Pēteris Apinis: Vēlreiz par meldoniju un maratonskriešanu
0
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents,
Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents
Šis raksts ir komentārs par latvieša pārspīlēto vēlmi būt lielākam katolim par pāvestu vai čaklākam antidopingotājam par WADA (Pasaules Antidopinga aģentūra). Godājama augstskolas docētāja K. K. brīvajā laikā nodarbojas ar garo distanču skriešanu. Reiz Latvijas čempionātā nebija ieradušās augstas klases sportistes, un viņa uzvarēja. Viņai tika veikts dopinga tests, un asinīs atrastas meldonija atliekas. Viņa tika diskvalificēta uz 4 gadiem, turklāt publiski apsmieta.
Cilvēki, kas vīzdegunīgi apsmēja cienījamo vieglatlētikas amatieri, ar vieglatlētiku nodarbojās laikos, kad nelietot virkni šodien aizliegtu vielu bija neiespējami. Ilgus gadus sportisti dažādas ķīmiskas vielas, medikamentus, asins transfūziju lietoja tālab, ka šīs zāles vai metodes nebija aizliegtas. Meldonijs ir aizliegts sportā kopš šā gada sākuma, bet meldonijs vecāka gadagājuma cilvēkiem sirds protekcijai (aizsardzībai) tiek lietots ļoti plaši, turklāt mazās devās meldonijs ir bezrecepšu zāles. Pat tad, ja ārsts to ir ieteicis, tas nav jāraksta uz receptes.
Amatieru sports mums ir jāatbalsta, nevis jāgremdē. Nav nozīmīgāka kolektīvās veselības sarga kā amatieru sports cikliskajos sporta veidos – garo distanču skriešanā, slēpošanā, orientēšanās sportā, riteņbraukšanā, peldēšanā. Vēl vairāk – ja mēs vēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvo ilgu un kvalitatīvu mūžu, neslimo darbspējīgā vecumā, kā arī ievērojami atliek savas vecu ļaužu ligas, mums svarīgs ir vecāka gadagājuma ļaužu sports, proti – veterānu sports. Tomēr veselība, sirds un asinsvadu sistēmas slimību profilakse vecākiem cilvēkiem dažkārt nozīmē ne tikai sportu, bet arī medikamentu lietošanu. Un visiem, kas nodarbojas ar amatiersportu un/vai veterānu sportu, nevar nodrošināt sporta mediķu atbalstu, kas, iespējams, ieteiktu sirds protekcijai kādu citu līdzekli. Un vēl – nav nekāda pamata neļaut cilvēkam nodarboties ar amatiersportu tikai tāpēc, ka Latvijas čempionātā nepiedalās profesionāļi un amatiersportists pats sev par pārsteigumu var kļūt par Latvijas čempionu ar rezultātu, kas jebkuru nopietnu sportistu klātbūtnē vispār netiktu lāgā vērā ņemts.
Tātad – ja vieglatlētikas savienības atsevišķas amatpersonas ir pret amatiersportu, tad visas amatiersporta aktivitātes (pusmaratoni, meža skriešana utt.) jārīko ārpus šīs savienības.
