Autors: Pēteris Apinis, ārsts, kanāla RīgaTV 24 raidījuma “Dr. Apinis” vadītājs
Vakcinācija Latvijā šobrīd nenotiek vienkārši tādēļ, ka valdība nav pasūtījusi vakcīnas. Toties, katru dienu mūs baro ar solījumiem, ka vakcīnas būs.
Tā 4. februārī ar prieku varēju izlasīt ziņu, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts vērsies pie Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta ģenerāldirektores Sandras Gallinas, un telefoniski lūdzis viņu pārdalīt papildu Covid–19 vakcīnu par labu Latvijai. Un redz kā– Augstā komisāre – ar Zviedrijas atbalstu pārdalījusi arī.
Man atliek tikai citēt Danielu Pavļutu: „Šīs papildu vakcīnu devas aizsargās vairāk nekā 83 600 mūsu cilvēku, ap 50 000 jau pirmajā pusgadā. Varēsim ātrāk izvērst plašāku pašu neaizsargātāko iedzīvotāju vakcināciju. Paldies Eiropas Savienības partneriem!”
Protams, tas ir aplausu vērts panākums, tikai ar piebildi, ka 2020. gada janvārī un februārī citas Eiropas valstis katru nedēļu veic vismaz 50 tūkstošu vakcināciju uz 1 miljonu iedzīvotāju, bet mēs varam lepoties, ka mēs šādus 50 tūkstošus vakcinēsim pirmajā pusgadā.
Tad, kad visi citi vakcinē un spriež – kuras vakcīnas kurai vecuma grupai potēt, Latvijā vakcinē dažus desmitus.
Martā, kad Izraēla būs sasniegusi kolektīvo imunitāti, vecākā paaudze plaši apmeklēs Sinagogu, jaunākie – sporta zāli, bāru un klubu, Latvijā joprojām, atbilstoši Krišjāņa Kariņa iecerēm, valdīs lokdauns, komendantstunda, izolētība, depresija un ekonomikas sabrukums, bet vakcinācija notiks virtuāli.
Šobrīd lielākās aktivitātes ir rosība ap iespējamo pieteikšanos vakcinācijai – Latvijas iedzīvotājiem pieteikšanās uz vakcīnām pret Covid–19 paredzēta vietnē „manavakcina.lv”. Kaut ko tādu es atceros no tālajiem septiņdesmitajiem gadiem Padomju laikos, kad varēja pieteikties rindā pēc desas vai mandarīniem, bet ne desas, ne mandarīnu veikalā nebija.
Šī pieteikšanās šobrīd ir tikai un vienīgi darbības imitācija. Otra darbības imitācija ir publiskā spriedelēšana par jautājumu – cik daudz Daugavpils mediķu gatavi vakcinēties, bet trešā – valsts tendences tērēt milzu naudu neesošu vakcīnu slavināšanai. Visus interesentus iesaku pārlasīt klasiķa Mārča Bendika stāstu par mūsu valdības PR aktivitātēm), un šajā jomā Veselības ministrija ir viena no čaklākajām.
Vispārēju vakcināciju var veikt ģimenes ārsti kopā ar privātajām medicīnas institūcijām, bet pilnīgi noteikti ne Vakcinācijas birojs
Samierināsimies ar to, ka februārī un marta sākumā Eiropa vakcinēsies cik jaudās, bet Latvija, paldies MK, imitēs vakcināciju ar tiem dažiem tūkstošiem vakcīnu, ko saņemsim. Lai Latvija varētu iziet no kovidpsihopandēmijas šausmām, lai iedzīvotāji varētu iet uz veikalu, normāli strādāt, sportot, dejot, dziedāt korī, pusdienot „Lido” vai vakariņot restorānā, dziedāt korī un normāli satikties, marta otrajā pusē, aprīlī un maijā vajadzētu izpotēt 1 miljonu iedzīvotāju.
