Covid ministrija vai Haotiskās vakcinācijas ministrija? Pēteris Apinis par smēķēšanu, Covid–19, vēzi un valsts attieksmi
40
Pēteris Apinis, ārsts
Covid–19 šobrīd ir izraisījusi 3.46 miljonus nāves gadījumu uz zemeslodes. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk kā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu.
Nāvi no Covid–19 veicina mazkustīgs dzīvesveids, adipozitāte, vecums, blakusslimības un smēķēšana.
Vismaz 1 miljonam no tiek, kas miruši no Covid-19, smēķēšana ir bijusi viens no iemesliem fatālai slimības gaitai. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvijā smēķēšana un mazkustīgs dzīvesveids nebūtu veicinājuši smagu un fatālu Covid–19 slimības gaitu.
Tiesa, ir viena institūcija Latvijā, kurā par veselīga dzīvesveida nozīmi infekciju slimību profilaksē nekas nav dzirdēts un runāts – tā ir Veselības ministrija.
Bet šobrīd šo ministriju jau sen vajadzēja pārdēvēt par Covid ministriju vai Haotiskās vakcinācijas ministriju.
Arī atziņa, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem parasti nepietiek naudas zāļu iegādei, īpaši – to kompensējamo medikamentu iegādei, kur valsts sedz tikai daļu izmaksu, nāk no labklājības ministres Ramonas Petravičas.
Tieši labklājības ministre publiski aicinājusi straujāk celt tabakas izstrādājumu akcīzes nodokli lai atbalstītu vecāku un trūcīgāku iedzīvotāju iespējas iegādāties recepšu medikamentus (salīdzināšanai – Latvijā kompensēti tiek 67 inovatīvie medikamenti, Lietuvā – 99, bet Igaunijā – 80).
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija attiecībā uz tabakas izstrādājumiem veic dižu matu skaldīšanas vai rosības imitācijas aktivitāti, kas nudien nemazina tabakas izstrādājumu patēriņu un pieejamību bērniem un jauniešiem. Šobrīd aktivitāte vērsta tikai un vienīgi pret elektroniskajām cigaretēm un tabakas sildīšanas ierīcēm.
Šī raksta mērķis ir atgādināt, ka vairāk nekā 90% Latvijas smēķētāji joprojām smēķē cigaretes, un cigaretēm piemīt par 95% veselībai kaitējošāka ietekme nekā elektroniskajām cigaretēm.
Vai es aizstāvu elektroniskās cigaretes? Nemaz ne – tās ir vārti bērniem un jauniešiem – kā uzsākt smēķēšanu. Un arī par to būs šajā rakstā.
Elementārs matemātisks aprēķins (smēķētāju skaits reiz kaitējums) – cigarešu smēķēšana Latvijas iedzīvotājiem nodara 855 reižu lielāku kaitējumu nekā elektroniskās cigaretes un tabakas sildīšanas ierīces.
Un atbilstoši – valsts politikai būtu jābūt agresīvākai tieši pret šo ļaunumu. Tomēr Saeimā un valdībā ar tabakas industrijas gādīgu atbalstu darbojas varens cigarešu lobijs, kas slēpjoties aiz garlaikotiem stāstiem par kontrabandu un nelegālo tabakas tirdzniecību Centrāltirgū, nepieļauj nekādu nopietnu smēķēšanas ierobežošanu.
Jebkādai cigarešu akcīzes nodokļa celšanai visbrašāk pretojas Jānis Reirs kopā ar Finanšu ministriju un politekonomisko pulciņu „PARvienotību”.
Tabakas industrijai ar Latvijas Ārstu biedrības prezidentes Ilzes Aizsilnieces rokām izdevās delatēt šo rindu autoru no Smēķēšanas ierobežošanas valsts komisijas.
Patiesībā jau komisijās sēdēt ir visai bezjēdzīga nodarbošanās, bet savas domas medijos un sociālajos tīklos paust nav liegts – pagaidām cenzē salīdzinoši reti.
Un tādēļ lasītājiem es vēlos definēt dažas pasaules literatūrā atrodamas ziņas – sākumā par cigarešu smēķēšanu, bet pēc tam – arī par elektronisko cigarešu smēķēšanu un tabakas karsējamo produktu lietošanu.
