Pēteris Apinis: Valdība šodien apstiprina budžetu, rīt nes uz Saeimu. Kas atrodams veselības budžeta maciņā?
0
Cīņā par garlaicīgāko lasāmvielu budžets pārliecinoši ieņem pirmo vietu. Vidējais latvietis (politiķis, sabiedriskais darbinieks, žurnālists, tirgotājs) par budžetu ir informēts, viņam par budžetu ir negatīvs viedoklis, taču budžetu lasījis viņš nav. Arī šo rindu autors valsts budžetā lasa tikai vienu sadaļu – par veselības budžetu.
Kā Jums liekas – kura sadaļa valsts budžetā ir tikusi veselībai, ja jau to gan Ministru prezidente, gan Finanšu ministrs atzīst par prioritāti? Pareizi – 29. (divdesmit devītā), sākas budžeta likuma 830. lapaspusē, beidzas – 885. lapaspusē. Nav tāda deputāta, kas spēj tikt līdz veselības jomai, ja sācis budžeta likumā iedziļināties no sākuma. Man šķiet, ka pazīstu tikai trīs bijušos Latvijas Saeimas deputātus, kas, iedziļinoties katrā skaitlī, spēja izlasīt visu budžeta likumu – Gundaru Bērziņu, Valdi Dombrovski un Imantu Kalniņu (komponists savulaik darbojās Saeimas Budžeta un nodokļu komisijā, un neapšaubāmi bija zinošākais deputāts budžeta jomā).
Veselības ministrijas budžets aizņem 56 lapaspuses, kas izdrukātā formā ir gandrīz puskilograms. Ar ļaunu prieku iztēlojos – kā šīm lapaspusēm cauri būries Hosams Abu Meri, jo budžeta lasīšana prasa ne tikai latviešu valodas, ne tikai latviešu birokrātiskās valodas zināšanas, bet arī daudz laika un kafijas.
Visiem tiem, kam ir slinkums lasīt budžetu un pat manu pārskatu par veselības budžetu, es piedāvāju savu galveno secinājumu – budžets ir ievērojami labāks nekā biju prognozējis. Nav tik slikts, kā varēja būt. Ticiet vai ne, bet šajā budžeta dokumentā melns uz balta ierakstīts, ka jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem pieaugs no 69,4 gadiem līdz 71,7 gadiem, bet sievietēm no 79,3 uz 80,4 gadiem. Savukārt veselīgi nodzīvoti mūža gadi vīriešiem pieaugs no 53 uz 53.5 gadiem, bet sievietēm no 55,4 uz 55,5 gadiem. Šādā tempā mēs ne tikai apsteigsim kaimiņus, bet noķersim japāņus un norvēģus.
Veselības ministrijas darbības jomas no Finanšu ministrijas skatpunkta ir četras – veselības aprūpe, sabiedrības veselība, farmācija, kā arī nozaru vadība un politikas plānošana. Jau šajā sadalījumā kļūst skaidrs, ka īstas skaidrības par veselības jomu nav ne Finanšu ministrijas, ne Veselības ministrijas ierēdņiem, bet veselības aprūpe Latvijā ir piramīda, kas apgriezta otrādi, bet tamdēļ lai turētos – iesieta valgos kā lupatu lelle leļļu teātrī.
Veselības budžets nav tikai skaitļi. Ierēdņi budžetā ietilpinājuši arī literāras vērtības. Piemēram, jau pašā sākumā uzskaitīti Veselības ministrijas galvenie pasākumi (ar jēdzienu “pasākums” es iedomājos rautus, pieņemšanas, preses konferences, lentīšu griešanas, svinīgas uzrunas utt., bet budžeta likumā tas nav tā). Ir uzskaitītas 15 prioritātes, kas mēģinātas sakārtot politiski pareizā kārtībā, kas patiesībā nozīmē haotisku mētāšanos. Tās ir: nodrošināt veselības nozares gatavību ārkārtas situācijām, īstenot veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus, nodrošinot koordinētas iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības, nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu pieejamību iedzīvotājiem, mazināt infekcijas slimību izplatības riskus un to ietekmi uz veselību, tai skaitā īstenot pasākumus vakcinācijas aptveres palielināšanai sabiedrībā, veicināt mērķtiecīgu un efektīvu antimikrobiālās rezistences attīstības un izplatības ierobežošanu un apkarošanu, nodrošināt veselības nozares gatavību ārkārtas situācijām, pilnveidot primāro veselības aprūpi, uzlabot kvalitāti un pieejamību, veicināt slimnīcu tīkla attīstību, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību un efektīvu slimnīcu tīkla pārvaldību, turpināt veselības aprūpes sistēmas kvalitātes pilnveidošanu, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību mātes un bērna veselības aprūpes jomā, attīstīt veselības aprūpi onkoloģijā, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, sekmēt audzēju agrīnu diagnostiku, kā arī jaunu onkoloģijas medikamentu pieejamību, īstenot pasākumus atkarības vielu un procesu izplatības mazināšanai, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību personām ar atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas traucējumiem, īstenot pasākumus veselības aprūpes datu digitalizācijai un integrācijai Eiropas Veselības datu telpā, novērst sirds un asinsvadu slimību riskus, uzlabot šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un aprūpes pēctecību, izstrādājot plānu sirds un asinsvadu slimību risku mazināšanai, piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros, visā Latvijas teritorijā un nodrošināt iespējas ārstniecības personu kvalifikācijas uzlabošanai un uzturēšanai, izmantojot ES fondu finansējumu, nodrošināt Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu un mērķu sasniegšanu veselības nozarē, īstenot veselības nozares infrastruktūras attīstības projektus ES struktūrfondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros.
Tātad – primārā aprūpe ir piektā prioritāte, mātes un bērna veselības aprūpe –– astotā, onkoloģija – devītā, sirds un asinsvadu slimības – divpadsmitā prioritāte. No prioritāšu saraksta pazudis diabēts, aptaukošanās, mazkustība, psihiskās slimības. Pilnībā no budžeta likuma svītrota rehabilitācija (vārda sakne parādās tikai nelielā atbalstā “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku psiholoģiskās rehabilitācijas nodrošināšanai”)
Nosaukt par galveno prioritāti drošības stiprināšanu ārkārtas situācijām īpaši izaicinoši ir, ja izlasa visu Veselības ministrijas sadaļu budžeta likumā. Tad izrādās, ka šai prioritāšu prioritātei budžetā paredzēti 2 644 040 eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pamatfunkciju stiprināšanai un 1 551 706 eiro Valsts materiālo rezervju iegādei, atjaunināšanai un uzturēšanai. Kopā valsts medicīnas rezervēm, cilvēku drošībai, glābšanai (atkārtošos – pirmajai prioritātei) paredzēts aptuveni 0.2% no visa veselības budžeta.