Tas nozīmē – katram divas vakcinācijas – divi miljoni vakcinēšanas darbību. Es nezinu, kur Vakcinācijas birojs ņems 2 miljonus viena kuba šļirču, bet pieņemsim, ka Eva Juhņēviča jau ir ceļā uz Vjetnamu, Taizemi vai citu Austrumāzijas valsti, kas visčaklāk šobrīd šīs šļirces ražo.
Lai 10 nedēļās veiktu 2 miljonus vakcināciju, katru nedēļu būtu vēlams veikt 200 tūkstošu pošu, kasnav nekas īpašs, atbilstoši šodienas Lielbritānijas, Dānijas vai Izraēlas pieredzei, pārrēķinot vakcinācijas apjomus atbilstoši valstu iedzīvotāju skaitam.
Vienā ģimenes ārstu praksē tas nozīmētu 20–35 vakcinācijas ik dienas, bet tas – papildus ārsta ikdienas darbam, nodrošinot individuālos aizsarglīdzekļus, dezinfekciju, sterilizāciju, ārsta apskati, gatavību alerģiskai reakcijai, vakcīnu uzglabāšanu, bet beigu beigās – reģistrāciju Andas Čakšas vārdā nosauktajā, bet bezcerīgajā un regulāri „uzkārtajā” e-veselības sistēmā. Patiesībā šis vakcinācijas darbs nozīmē pilnu slodzi māsai, vismaz pusslodzi ārstam un pusslodzi reģistratoram, telpu tīrīšanu, vēdināšanu, atsevišķas pacientu plūsmas organizēšanu utt. Esmu pārliecināts, ka ģimenes ārsti ar to tiktu galā, strādātu arī svētdienās un gan 1., gan 4. maijā, ja vien…
Ja vien mūsu valsts atkal necenstos taupīt uz ārstu un māsu rēķina.
Manā rīcībā ir pašreizējie NVD aprēķini, kas liek par vakcināciju ārstam un māsai maksāt maksāt mazāk par vakcinēšanas pašizmaksu. NVD gatavs maksāt 9.01 eiro, ja vakcinācija tiek veikta ar ārsta apskati, bet 7.19 eiro – ja vakcinējamos skatītu ārsta palīgs. Protams, ka šajā summā ir iekļauti arī visi nodokļi, kas ģimenes ārstam tūlīt jāatmaksā valstij.
Šajā summā ir arī ārsta zināšanas un risks, strādājot Covid–19 apstākļos. Šajā summā ir iekļauti visi ģimenes ārsta prakses uzturēšanas izdevumi. Vārdu sakot – par pašu vakcinācijas procesu ārstam, ārsta palīgam un medicīnas māsai pienākas eirocenti. Ir arī kāda lielāka naudas summa – ārsta palīga veikta vakcinēšana mājās – ar visiem nodokļiem, ceļa izdevumiem, individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksām ārstniecības personai par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu mājās, ārsta palīga mājas vizīte Covid–19 vakcinēšanas nodrošināšanai personas dzīvesvietā maksā 31.27 eiro.
Tieši šeit būtiski atšķiras Izraēlas un Latvijas valdību pieeja vakcinācijai pret Covid–19. Izraēlas prezidents Benjamins Netanjahu atzina, ka zaudējumi nevakcinētai valstij dažās dienās ir lielāki par visas valsts iedzīvotāju vakcinācijas izdevumiem ar noteikumu, ka par vakcīnām maksā tik cik prasa un par vakcinēšanu maksā tik cik maksā, ja vien šī vakcinācija ir droša, efektīga un kvalitatīva.
Latvija ir gatava Vakcinācijas biroja darbiniekiem maksāt 3500 – 4900 eiro algas, kā arī pirkt jaunas mēbeles, superdatorus. Šobrīd jau Ministru kabinets šim dažu cilvēku birojam izdalījis 640 tūkstošus eiro (laikā, kad visas apmēbelētās, datorizētās ministrijas stāv tukšas, jo ierēdņi strādā attālināti).Summa noteikti pieaugšot līdz miljonam un pāri tam – šīs ziņas nāk no itin drošiem avotiem. Toties vakcinācijas veicējiem – ārstiem, māsām– Ministru kabinets (šajā gadījumā NVD personā) maksāt negrasās.
