–19 slimības gadījumus.
Salīdzināšanai – BioNTech/Pfizer vakcīna tika pārbaudīta 43000 cilvēku ASV, Vācijā, Turcijā, Dienvidāfrikā, Brazīlijā un Argentīnā. Moderna tika testēta 30 000 cilvēku ASV.
Ir ziņots tikai par vienu anafilakses gadījumu uz 43,783 cilvēkiem, kas ir pārbaudījuši Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu.
Tātad Johnson&Johnson/Janssen vakcīna tika pārbaudīta jau pēc tam, kad sāka cirkulēt daži no jaunajiem koronavīrusa variantiem, ieskaitot Dienvidāfrikas mutāciju, kura, šķiet, vājina vīrusa atpazīšanu organismā, tostarp pēc vakcinācijas.
Vakcīnām atšķirīga efektivitāte – cik tas nozīmīgi
Viens, ko cilvēki varētu uzreiz pamanīt par Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu, ir tas, ka tā izskatās mazāk efektīga par BioNTech/Pfizer un Moderna vakcīnu efektivitāti. Šovakcīnu iedarbīgums klīniskajos pētījumos bija no 94% līdz 95%. BioNTech/Pfizer vakcīnas reālie izmantošanas rezultāti Izraēlā liecina, ka efektivitāte dzīvē pat ir augstāka nekā pētījumos.Simptomātiskas Covid–19 risks samazinājās par 94% cilvēkiem, kas saņēma divas vakcīnas devas, proti – mazāk par 6%vakcinēto inficējās ar koronavīrusu simptomātiski.
Savukārt kopējā Johnson&Johnson/Janssen vakcīnas vispārējā efektivitāte bijusi 66% prêt vidēji smagu slimību. Taču tā bija 85% iedarbīga prêt smagu slimību, un, laikā arī būtu, 100% efektīva nāves profilaksē, jo neviens, kurš saņēmis vakcīnu, nav miris no Covid-19.
Spekulācijas ap dažādiem procentiem rada iespēju, ka cilvēki uztver Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu kā otrās šķiras vakcīnu. Šāda tendence, kāda dažbrīd vērojama Latvijā ar Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnām, ASV publiskajā telpā parādījusies ar Johnson&Johnson/Janssen vakcīnām. Tiek netieši norādīts, ka ir pirmās un otrās šķiras vakcīnas, no kurām pēdējās attiecas uz ļaudīm ar zemiem ienākumiem, lauku ļaudīm vai atstumtām kopienām. Šie apgalvojumi patiesībā palielina pastāvošo neuzticību visam vakcinācijas procesam.
Vismaz Latvijā būtu jālūdz valsts vadītājam ar krievu valodas filologa izglītību un ministram – pianistam neizteikties salīdzinošā formā par vakcīnām, vai arī vienlaikus ar šiem paziņojumiem uzrakstīt iesniegumu Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas komisijai ar gatavību studēt sešus gadus vispārējās ārstniecības studiju programmā un vēl piecus gadus rezidentūrā.
BioNTech/Pfizer vakcīna jāglabā temperatūrā no -80 º C līdz -60 º C temperatūrā, bet Johnson&Johnson/Janssen vakcīna – ledusskapī
mRNA vakcīnas jāpārvadā un jāuzglabā below–freezing, un, lai tās varētu droši izplatīt, ir nepieciešama sarežģīta aukstuma ķēde.BioNTech/Pfizer lipīdu nanodaļiņas (mikroskopiskās tauku bumbiņas), kurās ievietots pilna garuma S proteīna kodējošas mRNS ir vārgas. BioNTech/Pfizer vakcīna jāuzglabā un jāpiegādā temperatūrā no -80 º C līdz -60 º C.
ASV Pārtikas un zāļu aģentūra FDA gan ir jau nedaudz atvieglojusi šīs prasības, ASV vakcīnu drīkst uzglabāt ledusskapī piecas dienas, taču tā jāizlieto sešu stundu laikā pēc atkausēšanas un atšķaidīšanas.BioNTech/Pfizer vakcīna pirms lietošanas jāatšķaida, to nedrīkst kratīt, bet rūpīgi jāapgriež tieši 10 reizes, lai to samaisītu.
Arī Moderna vakcīna ir jāatsaldē un ar to ir rūpīgi jārīkojas.
Moderna vakcīnu var uzglabāt aptuveni- 20 °C temperatūrā (mājas saldētavas temperatūrā). Savukārt Johnson&Johnson/Janssen vakcīnu var uzglabāt vienkāršā ledusskapī, kas ievērojami atvieglo to glabāšanu un piegādi. Īsumā – slimnīcas un klīnikas var glabāt BioNTech/Pfizer vakcīnu 5dienas, Moderna vakcīnu– 30 dienas, Johnson & Johnson/Janssenvakcīnu – trīsmēnešus.
Secinājums – jāvakcinējas, jo tikai vakcinācija var mūs atgriezt normālā dzīvē
Būtu labi, ja Eiropas zāļu aģentūra iespējami ātri reģistrētu Johnson & Johnson/Janssen vakcīnu, kas ir relatīvi lēta, viegli un 3 mēnešus ilgi uzglabājama ledusskapī, ērti transportējama, ievadāma vienā devā, un, pēc pašreizējiem ziņojumiem, tai ir mazāk blakņu.
Nezināmu iemeslu dēļ Latvija vakcīnas nav iegādājusies (dokumenti par iegādi ir noslepenoti, bet šķiet, ka gan 18. novembra vakarā, gan 20. decembra vakarā triumfēja neizlēmība, tukšmuldēšana, nekā nedarīšana, pie kam triumfēja ne tikai Veselības ministrijā un tās pakļautajās institūcijās, bet galvenokārt Ministru kabinetā, Finanšu ministrijā un, iespējams, arī Ārlietu ministrijā, kurās visās saimnieko jauna vai vecaVienotība). Pēc pieejamās informācijas, Johnson & Johnson/Janssen ir gatava vakcīnas saražot ātrāk un apjomos, kas varētu palīdzēt Latvijai un trešās pasaules valstīm.
Samierināsimies ar to, ka vēl martā Eiropa vakcinēsies cik jaudās, bet Latvija, pateicoties Ministru kabinetam un Vakcinācijas birojam, imitēs vakcināciju ar tiem dažiem tūkstošiem vakcīnu, ko saņemsim.
Lai Latvija varētu iziet no kovidpsihopandēmijas šausmām, lai iedzīvotāji varētu iet uz veikalu, normāli strādāt, sportot, dejot, dziedāt korī, pusdienot „Lido” vai vakariņot restorānā, dziedāt korī un normāli satikties, marta otrajā pusē, aprīlī un maijā vajadzētu izpotēt 1 miljonu iedzīvotāju.
Manuprāt, Krišjānim Kariņam vajadzētu izmantot savas valodu zināšanas, zvanīt Janssen–Cilag prezidentam un jau šobrīd iegādāties vienreiz injicējamo vakcīnu papildus devas.