Uzreiz jāteic, ka budžetā piecas pirmās prioritātes nav nolasāmas, budžetā par prioritāti ar cipariem naudas izteiksmē ir nolasāma onkoloģija. Tas patiesībā ir labi, bet rada izbrīnu, ka vārdi nesaskan ar cipariem.
Atgriezīsimies pie skaitļiem. Pirmais (un vienīgais) lielais zīmējums ar stabiņiem parāda Veselības ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2023. līdz 2027. gadam, kur skaidri nolasāms, ka nākamgad Veselības ministrijas pārraudzītai darbībai tiks 1 937 775 496 eiro, kas vienkāršoti sakot – gandrīz 2 miljardi, kas ir vismaz par 40 miljoniem vairāk nekā šogad plānots vai vairāk nekā 134 miljoni – kā iztērēts 2023. gadā. Te man jāpiebilst, ka nākamā gada budžets atgriežas Covid–19 gadu budžetā, bet 2021. un 2022. gada finanšu stabiņi no zīmējuma aizvākti prom. Patiesībā jau šajos budžeta viļņos nekā slikta nav. Vēl šeit jāmin, ka Veselības ministrijas budžets no valsts konsolidētā budžeta nākamgad būs 11.3% (šogad 11.7%).
Veselības ministrijas pārraugāmais budžets 1 937 775 496 eiro (pievērsiet uzmanību trim septītniekiem desmitciparu skaitļa vidū), ir ļoti precīzs, šķiet, ka to pie kafijas tases sazīmējuši premjerministre, finanšu ministrs un veselības ministrs, vienam no viņiem skaļi argumentējot un izjusti žestikulējot, bet diviem – atgaiņājoties. Tikai nolaidības dēļ trijotne palaidusi garām izdevību aiz komata pierakstīt vēl 96 eirocentus.
Tā nu tas Latvijā ir iegājies – veselības budžets ir politiska vienošanās, un šo pielemto skaitli sadala saskaitāmajos, nevis otrādi – vajadzību aprēķini un rūpīgi tēriņi tiek saskaitīti, iegūstot gala skaitli.
Pirms lasīt budžeta tabulas tālāk, man ir jautājums, uz kuru allaž esmu vēlējies saņemt atbildi – kas ir ļāvis ierēdņiem ņirgāties par latviešu valodu. Viss, kas budžeta likumā sarakstīts, iespējams ir saprotams, taču tā ir necieņa pret pilnskanīgu, bagātu un saprotamu latviešu valodu. Gramatikas kļūdu ir maz, taču stilistiski teksts ir tik nebaudāms, ka rodas iespaids – topošie ierēdņi skolās tiek vardarbīgi izdzīti no latviešu valodas stundām. Vēlos atkārtot, ka pacients var “saslimt”, bet latviešu valodā vārds “saslimšana” ievazāts no krievu valodas. Tās ir “slimības”, ar ko pacienti saslimst un slimo. Ierēdņiem šādas vienkāršas zinības latviešu valodā nebija saprotamas tajos laikos, kad to skaidroja profesors Ilmārs Lazovskis, un nav saprotamas arī šodien. Mana redaktora pieredze saka priekšā, ka dažādas nodaļas rakstījuši dažādi autori, kas arī strādā dažādās institūcijās, tādēļ Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās palīdzības dienesta, Stradiņa Rīgas universitātes un vēl dažu institūciju gatavotās sadaļas ir labskanīgākas, bet tabulas – cilvēcīgi saprotamākas.
Pieļauju, ka budžeta sastādīšanas gaitā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece izsaukusi par finansēm atbildīgo Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieku, kam latviešu valoda ne tikai nav dzimtā, bet nav arī labi apgūto valodu vidū. Finanšu ministrijas ierēdne sēdusies aiz masīva galda un norādījusi uz iepriekšminēto desmitciparu skaitli gandrīz divu miljardu apjomā.
– Šeit ir kopējais skaitlis, – teic Finanšu ministrijas ierēdne,– tev tas jāapraksta uz 56 lapaspusēm.
– Vai drīkstu to aizpildīt no citiem dokumentiem ar copy–paste metodi? – painteresējas Veselības ministrijas ierēdnis, kurš stāv salīcis, galvu noliecis un rokas nokareni nolaidis.
– Jūsu dokumentus taču neviens lasītājs nevar saprast, – bažījas Finanšu ministrijas speciāliste.
– Tos nevar saprast arī tie, kas tos ir rakstījuši, – ar cieņu atteic Veselības ministrijas ierēdnis.
– Nu tad kopē vien visus skaitļus un frāzes, ko vari iekopēt, bet skaties – tabulām jāizskatās pārliecinošām ar maziem un grūti salasāmiem burtiem, tā lai kādam deputātam neienāk prātā iedziļināties.
– Vai drīkstu svarīgāko nodaļu nosaukt “Politikas un resursu vadības kartes”? Pie šī virsraksta budžeta likumā apstāsies jebkurš lasītājs.
–– Lieliski, Boriss!
Tātad – nākošā sadaļa ar nosaukumu “Politikas un resursu vadības kartes” ir paredzēta, lai jebkuru lasītāju nogurdinātu un atturētu no budžeta caurskatīšanas, un tas tiek panākts ar divām metodēm: nesaprotamu kritēriju izvēle un atsauces uz pretrunīgiem plānošanas dokumentiem, pie kam 2025. gada budžetā kā plāns minēts 2024. gads. Šā vai tā, bet valsts budžetā mēs uzzinām, ka 2023. gadā priekšlaicīgas mirstības skaits no ārējiem nāves cēloņiem (paldies ministrijai – vecums paredzēts līdz 64 gadiem, lai jebkādu mana gadagājuma ļaužu nāvi nevajadzētu rēķināt) uz 100 000 iedzīvotājiem bija 68,5, bet 2024. gadā būs vairs tikai 59.5. Skaidri saprotams un nolasāms, ka nekādas miršanas 2024. gadā pēc budžeta pieņemšanas vairs nav pieļaujamas. Medicīniski novēršanu nāves gadījumu skaits, spriežot pēc 2025. gada budžeta grāmatas šogad ir samazinājies no 204 uz 191. Izcili rezultāti, ja vien atbilstu statistikai. Un vēl – 2025. gada budžetā mēs uzzinām, ka 2023. gada pacientu apmierinātība ar veselības aprūpes pakalpojumiem bija 73.5%, bet 2024. gadā – jau 78%. Šajā vietā pietrūkst Hosama Abu Meri bildes un izjusti pateicības vārdi ministram.