Vienkāršoti – lai vakcinācija ģimenes ārstiem vai veselības centriem neradītu zaudējumus, lai būtu droša un kvalitatīva, lai šie centri paši organizētu pacientu plūsmu, minimālai vakcinēšanas apmaksai būtu jābūt 14 eiro (aprēķini ir veikti, tie sen jau piedāvāti Nacionālajam Veselības dienestam), pie kam šī ir mazākā summa, ko vairākas speciālistu grupas izrēķināja.
Visefektīvāk vakcināciju var veikt Veselības centri un to apvienības
Manuprāt, atkal pienācis īstais brīdis paraudzīties Izraēlas virzienā, jo dažas jomas mums ir neticami līdzīgas. Izraēlā arī saglabājušies poliklīnikām līdzīgie Veselības centri, kuros strādā gan ģimenes ārsti, gan speciālisti.
Ebreju kolēģi man apgalvo, ka veiksmīgākais risinājums esot bijis – iekārtot pirmajā stāvā vai ārā (viņiem silts laiks) speciālus vakcinācijas kabinetus, kas ļoti ātri vakcinē visu poliklīnikā strādājošo ģimenes ārstu pacientus. Tātad – nevis katra ārsta kabinets tiek pārvērsts par vakcinācijas kabinetu, bet kopējs vakcinācijas dienests visiem poliklīnikas/veselības centra ārstiem, kas veidots no vismaz trim telpām, atsevišķām ieejām/izejām, lielākoties 1. stāvā.
Esmu pārliecināts, ka uzticot vakcināciju VCA, VC4, MFD, ARSam, Baseina slimnīcai, un vienojoties par šīm iestādēm izdevīgu cenu, vakcinācija notiks, bet organizējot vakcināciju kā PR kampaņu – turpināsies tieši tikpat efektīvi kā līdz šim – proti, nekā. Kāpēc esmu par to pārliecināts? Lielākajās pilsētās tieši šīm privātajām iestādēm ir telpas un infrastruktūra. Šīm iestādēm ir transports (piemēram, ilgstoši veikta izbraukuma mamogrāfija vai izplatītas zāles), speciālisti un pieredze, kā piesaistīt darbiniekus darbam vakara stundās, sestdienās, svētdienās, svētku dienās, pietiekama datu bāze utt.
Otrkārt, būtu nekavējoties iesaistāmas pašvaldības. Arī pašvaldībām pieder medicīnas iestādes, piemēram Rīgai pieder gan 6 poliklīnikas/veselības centri ar kopēju nosaukumu Rīgas Veselības centrs, gan 1. un 2. slimnīca, gan Dzemdību nams. Bez tam pašvaldības, īpaši jau mazās pašvaldības, vislabāk var un prot palīdzēt saviem ģimenes ārstiem gan ar loģistiku, gan informāciju, gan transportu. Līdz šim Veselības ministrija par pašvaldībām bija piemirsusi, bet sadarbība ar pašvaldībām noņemtu vismaz ceturtdaļu raižu par vakcināciju.
Treškārt – nav nekas labāks par ģimenes ārstu šajā pasaulē izdomāts. Tikai – jārunā ir ar katru ģimenes ārstu, un šim ģimenes ārstam ir jāpalīdz, nevis šis ģimenes ārsts jāreketē un jāpazemo (vismaz šobrīd ministrijas attieksme pret ģimenes ārstiem izskatās tieši tā). Ja vakcinācijas kampaņu atbalstīs kaut vai 80% ģimenes ārstu, to paveikt būs viegli un efektīgi. Bet šiem ģimenes ārstiem ir jāsamaksā vismaz tie 14 eiro par katru vakcināciju.