Tiem, kas baidās nosmakt no Covid–19 komplikācijām, atgādināšu, ka smēķētājiem ir iespēja nosmakt no plaušu vēža. Plaušu vēža risks cigarešu smēķētājiem ir 22 reizes augstāks nekā nesmēķētājiem un sasniedz aptuveni 1,2 milj. gadījumu gadā.
Vairāk nekā 90% plaušu vēža izraisīto nāves gadījumi ir tieši (arī pasīvā smēķēšana) saistīti ar tabakas smēķēšanu. Tātad – katru dienu globāli šajā gadā uz katriem trim Covid–19 nāves gadījumiem (par ko pirmajās rindās ziņoja avīzes, pirmajos vārdos – televīzijas ziņu pārraides) bija viens plaušu vēža nāves gadījums, par ko neviens pat neiepīkstējās ar pušplēstu vārdu.
Tabakas smēķēšana izraisa daudzas slimības, ieskaitot sirds un asinsvadu slimības, plaušu vēzi, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) un astmu.
Arī ar obstruktīvo plaušu slimību pacienti nosmok, bet to nu mūsu Veselības ministrijā nav dzirdējuši nemaz – tieši plaušu slimību ārstēšanai medikamentu apmaksas kompensācija ir visvājākā no visām slimību grupām.
Laba ziņa – pēdējo 20 gadu laikā tabakas lietotāju skaits pasaulē mazinājies par aptuveni 60 miljoniem – no 1,397 miljardiem 2000. gadā līdz 1,337 miljardiem 2018. gadā.
Diemžēl šis samazinājums ir relatīvs – liela daļa smēķētāju pārgājuši uz bezdūmu tabakas produktu lietošanu, un kopējais tabakas un nikotīna ļaunprātīgu lietotāju skaits ir pieaudzis.
Latvijā smēķējamās tabakas (galvenokārt cigarešu) patēriņš ir mazinājies, vismaz pēc VID datiem, bet kritums ir līdzvērtīgs iedzīvotāju skaita mazināšanās ātrumam.
Pieaugusi ir elektronisko cigarešu lietošana, īpaši pusaudžu un jaunu cilvēku populācijā. Elektronisko cigarešu smēķēšanas izplatības palielināšanās ir saistīta ar priekšstatu, ka tas ir mazāk kaitīgs nikotīnu saturošs produkts nekā parastās cigaretes un varētu mazināt tabakas smēķēšanas izraisīto slimību slogu.
Te nu jāteic, ka veipošana, lai gan mazākā mērā nekā cigaretes, veicina simpatomimētisko tonusu, arteriālā asinsspiediena palielināšanos, trombocītu agregāciju un palielina oksidatīvo stresu.
Visi iepriekš minētie faktori palielina sirds un asinsvadu slimību risku.
Pārliecinoši – elektronisko cigarešu lietotājiem ir lielāka hroniska bronhīta, emfizēmas un HOPS izplatības incidence.
Aromatizētie elektronisko cigarešu produkti globāli vairāk nekā 80% jauniešu ir šobrīd primārais iemesls, kādēļ viņi pirmo reizi uzsākuši smēķēšanu, kas agri vai vēlu rezultējies dažādu smēķēšanas produktu mēģināšanā.
Aromatizētie elektronisko cigarešu produkti bieži tiek mārketēti ar bērnu uzmanību saistošiem nosaukumiem. Cigarešu smēķēšanas uzsākšanas risks astoņas reizes lielāks ir jauniešu vidū, kas sākuši lietot elektroniskus smēķēšanas produktus, pie kam citādāk viņi visticamāk nebūtu uzsākuši (zema riska grupa) smēķēšanu un tabakas lietošanu nekādā veidā.
Pasaulē ienākusi kombinēta nikotīna produktu lietošana. Vairums tabakas produktu lietotāji, uzsākot lietot elektronisko cigareti vai tabakas sildīšanas ierīci, turpina smēķēt arī cigaretes.