Jokus pie malas! Kam nākamgad Finanšu ministrija un Veselības ministrija plāno papildus līdzekļus? Reto slimību ārstēšanai pieaugums pret 2024. gadu no 173 984 eiro uz 238 222 eiro (šajā gadījumā autors atturas no komentāra – vai šie skaitļi kaut kādā mērā atspoguļo vajadzību un realitāti, tādēļ nedaudz pieskarsies retajām slimībām arī tālāk komentāros), primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanai pieaugums pret 2024. gadu no 187 858 896 eiro uz 225 460 519 eiro, laboratoriskiem izmeklējumiem pieaugums no 49 823 493 eiro uz 62 672 830 eiro, pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai pieaugums no 316 115 460 eiro uz 362 321 060 eiro. neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārās ārstniecības iestādēs pieaugums no 372 133 285 eiro uz 443 088 226 eiro, plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai pieaugums no 219 129 808 eiro uz 232 914 777 eiro. Jūtams pieaugums arī augstākās medicīniskās izglītības apguvei un rezidentu apmācībai.
Jūs visi taču sākāt priekā sist plaukstas un sniegties pēc datora, lai rakstītu pateicības vārdus “Vienotībai”? Bet kā tad tā – ja nu mēs saskaitām kopā visu pieaugumu, tas ir daudzkārt lielāks par tiem 40 miljoniem, kas veselības jomai nākamgad tiks piesviesti? Lieta tāda, ka 2025. gada budžeta likumā, parādot 2024. gadu kā salīdzinājumu netiek parādīti 275 miljoni 74. resora programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai”. Var redzēt, ka 2025. gada budžetā kritums ir tām programmām, kas šogad no šiem 275 miljoniem neko nav saņēmušas, piemēram, asins un asins komponentu nodrošināšanai, dopinga kontrolei utt. Neliels pieaugums uzrādīts arī neatliekamās palīdzības dienestam, taču patiesībā nākamgada NMPD finansējums salīdzinot ar 2024. gadu ir diskutabls, ņemot vērā transporta un loģistikas cenu kāpumu.
Un vēl – izaicinošs uzstādījums – 2025. gadā vidējais ārstniecības ilgums stacionāros samazināsies no 8.8 dienām uz 8.1 dienu, bet par trim samazināsies ģimenes ārstu skaits Latvijā.
Jāpieskaras paredzamajiem naudas tēriņiem un paredzamajiem ieguvumiem arī sabiedrības veselībā. Budžeta dokumentā rakstīts, ka izdevumi sabiedrības veselībai pieaugs no 6 533 037 eiro uz 6 706 750 eiro. Pasaules Veselības organizācija iesaka sabiedrības veselībai atvēlēt vismaz 10% no veselības jomas tēriņiem, tātad – pat uz mūsu knapā budžeta tēriņi ir pārlieku mazi. Toties vērts ieskatīties rezultatīvajos rādītājos, ko Latvija ar šiem nelielajiem tēriņiem sasniegs (lielākoties 2025. gada budžeta likumā kā sasniedzamais rezultāts parādīti 2024. gada prognoze vai 2026. gada sapnis. Šie budžeta likuma uzstādījumi ir cildeni, jo par mazo naudu paredzēts absolūtā alkohola patēriņu litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju mazināt no 11.9 litriem uz 10.4 litriem, smēķētāju īpatsvaru mazināt no 29.3% uz 29%, bet sportojošo bērnu un pusaudžu skaitu ievērojami palielināt. Bez tam nākamgad notiks 4 izglītojoši pasākumi un kampaņas iedzīvotājiem par veselīga dzīvesveida jautājumiem, tiks no jauna izstrādāti 5 informatīvi materiāli par veselīgu dzīvesveidu un epidemioloģisko drošību.
Rakstīt par farmāciju ir bīstami, jo ar 1. janvāri spēkā stājas Hosama Abu Meri unikālais plāns zāļu cenu mazināšanai par 15% vai pat 20%. Lai to sasniegtu paredzēts mazināt vairumtirdzniecības un aptieku uzcenojumus (daļai medikamentu), no pacientiem iekasēt naudu par katru recepti (sauksim to par Hosama nodokli), bet vēl – no valsts piemaksāt aptiekām par katru atprečotu recepti – mazām aptiekām vairāk, lielām aptiekām mazāk. Skaidrs, ka valsts kaut kādā mērā kļūs par sociālistisku sistēmu, kas piemaksās pacientiem par katru recepšu medikamentu, vienlaikus rupji iejaucoties farmācijas tirgū. Lieki teikt, ka budžetā 9 482 256 eiro, kas paredzēti kā piemaksas aptiekām, atrodami desmit lapaspuses tālāk, ir rūpīgi paslēpti sadaļā “Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana”.
Saprotams, ka kompensējamajiem medikamentiem un centralizētām iegādēm budžetā nolasāms vislielākais pieaugums – no 221 124 897 eiro uz 307 815 686, taču vismaz 2024. gada skaitlis patiesībā ir daudz lielāks; pieaugums ir, bet ne tik liels. Nav redzams, cik daudz no šīs naudas tiks tērēts parādu dzēšanai (dati par Pavļuta vārdā nosauktajiem Covid–19 vakcīnu iepirkumiem joprojām ir noslepenoti, skaidrs, ka arī nākamgad par šīm vakcīnām Latvijas budžets raudādams maksās).