Ceturtkārt, laboratorijas. Gan Gulbja laboratorija, gan Centrālā laboratorija ir pierādījušas savas spējas darboties efektīvi visā Latvijā, ņemot testus un ātri sniedzot atbildes. Laboratorijām ir kaujās rūdīts darbaspēks, loģistika un transports. Uzticot katrai no šīm laboratorijām kaut 5 000 vakcināciju nedēļā, ievērojami atbrīvotos resursi citām medicīnas iestādēm.
Piektkārt, aptiekas. Varbūt ne katrā aptiekā ir jāiekārto vakcinācijas punkts, bet aptiekas var veikt pierakstu uz vakcināciju var kļūt par informatoru un vakcinācijas aģiatoru. Noteikti ir tādas aptiekas, piemēram, Centrālajā stacijā vai atsevišķos tirdzniecības centros, kuru platība pieļautu tajās iekārtot vakcinācijas kabinetus. Vienīgais, kas Latvijā šobrīd strādā precīzi kā pulkstenis, ir aptieku apgādes loģistika. Zāļu vairumtirgotavas jau šobrīd var uzņemties visu vakcīnu loģistiku, un viss process būtu nodrošināts. Nezinu, ko darīs loģistikas speciālisti Vakcinācijas birojā par ministra algu.
Kas nedrīkst nodarboties ar vakcināciju?
Valsts. Mēs jau redzējām, kā valstij veicas ar vakcīnu iepirkumiem, kā valstij veicās ar masku iepirkumiem, un mēs noteikti vēl redzēsim – kā veiksies ar šļirču iepirkumiem. Ja kāds Latvijā vēlas kaut ko salaist grīstē, korumpēt, izdarīt aplami, tad tas jāuztic valsts institūcijai, ierēdniecībai vai speciāliem birojiem.
Man šeit gribējās rakstu zīmēs iesmiet, ka ar vakcināciju nevajadzētu nodarboties Bruņotajiem spēkiem un plaši citēt Jaroslava Hašeka „Šveiku”, kur ir izcili aprakstītas armijas spējas medicīnā. Tomēr Bruņotajiem spēkiem ir gana laba veselības aprūpes sistēma lai vakcinētu Bruņoto spēku personālsastāvu, militārpersonas.
Man ir tas gods labi pazīt NBS Apvienotā štāba Medicīnas dienesta galveno vadības ārstu pulkvežleitnantu Normundu Vaivadu, un jāsaka, ka viņš noteikti ir viens no dažiem cilvēkiem Latvijā, kam es uzticētu ne tikai Bruņoto spēku, bet arī visas valsts iedzīvotāju vakcināciju.
Uzlīmes par vakcināciju ar QR kodu, personas kodu un vakcīnas numuru, ko ielīmēt pasē
Un pēdējā atziņa, ko vēlos paust šodien. Vakcinācijas birojam nekavējoties (tūlīt) jāatrisina jautājums par zīmi, kas apliecina – cilvēks ir vakcinēts (drīkst pulcēties, sportot zālē, dziedāt korī, ēst restorānā vai vienkārši iet pie radiem uz pansionātu vai slimnīcu).
Vienkāršākais veids, kas ir izgudrots (pirms mums nav obligātas vakcinācijas pases, ko varbūt pielems Eiropas komisija) ir – uzlīme 1 x 2 cm, uz kuras ir QR kods, vakcīnas numurs un personas kods, un šī uzlīme ir ielīmējama pasē. Tātad – katram vakcinētam pasē jāielīmē 2 šādas uzlīmes.
Uzlīmes pašizmaksa – zem 1 eirocenta. Pārbaudes mehānisms – QR koda nolasītājs lidostā, slimnīcas uzņemšanā, skolas direktora kabinetā vai uz Krišjāņa Kariņā rakstāmgalda (jo premjeram ir bail tikties ar cilvēkiem, bet šīs uzlīmes dos drošību).