Atgādināšu, ka 2019. gada otrajā pusē ASV novēroja akūtu plaušu bojājuma gadījumu epidēmiju, kas izraisīja aptuveni 70 nāves gadījumus jauniešiem, ko visticamāk izraisīja vitamīna E acetāta nekontrolēta pievienošana veipošanai paredzētajos šķīdumos.
Kā liecina Rietumeiropā apkopoti dati, tieši 2021. gada mājsēdes pasaulē veipotāji, īpaši čakli šķīdumus gatavo paši. Pusaudži ir plaši uzsākuši elektronisko cigarešu kārtridžā esošajam šķīdumam pievienot dažādas apreibinošas vielas, t.sk. marihuānu. Mazināt šo risku var tikai, aizliedzot atvērtu kasetņu lietošanu.
Un vēl viena atziņa – pēc Eirobarometra pētījumiem elektronisko cigarešu lietošana drīzāk kavē cigarešu smēķēšanas pārtraukšanu, un pilnīgi nepamatoti ir tabakas industrijas apgalvojumi, ka ar elektroniskām cigaretēm vai tabakas karsējamām ierīcēm smēķēšanu var atmest.
Šobrīd tabakas industrija plaši reklamē beztabakas nikotīna spilventiņus, ko pabāzt zem lūpas. Formāli nikotīna spilventiņi nesatur citas tabakas sastāvdaļas, lietošana novērš gaisa piesārņojumu ar dūmiem, novērš pasīvās smēķēšanas briesmas, to saturs nav jāizspļauj, un tomēr – nikotīns ir šo spilventiņu galvenā viela, un nikotīnam piemīt kancerogēnas īpašības un genotoksiska ietekme.
Bez tam nikotīna spilventiņi, kā likums, nemazina smēķēšanu, bet smēķētājiem nodrošina vairāku tabakas produktu lietošanu.
Secinājumi:
• Latvijā tabakas akcīzes nodoklis ir īpaši saudzīgs pret cigaretēm, cigāriem, cigarillām un citiem smēķējamās tabakas produktiem, kaut joprojām tieši cigarešu smēķēšana ir plašākais un nopietnākais veselību graujošais paradums, sirds asinsvadu slimību un vēža riska faktors;
• elektronisko cigarešu, tabakas karsējamo ierīču, tabakas spilventiņu un citu nikotīnu saturošu un nesaturošu tabakas produktu lietošana neizslēdz cigarešu smēķēšanu, tieši pretēji – parasti šīs ļaunās iedabas kombinējas;
• kaut arī elektroniskās cigaretes, tabakas sildīšanas ierīces un beztabakas nikotīna spilventiņi satur mazāku kaitīgo vielu iedarbības potenciālu, salīdzinot ar parastajām cigaretēm, šie produkti var izraisīt jaunas – no nikotīna atkarīgas cilvēku populācijas palielināšanos jauniešu vidū;
• gan cigarešu dūmu, gan elektronisko cigarešu radītā tvaika mākoņa ieelpošana pārliecinoši rada imūnsupresiju, nomācot daudzus imunomodulējošo darbību noteicošus gēnus, bet tas ievērojami palielina vīrusu (t.sk.,SARS–CoV-2) iespējas sagraut plaušu epitēlija šūnu matrici un funkciju, palielinot iespēju saslimt ar Covid–19 smagi vai fatāli. Cigarešu dūmi izraisa statistiski ticamu dzīvotspējīgu plaušu epitēlija šūnu skaita mazināšanos;
• VID dati liecina, ka ieņēmumi šogad pieauguši proporcionāli akcīzes nodokļa palielināšanai tabakas produktiem un elektroniskajiem smēķēšanas produktiem, neskaitot nelielu kritumu gada pirmajos divos mēnešos.
Tas apliecina, ka pilnīgi nepamatota ir Jāņa Reira aktīvā pretdarbība akcīzes nodokļa celšanai. Šobrīd būtu mērķtiecīgi palielināt akcīzes nodokli tabakas produktiem, īpaši – cigaretēm, un finansējumu novirzīt kompensācijai par recepšu medikamentiem veciem un mazturīgiem cilvēkiem.
Raksta autors lielā mērā ietekmējies no profesora Māra Bukovska akadēmiska raksta medicīnas profesionālā žurnālā.