Lai farmācijas jomas budžetu slavētu un pieaugumu skaidrotu, šeit un tagad ielikšu skaitļus, kas budžeta likumā noslēpti 10 lapaspuses tālāk. Par 8 422 324 eiro vairāk naudas nākamgad budžetā paredzēts tērēt lai uzlabotu lētāku inovatīvo zāļu pieejamību pacientiem, finansēšanai novirzot pašu ieņēmumus, atbilstoši Nacionālā veselības dienesta noslēgtajiem līgumiem par zāļu ražotāju līdzdalības maksājumiem kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros. Šo budžeta sadaļu izlasīt nav viegli, jo visi Nacionālā veselības dienesta līgumi ar zāļu ražotājiem ir noslepenoti, taču netieši mums tiek pateikts, ka zāļu cenas šajos līgumos nav patiesās cenas. Par 21 520 753 eiro palielināti izdevumi veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas un citu slimību, kurām neatliekami turpināma terapija, uzlabošanas īstenošanai – zāļu kompensācijas sistēmas attīstībai, tai skaitā 16 850 694 euro onkoloģijai un hematoloģijai. Par 21 miljonu palielināti izdevumi medikamentu pieejamības uzlabošanai reto slimību pacientiem, nodrošinot kompensējamo medikamentu pieejamību lielākam pacientu skaitam un paplašinot medikamentozās ārstēšanas iespējas. Par 1 650 000 eiro vairāk naudas tiks onkoloģisko slimnieku stomu iegādei, 12 112 055 eiro papildus paredzēti, lai nodrošinātu kompensācijas nosacījumu paplašināšanu kompensējamo zāļu sarakstā jau esošajiem medikamentiem, 9 303 200 eiro paredzēti lai nodrošinātu samaksu par jauniem kompensējamiem medikamentiem, bet 3 407 727 eiro – lai palielinātu kompensējamo zāļu kompensācijas apmēru no 50% uz 75%.
Lai godātajam budžeta likuma lasītājam atvieglotu likuma izpēti, īsuma komentēšu arī centralizēto medikamentu un materiālu iegādi, kas paredzēta lai samazinātu Latvijas iedzīvotāju saslimstību ar vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, veicot mērķtiecīgu un plānveida vakcināciju pret difteriju, epidēmisko parotītu, garo klepu, B hepatītu, B tipa Haemophilus influenzae infekciju, masalām, masaliņām, poliomielītu, stinguma krampjiem, tuberkulozi, vējbakām, ērču encefalītu bērniem, rotavīrusu infekciju, pneimokoku infekciju un cilvēka papilomas vīrusa infekciju ar drošām un augsti efektīvām vakcīnām. `Šeit jāpieskaita gripas vakcīnu iegāde riska grupām (bērniem līdz 2 gadu vecumam un grūtniecēm, ārstniecības personām, sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem, senioriem, kas vecāki par 65 gadiem, personām ar hroniskām saslimšanām – šim nolūkam budžetā papildus piesviesti 386 131 eiro), ar ko Latvijai līdz šim pārlieku neveicas. Centralizēti paredzēts iegādāties arī peritoneālās dialīzes nodrošinājuma ārstniecības līdzekļus, imūnbioloģisko preparātus, fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinēto slimību korekcijas preparātus un redzes korekcijas līdzekļus bērniem. Šie centralizētie iepirkumi tiek veikti caur Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, Daugavpils slimnīcu, SPKC un citam valsts institūcijām, naudu par iepirkumiem maksā Nacionālais Veelības dienests, kopējā iepirkumu summa 2025. gadā ir 24 562 406 eiro. Viss paliek pa vecam, bet par 2 595 950 eiro palielināti izdevumi dzimumneitrālas vakcinācijas pret cilvēka papilomas vīrusu nodrošināšanai bērniem no 12 līdz 17 gadiem, vakcīnas pret garo klepu nodrošināšanai grūtniecēm un pusaudžiem un pneimokoka vakcīnas nodrošināšanai.
Farmācijas jomas skaitļu raksturojošākie darbības rezultatīvie mērķi ir (lasiet uzmanīgi, tas ierakstīts budžeta likumā!): “kompensējamās zāles saņēmušie unikālie pacienti (skaits) 2024. gadā”, “Vispārēja tipa aptiekas Latvijā (skaits) 2024. gadā” un “Vispārēja tipa aptiekas (ieskaitot aptieku filiāles), kas ir vienīgās apdzīvotajā vietā (skaits) 2024. gadā”. Savukārt “Raksturojošākie darbības rezultatīvie rādītāji ir: “110 kompensējamo zāļu A sarakstā iekļauti jauni medikamenti” un “773 206 kompensējamās zāles saņēmušie unikālie pacienti”. Vienīgais farmācijas jomas kvalitatīvais rādītājs pēc Hosama Abu Meri zāļu cenu reformas spēkā stāšanās būs farmakovigilances ziņojumi, kuru skaits, tiesa, mazināsies no 800 uz 500. Es atvainojos budžeta autoru kolektīvam, bet nekādi neredzu korelāciju starp kompensējamo medikamentu apmaksas naudas summu un farmakovigilances ziņojumu skaitu (farmakovigilance ir zinātne un darbības, kas saistītas ar zāļu blakusparādību atklāšanu, izvērtēšanu, izpratni un preventīvu darbību veikšanu vai citām ar zāļu lietošanu saistītām problēmām).
Ceturtais valis, uz kura balstās Veselības ministrijas sapratne par sabiedrības veselību, profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju ir “Nozaru vadība un politikas plānošana”, bet šīs plānošanas un vadīšanas mērķis ir “uzlabot plānošanu un koordinēšanu veselības aprūpes sistēmā, tādā veidā sekmējot iedzīvotāju veselības saglabāšanu un uzlabošanu, kas ir pamats ilgam un produktīvam darba mūžam”. Šī sadaļa radīta tikai lai kaut kur saliktu visu to, ko dažādi ministrijas ierēdņi sasūtījuši, kam ir maza saistība ar budžetu, nav bijis saprotams – kur likt, piemēram, veselīgi nodzīvoti dzīves gadi, māsu skaits uz 100000 iedzīvotāju, medicīnas studiju absolventu īpatsvars, kas uzsāk darbu Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Pieminēšanas vērti ir Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošanai, ievērojamais pieaugums no 2 648 726 eiro uz 12 008 525 eiro – atveseļošanās un noturības mehānisma projektu un pasākumu īstenošanai, ko varētu nosaukt par ministra labo (mazāk caurspīdīgo) iespēju naudu, kā arī nopietns pieaugums vadībai un plānošanai (iepējams – publicitātes nodrošināšanai) no 5 963 872 eiro 2024. gadā uz 6 762 950 eiro 2025. gadā. Neticams ir šīs nodaļas kvalitatīvais rādītājs – aptaujāto iedzīvotāju īpatsvars, kuriem bija nepieciešams veikt pārbaudi vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu), bet to neveica šādu apstākļu dēļ – nevarēja to atļauties, garas rindas, bija pārāk tālu jābrauc (%). Tātad ministrijas darba kvalitāti, veselīgi nodzīvotus mūža gadus, personāla mainību Veselības ministrijā utt. vērtēsim pēc aptaujāto un neapmierināto ļaužu procenta.
Šajā vietā man pārskatu par budžetu vajadzētu beigt, jo galvenie skaitļi ir aprakstīti. Tomēr nē – tālāk seko 80% no Veselības budžetam veltīto tabulu, kas sagrupēti kā budžeta programmu un apakšprogrammu paskaidrojumi. Šos skaidrojumus rakstījušas dažādas personas ar dažādu latviešu rakstu valodas prasmi, atšķirīgu izglītību un finanšu pratību.
Kā pirmā tiek analizēta augstākā medicīnas izglītība, kas Veselības ministrijas budžetā patiesībā nozīmē – ministrija pārskaita valsts budžeta dotāciju RSU (tai skaitā arī tās Liepājas filiālei un Sarkanā Krusta medicīnas koledžai). Piebilde – medicīnas studijas Latvijas Universitātē meklējamas Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Apraksts par darāmo ir tik labs un kvalitatīvs, ka budžetā atvēlēti papildus 3 461 302 eiro. Mani godātie lasītāji ir pelnījuši uzzināt – kurp aiziet šis trīs ar pusi miljonu palielinājums – izdevumiem, lai nodrošinātu profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības aprūpes speciālists sportā” īstenošanu, izdevumiem, lai nodrošinātu Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās izglītības programmu īstenošanas bāzes finansējuma pārskatīšanu, palielinot izmaksas uz vienu izglītojamo, kā arī izdevumiem medicīnas izglītības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, t.i. RSU veselības aprūpes un dzīvās dabas zinātņu programmu pārejai uz 100% nodrošinājumu pēc optimālākiem koeficientiem, kas ir kritiski nepieciešams studiju programmas īstenošanai un RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas valsts budžeta finansēto studiju vietu pārejai uz 100% nodrošinājumu pēc optimālākiem koeficientiem. Jūs sapratāt? Principā jau es sapratu, bet deputāti, kas balsos par budžetu, šeit maldīsies kā sēņotāji.
Labi – deputātiem vieglāk būs saprast nodaļu par rezidentu apmācību, tiesa apakšprogrammas mērķi garākā saliktā sakārtotā teikumā nebūtu spējīgs uzrakstīt pat Andrejs Upītis: attīstīt pieejamu un nozares darba tirgus prasībām atbilstošu ārstniecības personu tālākizglītības sistēmu, papildināt veselības aprūpes nozari ar jaunām zināšanām un medicīniskajām tehnoloģijām, nodrošinot pētniecisko projektu konkurētspēju Latvijā un starptautiskajā līmenī, attīstīt lietišķo pētījumu veikšanu. Nesapratāt? Iztulkošu – Veselības ministrija pārskaita valsts budžeta dotāciju RSU, Latvijas Universitātei, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram un Valsts asinsdonoru centram. Ministrija uzskata, ka tas tiek izdarīts, nodrošinot no valsts budžeta finansēto rezidentu apmācību, apstiprinot rezidentu apmācībai paredzēto finanšu līdzekļu apjomu un rezidentu vietu skaitu, organizējot rezidentu izglītību un nodrošinot apmācību saskaņā ar valsts akreditētu studiju programmu, uzņemot rezidentus noteiktās specialitātēs, slēdzot līgumus ar ārstniecības iestādēm par rezidentu apmācību. Lasu tabulas – ministrija nemelo – rezidentūrā uzņemto ārstu skaitu nākamgad plānots palielināt no 278 uz 279. Naudas apjoms rezidentūrām nākamgad pieaug par 5 348 861 eiro. Patiesībā ļoti labi, esmu gatavs aplaudēt, ja vien budžetā tiktu skaidri pasacīts – celsim rezidentu darba algas. Tas ir pateikts tik sarežģītā formā, ka daļa naudas tieši vai netieši var nobirt augstskolu citiem cēliem mērķiem.
Veselības ministrijas budžeta sadaļā ir rasta vieta arī kultūrai, kas patiesībā nozīmē finansējumu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam. Budžeta likumā ierakstīts tieši tas, ar ko muzejs ir pārstājis nodarboties – saglabāt, pētīt, izstrādāt un popularizēt materiālās un nemateriālās liecības, kurām ir vēsturiska, zinātniska un memoriāla nozīme, kā arī ar tām saistītu informāciju par Latvijas un pasaules medicīnas vēsturi. Ministrija dāsni palielina muzeja finansējumu par 109 578 eiro. Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijas un ārvalstu viesu uzmanību daudzkārt vairāk piesaista RSU Anatomijas muzejs, Daugavpilī ar ārstu personiskām aktivitātēm un finansējumu tiek uzturēta medicīnas vēstures izstāde (patiesībā – privāts muzejs) Daugavpils cietoksnī, bet šīm institūcijām valsts budžeta atbalsts nav paredzēts. Toties Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam strauji zūd jebkāda saistība ar medicīnas vēsturi.
Godātajam lasītājam mana analīze šķiet pārlieku garlaicīga? Mēģināšu tālāk analizēt veselības aprūpes nodrošināšanai paredzētos finansiālos rādītājus, iespēju robežās norādot uz naudas pieaugumu vai samazinājumu vienā vai otrā jomā. Tādēļ dažas jomas nāksies pašiem meklēt budžetā, ja tām nav īpašu izmaiņu finansējumā vai prioritāšu sarakstā.
Kā jau minēju raksta sakumā – paredzēts līdzekļu pieaugums reto slimību ārstēšanai, pie kam tieši budžeta likums paredz veidot vienotu pieeju reto slimību ārstniecībā, nodrošināt datu apkopošanu un analīzi, kas saistīta ar ģenētiskā profila slimībām, ģenētisko slimību postnatālu diagnostiku, pacientu ārstēšanas un novērošanas dinamiku, ieviešot un realizējot jaunākās diagnostikas un ārstēšanas metodes Latvijā. Par 55 440 eiro tiks palielināti izdevumi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, t.i. laboratorisko izmeklējumu klāsta paplašināšanai un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai pacientiem ar retajām slimībām.
Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšanas mērķis ir nodrošināt no valsts budžeta apmaksāto primārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, tajā skaitā ģimenes ārstu sniegtos pakalpojumus, zobārstniecības pakalpojumus bērniem līdz 18 gadu vecumam un Černobiļas AES avārijas rezultātā radiācijas ietekmei pakļautām personām, veselības aprūpes pakalpojumus mājās pacientiem ar hroniskām slimībām un pārvietošanās traucējumiem, kā arī citus primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Budžetā tiek paredzēts, ka nākamgad ģimene ārstus apmeklēsim biežāk – nevis 5 740 180 reižu kā 20244. gadā, bet jau 6 004 522 reizes. Nedaudz pieaugšot arī attālināto ambulatoro apmeklējumu skaits pie ģimenes ārstiem. Vienkāršāk jau būtu teikt – zvanu skaits ģimenes ārstiem, bet Veselības ministrijas ierēdņi šos zvanus mēdz vizualizēt un iztēloties kā garīgas vizītes. Kā redzams prognozē – ģimenes ārsti nākamgad par trešdaļu vairāk nodarbosies ar profilaktiskām apskatēm. Toties, atbilstoši ministrijas iecerei, ģimenes ārsti nākamgad retāk dosies mājas vizītēs. Nezinu vai ģimenes ārsti ir informēti par to – kā viņi nākamgad mainīs savu darbošanās ritmu un stilu, bet – kas nu likumā ierakstīts, tam nākas ticēt.
Kā jau sākumā teicu – ne visam, kas rakstīts budžeta likumā var ticēt uz vārda. Kā jau iepriekš minēju – 2025. gada budžeta likumā, parādot 2024. gadu kā salīdzinājumu netiek parādīti 275 miljoni 74. resora programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai”, tādēļ tabulās redzams pārliecinošs finansējuma pieaugums. Arī primārajā aprūpē redzams palielinājums 9 499 172 eiro darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, 979 158 ģimenes ārstu prakšu uzturēšanai, 9 951 368 eiro bērnu zobārstniecības pakalpojumiem un vakcinācijai pret HPV vīrusu (nesaprotu kāpēc šīs jomas sajauktas vienā “zupā”), 10 353 835 eiro ģimenes ārstu prakšu nepārtrauktības nodrošināšanai (uzslava Hosamam Abu Meri – labs risinājums), 6 818 090 eiro papildus darbinieku algām ģimenes ārstu praksēs. Un tomēr – salīdzinot 2024. gada faktu ar 2025. gada plānu, man sanāk kritums primārās aprūpes finansējumā uz vienu ģimenes ārstu praksi.
Sarezģītāk caurskatīt ministrijas piedāvājumu laboratorisko izmeklējumu apmaksai. Lasot starp rindām, šķiet, ka ministrija centusies iestrādāt naudu 2024. gada parādu segšanai un ambulatoro ārstu apmācībai – kā diagnosticēt ar fonendoskopu bez laboratoriskiem izmeklējumiem. Vienkārši – Veselības ministrija uzskata, ka Latvijā 2024. uun 2025. gadā katrā veiks 16 905 504 izmeklējumu, vēl 89 564 histoloģisku izmeklējumu, ministrija samazinājusi cenu, ko maksā par laboratoriskiem izmeklējumiem, vienlaikus paredzot finansējuma pieaugumu 12 849 337 eiro apmērā. Relatīvi mazas summas nākušas klāt tādām jomām kā laboratoriskajiem izmeklējumiem saistībā ar reproduktīvā materiāla saglabāšanu pacientiem pirms ķīmijterapijas procedūrām, laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai narkoloģijas pacientiem, nātrijurētisko peptīdu noteikšanai, biomarķieriem, audu saderības un imūnģenētikas jomas attīstībai u.c.
Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas mērķis ir samaksāt ārstniecības iestādēm par sniegtajiem sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumiem. Šajā apakšprogrammā ir paslēpta arī norēķinu veikšana citām Eiropas valstīm par Latvijas iedzīvotajiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Ministrijas ierēdņi ir strikti prognozēs – ja 2024. gadā šādas sekundārās konsultācijas par valsts naudu paredzēts veikt 10 422 844 reižu, tad 2025. gadā – tikai 6 697 552 reižu. Izskatās, ka vairāk nāksies par ambulatorajjām vizītēm pacientiem maksat no paša kabatas. Tiesa, ierēdņi paredz, ka ārsti biežāk sniegs konsultācijas attālināti – telefonā vai datorā. Tieši tikpat kā 2024. gadā – 2 298 336 reižu Latvijas pacienti dosies veikt valsts apmaksātus izmeklējumus rentgenoloģijā, kodolmagnētiskā rezonansē, datortomogrāfijā, ultrasonogrāfijā, radionuklīdā diagnostikā, osteodensitometrijā, sirds asinsvadu sistēmas funkcionālos izmeklējumus, endoskopiju, neiroelektrofizioloģiskos funkcionālose izmeklējumus, doplerogrāfiju, mammogrāfiju un medicīniskā apaugļošanu.
Pie šādiem rezultatīviem rādītājiem nedaudz neskaidrs ir finansējuma palielinājums par 46 205 600 eiro, salīdzinot ar 2024. gadu, kaut tas paredzēts itin saprotamiem merķiem – 16 miljoni darba samaksas pieaugumam, 17 miljoni sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un gaidīšanas rindu mazināšanai, diagnostisko izmeklējumu klāsta paplašināšanai un pakalpojumiem pacientiem ar retajām slimībām, 7.4 miljoni onkoloģijas slimnieku dinamiskai novērošanai, ļaundabīgo audzēju primārai, sekundārai diagnostikai un konsultācijām atradnes gadījumā un ļaundabīgo audzēju recidīvu primārai, sekundārai diagnostikai un konsultācijām, ka arī onkoloģisko pacientu koordinatoru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. 341 tūkstotis nāks klāt psihiskās veselības uzlabošanai.
Izskatās, ka Hosams Abu Meri neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā uzsvaru nolēmis likt uz palīdzību slimnīcās un stacionāros, Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs, kur palielinājumu paredzējis 73 325 660 eiro apmērā. Lai gan arī šeit jāsaprot, ka pieaugums patiesībā ir stipri mazāks, vienkārši šā gada budžetā tas bija citā ailītē. Man izskatās, ka finansējuma pieaugums paredzēts darbinieku atalgojumam, gultas dienu tarifu pārskatīšanai, neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darba stiprināšanai un pacientu observācijai šajās nodaļās.
Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā kā jauni uzsvari parādījušies papildus finansējums darbinieku atalgojumam, gultas dienas tarifa pārskatīšanai, mugurkaula ķirurģijas manipulācijām, insulīna sūkņu pieejamībai cukura diabēta pacientiem un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmām līdz 18 gadiem un daudz kam citam, taču – fiskāli nenozīmīgi.
Visīsākā sadaļa budžeta likumā atvēlēta specializētās veselības aprūpes nodrošināšanai. Kaut specializētai palīdzībai atvēlēti 137 822 465 eiro, pieaugums ir 11 miljoni, tam visam paredzēta tabuliņa ar 8 ailītēm bez jebkādas analīzes. Īsumā – sirds operācijas un nieru transplantācijas tiks veiktas arī nākamgad.
Budžetā paredzēta arī Krievijas Federācijas militāro pensionāru veselības aprūpe no Krievijas Federācijas līdzekļiem, Veselības ministrija prognozē šo pensionāru strauju izmiršanu, paredzot ka šādu pensionāru skaits 2025. gadā būs 3300, 2026. gadā 2800, bet 2027. gadā – vairs tikai 2300. Pāri palikuušie būs slimīgāki, jo izmaksās tos pašus 2 637 858 eiro.
Budžetā paredzēts arī par 415 tūkstošiem eiro nodrošināt Latvijas puses dalības maksājumus starptautiskajās veselības un farmācijas nozares institūcijās atbilstoši noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, no tiem lielākā daļa – 241 628 eiro tiks Pasaules Veselības organizācijai, bet 125 818 eiro – Starptautiskajai Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācijai, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai un Sarkanā Krusta Eiropas Savienības birojam. 12635 eiro Latvija maksās Pasaules Antidopinga aģentūrai un Nacionālo Antidopinga organizāciju institūtam, bet 12497 eiro – starptautiskām ārstu organizācijām par Latvijas Ārstu biedrības dalību tajās. 17 792 eiro paredzēti Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerības sekretariātam.
Mērķtiecīgi vienmēr nedaudz rūpīgāk ieskatīties neatliekamās medicīniskās palīdzības finansu skaitļos. Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienests par prioritātēm noteicis cilvēkresursu attīstību, kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu un pilnvei¬došanu, katastrofu medicīnas gatavības pilnveidošanu un darbības nodrošināšanu, materiāli tehniskā nodrošinājuma sistēmas izveidi, infrastruktūras attīstību, pētniecību un starptautisko sadarbību. Pēc 2025. gada budžeta likuma nolasāms, ka NMPD tiks finansēts ar 122 miljoniem eiro, un pieaugums būs 10.7 miljoni. Kā jau sākumā minēju – 4.2 miljoni no šīs summas ir Latvijas veselības budžeta prioritāšu prioritāte – Valsts materiālo rezervju iegāde, atjaunināšana un uzturēšana, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pamatfunkciju stiprināšana, tai skaitā gatavībai ārkārtas gadījumos. Cik necik nozīmīgs ir līdzekļu pieaugums – apmēram 6.6 miljoni darbinieku algām un nodokļiem. Mani neatstāj sajūta, ka līdzekļi degvielas patēriņam un NMPD autotransporta uzturēšanai ir nepietiekami.
Tiesu medicīniskā ekspertīzei (Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram) tāpat kā 2024. gadā paredzēts veikt 15500 tiesu medicīniskās ekspertīzes un izpētes dzīvām personām un mirušajiem, bet papildus dienests saņems 829 005 eiro.
Antidopinga politikas īstenošanai (Latvijas Antidopinga birojam) paredzēts līdzekļus samazināt par 147 603 eiro.
Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana uzticēta Nacionālajam veselības dienestam, kura galvenās aktivitātes ir administrēt veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, slēgt līgumus un norēķināties par sniegtajiem pakalpojumiem, veikt veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu, tarifu aprēķināšanu, veidot kompensējamo zāļu sarakstu, nodrošināt Ārstniecības riska fonda darbību, īstenot valsts organizētu vēža skrīningu, regresa kārtībā atgūt līdzekļus par personu ārstēšanu, ja ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas, organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzētos zāļu un medicīnisko ierīču centralizētus iepirkumus veselības aprūpes jomā, nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzību un kontroli. Papildus budžetā šīm funkcijām paredzēti 5 819 070 eiro, no kuriem gan nepilni 3 miljoni atvēlēti – lai izveidotu Latvijas Digitālās veselības centru un nodrošinātu tan deleģētās valsts funkcijas – īstenot e-veselības politiku. Neticu šā projekta veiksmei, un domāju, ka digitālās veselības centrs dosies tālāk pa e-veselības skuju taku. 1 miljons paredzēts arī Nacionālā veselības dienesta kapacitātes stiprināšanai.
Ārstniecības riska fonda darbības nodrošināšanai 2025. gadā paredzēti tādi paši 1 871 386 eiro kā 2024. gadā.
Veselības nozares uzraudzībai un kontrolei (Veselības inspekcijai) uzticēts nodrošināt ārstniecības iestāžu kontroli, nodrošināt veselības aprūpes kvalitātes un darbspējas ekspertīzes kontroli, nodrošināt ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzturēšanu, nodrošināt farmaceitiskās darbības uzņēmumu un zāļu aprites kontroli, nodrošināt paaugstināta riska objektu kontroli, nodrošināt kontroli ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu tirdzniecības, kosmētikas līdzekļu drošuma jomā, kā arī tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un to šķidrumu uzraudzības jomā un nodrošināt medicīnisko ierīču izplatīšanas un lietošanas (ekspluatācijas) kontroli; šo kontrolējošo funkciju veikšanai paredzēti 6 369 332 eiro, kas, tiesa, ir par 43 tūkstošiem mazāk nekā 2024. gadā.
Slimību profilakses nodrošināšanas, ko veic Slimību profilakses un kontroles centrs, galvenās aktivitātes ir izstrādāt uz zinātniskiem pierādījumiem balstītus un labākajai starptautiskajai praksei atbilstošus priekšlikumus veselības aprūpes un sabiedrības veselības politikas veidošanai un sniegt priekšlikumus par šīs politikas prioritātēm, veikt neinfekcijas slimību uzraudzību, kā arī izvērtēt faktorus, kuri var ietekmēt iedzīvotāju veselību, veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību un monitoringu, organizēt infekcijas slimību profilakses un izplatības ierobežošanas pasākumus, tai skaitā pasākumus iedzīvotāju grupām, kas pakļautas paaugstinātam infekciju riskam vai piederīgas īpašām riska grupām, organizēt neinfekciju slimību profilakses un izplatības mazināšanas pasākumus, koordinēt un pārraudzīt politikas plānošanas dokumentu izpildi epidemioloģiskās drošības jomā, iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas informāciju, veikt sabiedrības veselības monitoringu, nodrošināt metodisku atbalstu ārstniecības iestādēm ārstniecības kvalitātes un pacientu drošības jautājumos, sagatavot izstrādājamo klīnisko vadlīniju sarakstu, izvērtēt klīniskās vadlīnijas un nodrošināt to ieviešanas metodisko vadību, veidot, uzturēt un papildināt pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas. Slimību profilakses un kontroles centram par šo darbu budžetā paredzēts 4.8 miljoni, kuros ir neliels (64 tūkstošu) palielinājums, salīdzinot ar 2024. gadu.
Savukārt Veselības veicināšanai, nodrošinot iedzīvotāju informēšanu par veselīgu dzīvesveidu, veicot izglītojošus pasākumus un kampaņas, sadarbojoties ar pašvaldībām un izstrādājot informatīvus materiālus, Slimību profilakses un kontroles centram 2025. gadā nemainīgi paredzēti 238 715 eiro, proti – Latvijas iedzīvotāju veselības pratībai paredzēti 12 eirocenti gadā uz vienu iedzīvotāju. Nav ko brīnīties, ka vecāki atsakās vakcinēt bērnus, ja viņu zināšanas par iespējamām difterijas sekām ir 0.4 eirocentu vērtībā. Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina arī Narkotiku uzraudzības monitoringa fokālā punkta darbību, par ko no budžeta saņems 145 520 eiro.
Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu un pasākumu īstenošana 2025. gadā nozīmē Ārstniecības personu piesaistes un noturēšanas pasākumu nodrošināšanu 2 648 726 apmērā, bet citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošana notiek tikai 815 281 eiro apjomā.
Noslēgumā vēlreiz par nozares vadību un politikas plānošanu, ko realizē Veselības ministrija, izstrādājot veselības politiku sabiedrības veselības, veselības aprūpes un farmācijas jomā, nodrošinot normatīvo aktu izstrādi, iesaistot politikas izstrādē nevalstiskās organizācijas, kuras pārstāv gan ārstniecības personu, gan pacientu intereses, organizējot un koordinējot veselības politikas īstenošanu. Šīm darbībām ministrija no valsts budzeta saņems papildus 799 078 eiro (redzama taupīga saimnieka roka, varēja taču uzreiz prasīt 800 tūkstošus, bet nē – ekonomikai ir jābūt ekonomiskai, teica ministrs). Papildus līdzekļi tiks tērēti ministrijas kapacitātes stiprināšanai.
Kapēc es rakstīju visu šo gar stāstu, ja jau šodien katram interesentam būs iespēja iepazīt jauno 2025. gada budžeta likumu? Pirmkārt, es veselības jomas budžeta aprakstu saīsināju četrkārt, iespēju robežās pastāstot pašu galveno. Kāpēc es visur iestarpināju pa kādam jokam un sarkasmam? Lai Hosams Abu Meri un visi viņa biroja ļaudis, kas nespēj izlasīt visu budžeta likuma veselības sadaļu, iepazītos kaut vai ar manu interpretāciju. Nu re – izlasīji taču, Hosam? Tagad pat ministrs un ierēdņi tagad labāk zina un saprot, kas budžetā sarakstīts un no dažādiem avotiem sakompilēts. Mani secinājumi par budžetu ir uzrakstīti šā raksta sākumā, bet atkārtošana ir zināšanu māte: “budžets ir ievērojami labāks nekā biju prognozējis. Nav tik slikts, kā varēja būt”. Vēl dažas prognozes: algas medicīnas darbiniekiem pieaugs, tās ir labi noslēptas budžeta skaitļos. Tiesa, algas nepieaugs tik strauji kā gribētos, Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs profesors Valdis Keris bargi rūks, vicinās dūri, bet uz dumpi neaicinās. Rindas uz ambulatoriem pakalpojumiem pieaugs, galvenokārt tādēļ, ka mēs kā nācija novecojam, apresnojam, nesportojam, kā arī šņabojam un smēķējam. Pieaugs rindas uz diagnostiskiem izmeklējumiem, psihiatrijas pakalpojumiem un rehabilitāciju. Privātās ambulatorās medicīnas kompānijas centīsies pārņemt valsts medicīnas funkcijas vēl enerģiskāk, un īpaši tas attiecas uz kardioloģiju. No aptiekām pazudīs daļa zāļu, citas kļūs dārgākas, bet pieaugot kompensācijas apjomam, situācija ar zālēm onkoloģijā un endokrīnajās slimībās uzlabosies.
Visiem tiem, kas nesaprot kā top budžets, es iesaku izlasīt čehu rakstnieka Karela Čapeka (nejaukt ar Jaroslavu Hašeku!) nopietno joku grāmatu “Kā tas notiek”. Grāmata izdota izdevniecībā “Liesma” 1969. gadā, bet ir atrodama dažā antikvariātā. Karels Čapeks nav sastādījis budžetu, bet, lasot viņa piezīmes, varam iztēloties Latvijas ierēdņus budžeta sastādīšanas procesā – kā tiek radīti budžeta deviņciparu skaitļi, kurā neviens cipars neatkārtojas, bet “0” netiek lietota.
